Darbiniekam informējot par saslimšanu ar Covid-19, kolektīva vadītājam būs nekavējoties jāsazinās ar SPKC (22)

Strauji pieaugot Covid-19 saslimšanas gadījumu skaitam, SPKC epidemiologiem nav pietiekamas kapacitātes, lai pietiekami operatīvi apzinātu visus inficētos un viņu kontaktpersonas, norāda Veselības ministrijā (VM). Tādējādi pastāv risks, ka cilvēks, kas bijis kontaktā ar Covid-19 pacientu un, iespējams, arī ir inficējies, to nezinot, dodas uz darba vietu vai izglītības iestādi, kontaktējas ar kolēģiem vai izglītojamiem un rada Covid-19 izplatības riskus savā kolektīvā.

Lai maksimāli mazinātu šādus riskus un kontaktpersonas kolektīvā tiktu apzinātas pēc iespējas ātrāk, ir nepieciešams veikt izmaiņas noteikumu ietvertajā kontaktpersonu noteikšanas kārtībā, rosināja VM. Tāpēc turpmāk, ja kolektīva vadītājs uzzina par Covid-19 saslimšanas gadījumu no darbinieka, izglītojamā vai izglītojamā likumiskā pārstāvja, vadītājam nekavējoties jāsazinās ar SPKC par kontaktpersonu noteikšanu un ieteikumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai konkrētajā kolektīvā.

Atbilstoši SPKC noteiktajiem kritērijiem kolektīva vadītājs veido arī kontaktpersonu sarakstu kolektīvā un šo sarakstu nosūta SPKC, kas to verificē un organizē ievadīšanu "e-veselības" sistēmā.

Savukārt ģimenes ārsts nodrošina kontaktpersonas medicīnisko novērošanu un nepieciešamības gadījumā noformē darba nespējas lapu, nosaka noteikumi. Kontaktpersona, uzturoties mājas karantīnā, var attālināti veikt savus darba pienākumus, ja veselības stāvoklis to pieļauj. Ja darba pienākumu veikšana attālināti nav iespējama, ģimenes ārsts izsniedz darbnespējas lapu.

Jau ziņots, ka kopš novembra spēkā ir norma, ka Covid-19 inficēto kontaktpersonu apzināšanu var veikt ne tikai SPKC un ģimenes ārsti, bet arī darba devējs vai kolektīva atbildīgā persona.

Pavļuts pagaidām nesteigs vakcinācijas procesu uzticēt NBS, taču labprāt uzklausīs ieteikumus

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pagaidām nesteigsies ar lēmumu vismaz daļu vakcinācijas pret Covid-19 procesa uzticēt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Pavļuts šovakar žurnālistiem skaidroja, ka ir saņēmis Aizsardzības ministrijas (AM) piedāvājumu, atzīstot, ka labprāt iesaistīs bruņotos spēkus diskusijās par to, kā visveiksmīgāk organizēt vakcinācijas procesa loģistiku, mācoties no NBS pieredzes.

Taču pagaidām lēmums par šī procesa uzticēšanu NBS netiks pieņemts.

"Tikāmies ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (AP), AM un NBS, iezīmējot vairākus sadarbības virzienus. Lai nonāktu pie secinājuma kaut ko uzticēt NBS, liels ceļš vēl ejams," atzina politiķis, piebilstot, ka rīt NBS pievienosies konsultatīvajā sanāksmē ar loģistikas nozares pārstāvjiem.

"Skaidrs, ka armija ar saviem resursiem būtu labs palīgs, bet par to lemsim nākotnē. Šim brīdim svarīgākais, ka NBS gatavi palīdzēt ar padomu un mēs nonāktu pie reāla vakcinācijas plāna," uzsvēra ministrs.

Kā ziņots, aizsardzības resors ir gatavs pats nodrošināt militārpersonu, zemessargu un aizsardzības sistēmā strādājošo civilpersonu vakcinēšanu pret Covid-19, aģentūrai LETA pastāstīja AM runasvīrs Kaspars Galkins.

Aizsardzības resors gatavo pats savu vakcinēšanas plānu, kas tiks īstenots, līdzko vakcīnas būs pieejamas.

Pati vakcinēšana tiks organizēta un īstenota, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) medicīnas personālu un pārējos neciešamos materiāltehniskos līdzekļus, lai neradītu lieku slodzi civilajai veselības sistēmai, kura ir atbildīga par vakcinēšanas veikšanu.

Par šādu priekšlikumu AM ir informējusi VM, kuras atbildībā patlaban ir vakcīnu iegāde.

Patlaban nav zināms, kad provizoriski aizsardzības sektoram vakcīnas varētu iegādāties, taču LETA jau vēstīja, ka aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) šodien tiksies ar veselības ministru Danielu Pavļutu (AP), lai piedāvātu NBS atbalstu VM, pārņemot vakcinācijas pret Covid-19 loģistiku.

Kā aģentūru LETA informēja AM, NBS rīcībā ir nepieciešamā ekspertīze un resursi, lai varētu sniegt palīdzību VM un pārņemtu vakcinācijas loģistikas plānošanu un izpildi, kā arī ar šiem jautājumiem saistīto koordināciju.

NBS patlaban ir aptuveni 6600 profesionālā dienesta karavīri un 8200 zemessargi.