Koncertzāles "Latvija" skandāls Ventspilī: bijušajiem ugunsdzēsējiem cietumsodi, kukuļotājiem - nosacīti sodi

Tiesa piespriedusi cietumsodus bijušajiem ugunsdzēsējiem, kuri deva nelikumīgu atzinumu par jaunuzceltās koncertzāles “Latvija” ugunsdrošību. Soda bardzību tiesnese pamatoja ar  sabiedrības apdraudējumu un amatpersonu vārda diskreditēšanu. Tomēr privātpersonas, kuras ugunsdzēsējus uzpirka un kuriem publiskā ēka nebūt nav vienīgais valsts un pašvaldības pasūtījums, tikuši cauri ar daudz maigākiem sodiem. 

Koncertzāli “Latvija” un Ventspils mūzikas vidusskolu sāka būvēt pirms četriem gadiem. Iespaidīgo ēku pamatā cēla par Eiropas līdzekļiem. Tā izmaksāja 25 miljonus eiro. Projekta pasūtītājs - Ventspils Komunālā pārvalde, bet ģenerāluzņēmējs “Merks - Ostas celtnieks”. 

Koncertzāle un skola  bija jānodod ekspluatācijā 2019.gada vasarā. Eiropas finansējuma dēļ termiņi bija strikti jāievēro. Ugunsdrošības sistēmu atbilstību izvērtēja Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienests (VUGD). Parasti atzinumu par jaunbūvēm sniedz viens inspektors, bet šai gadījumā bija izveidota vesela komisija četru cilvēku sastāvā, visi no Kurzemes reģiona - komandiera vietnieki Mursals Kerimovs un Romāns Andrijausks, kā arī divi inspektori Edgars Rubenbergs un Andrejs Kudrjašovs.

Viņi atzina, ka ugunsdrošības sistēmas koncertzālē un skolā pilnībā  atbilst visiem noteikumiem, lai jauno ēku nodotu ekspluatācijā. 

Tad iejaucās Iekšējās drošības birojs. Tiesībsargājošā iestāde operatīvā ceļā uzzināja, ka 

pozitīvajam lēmumam par ugunsdrošību jaunbūvē nebija pamata. Ugunsdzēsējiem tika dots kukulis, lai viņi “pievērtu acis” uz daudzajiem  pārkāpumiem.

5

4000 eiro lielais kukulis tika dots divās daļās martā un maijā. IDB kukuļņēmējus aizturēja pēc otrās kukuļa daļas saņemšanas Ventspilī notiekošo ugunsdzēsēju mācību laikā. Viens bija paspējis savu kukuļa daļu  aprakt mežā. 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nekavējoties veica atkārtotu pārbaudi ēkā un atklāja 26 pārkāpumus. Daži no tiem bija īpaši smagi, piemēram, neatbilda dūmvadu novadīšanas ailes attālums, kas nozīmē - dūmi ugunsgrēka gadījumā neizklīstu pietiekami ātri un pastāvētu  risks saindēties. Tikai krietni vēlāk celtniecības darbu veicējs šos pārkāpumus novērsa.

Tiesa pagājušā nedēļā  piespriedusi bargus sodus  ugunsdzēsējiem. Apsūdzētie savu vainu atzina un nožēloja. Maksimālais sods varēja būt pat 10 gadi cietumā.

Kurzemes rajona tiesa trim ugunsdzēsējiem piemēroja brīvības atņemšanu uz 3 gadiem un 8 mēnešiem, bet Kerimovam uz 4 gadiem.

5

Kurzemes rajona tiesas tiesnese Anita Eglija skaidroja, ka Kerimovam lielāks sods kā personai, kuras darbības noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā bija aktīvākas. Viņš vienojās par kukuļa apmēra saņemšanu, sazvanījās ar uzņēmējiem, kā arī viņš reāli saņēma šo kukuli un pēc tam sadalīja to starp pārējiem ugunsdzēsējiem, līdz ar to viņam brīvības atņemšanas sods ir par četriem mēnešiem lielāks. 

Jāņem vērā, ka šajā gadījumā valsts amatpersonas ar kukuli tika uzpirktas, lai tās izdarītu nelikumīgu darbību, respektīvi, kukulis tika saņemts pirms pretlikumīga atzinuma sagatavošanas. Tāpēc tā  jāvērtē kā vēl kaitīgāka darbība nekā tad, ja kukulis būtu kā pateicība. Un tāpēc ir šis bargais sods.

Kukuļdošanas organizētājs ir no Rīgas.  Uzņēmumi  “VPM Latvija” un “VPM Latvia Construction” pieder Vilnim Puļķim - bijušajam ugunsdzēsējam. Ģenerāluzņēmējs firmas koncertzāles ugunsdzēsības sistēmu būvdarbu vadīšanā un uzraudzībā piesaistīja vēlu. Pārkāpumu novēršanai vairs laika nebija, un  ugunsdzēsēju labvēlība tika nopirkta par naudu. Izmeklēšanā noskaidrots, ka

kukuļa summa  bija plānota lielāka - 7000 eiro -, bet projektu vadītājs, arī izbijis ugunsdzēsējs Laimonis Drozdovs, daļu piesavinājās.

5

“Nekā personīga” intervēja Vilni Puļķi nedēļu pēc aizturēšanas 2019.gada vasarā. Tobrīd viņš noliedza jebkādas nelikumīgas darbības.

Tomēr izmeklēšanā izdevās pierādīt, ka viņš zināja par Drozdova nodoto naudu ugunsdzēsējiem.

Prokurors prasīja cietumsodu arī Puļķim un Drozdovam, tomēr tiesa izlēma sodīt abus nosacīti, ar mantas konfiskāciju.

5

Eglija norādīja, ka tiesas ieskatā šis pārbaudes laiks būtu nosakāms garāks - uz četriem gadiem, lai varētu pierādīt sevi, pildīt valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus un neizdarīt jaunus noziegumus. Ja šai laikā tiktu pārkāpts likums, divi gadi būtu jāizcieš reāli. 

Mantas konfiskācijas rezultātā Drozdovam atņemts motocikls "Honda", bet Puļķim - nekustamā īpašuma domājamās daļas Iecavas novadā.

Drozdovam arī piemērots aizliegums nodarboties ugunsdzēsības sfērā, bet Puļķim uz diviem gadiem aizliegts ieņemt valdes locekļa amatu visu veidu komercuzņēmumos. 

Pirmās instances tiesas spriedums, visticamāk, tiks pārsūdzēts.

5

Aizstāvji vēlas iepazīties ar pilno spriedumu. 

Rubenberga un Kudrjašova aizstāvis, zvērināts advokāts Normunds Liepiņš uzskata, ka "sods ir šausmīgi bargs amatpersonām, kuras jau no sākuma ir savu vainu atzinušas".

Visi četri ugunsdzēsēji vairs dienestā nestrādā - viņi atbrīvoti no darba jau 2019.gada vasarā.

Puļķa firma savukārt turpina saņemt valsts un pašvaldību pasūtījumus.

5

Pabeigti divi Eiropas apmaksāti projekti - Jelgavas slimnīca un Ikšķiles vidusskolas pārbūve. Un arī  pēc notikušā ”VPM Latvia” par savu sadarbības partneri izvēlas Valsts nekustamie īpašumi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā uzsver, ka atzinumi par jaunbūvēm vienmēr ir bijis lielākais korupcijas risks, un šeit īpašu lomu nospēlēja  bijušo dienesta darbinieku saites. 

"Es neizslēdzu, ka varbūt tas, ka (naudas) piedāvātāji bija no bijušo darbinieku vidus, tāpēc tā saruna notika. Ja tur pretī būtu nezināmi cilvēki, varbūt tādas problēmas nebūtu. Es ceru, ka neviens vairs nepiedāvās un dienests vairs neprasīs kukuļus attiecībā uz šo jautājumu risināšanu," pauda VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Legzdiņš

Eglija savukārt uzsvēra: "Taisot šo spriedumu, es arī vēlējos norādīt, ka jebkurai amatpersonai ar savu rīcību, uzvedību, būtu jābūt paraugam pārējiem sabiedrības locekļiem. Šajā gadījumā apsūdzētie ar savām darbībām ir diskreditējuši valsts amatpersonas šo amatu."

Eiropas fondu projektos pret korupciju ir nulles tolerance, un izdevumi, kas saistīti ar nelikumīgām darbībām, netiek segti no to līdzekļiem. 

5

Taču lēmumam par izmaksāto līdzekļu atgūšanu  ir nepieciešams tiesas spriedums.  Pagaidām vēl nav zināms, cik daudz naudas par koncertzāli un skolu būs jāatmaksā no valsts budžeta.

Uz augšu
Back