Viens no Rimšēviča advokātiem Mārtiņš Kvēps "Latvijas Avīzei" pastāstījis, ka Ziemelis aizvadītā gada 14.decembrī ir nosūtījis vēstuli ģenerālprokuroram. Advokātu rīcībā ir šīs vēstules kopija. Tā šonedēļ, visticamāk, ceturtdien tikšot publiskota. Pēc Kvēpa paustā, vēstulē Ziemelis sīki apraksta, kā viņš esot piespiests atzīties noziegumā, ko neesot darījis un kā atbrīvots no atbildības par noziegumu, kuru viņš nav izdarījis, proti, kukuļdošanas.
"Prokuratūra, kad Ziemeli atbrīvoja no atbildības par kukuļdošanu, atzina, ka bez viņa liecībām noziegumu nevarētu atklāt, jo citu pierādījumu nepietiekot, viņa liecības bijušas izšķirošās," pauda Kvēps.
LETA otrdien arī vēstīja, ka, visticamāk, vasarā varētu būt Eiropas Savienības tiesas (EST) prejudiciālais lēmums saistībā ar šo krimināllietu. Rīgas rajona tiesa šajā krimināllietā iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos EST ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās banka padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti.
Kvēps "Latvijas Avīzei" atklājis, ka tiesas ģenerāladvokāts savu viedokli nolasīs 15.aprīlī un tikai pēc tam būšot spriedums. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, tas varētu būt pēc mēneša vai ilgāka laika.
"Galvenais ir imunitātes saturs - no kura brīža tā iestājas. Šodien viens no galvenajiem jautājumiem, ko apsprieda Eiropas Savienības tiesa, bija, vai arī tad, ja Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis izdara kaut ko nelikumīgu, viņu sargā imunitāte? Kaut vai, piemēram, tirgo kādus lēmumus par naudu. Kā nošķirt, kura ir nelikumīga darbība un kura nav? Tika apspriestas sīkas, bet būtiskas juridiskas detaļas," pastāstīja Kvēps.
Latvija jau iepriekš iesniedza rakstveida apsvērumus par jautājumiem, kas tiek uzdoti tiesai, bet valstīm pastāv arī iespēja pievienoties tiesas procesam vēlākā stadijā, proti, mutvārdu stadijā. Vakar Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece ārvalstu sadarbības un stratēģijas jautājumos Kristīne Pommere, kura ir valdības apstiprinātā Latvijas pārstāve EST, izklāstījusi galvenos argumentus mutvārdu procesā, laikraksts noskaidroja Tieslietu ministrijā.
Kā vēstīts, tiesvedība šajā krimināllietā, kurā par koruptīvām darbībām un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu apsūdzēts bijušais Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, apturēta līdz brīdim, kad tiks saņemts EST lēmums.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018.gada februārī aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.
Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena - pieņemšanu, kā arī par kukuļa - naudas - pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.
Lietas uzraugošā prokurore Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu TKB pārstāvju iesnieguma, kurā abi lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. LETA zināms, ka šīs personas ir "Trasta komercbankas" bijušais valdes loceklis Ziemelis un kādreizējais akcionārs Igors Buimisters.