Pasaule kabatā ⟩ Igaunijas jaunā valdība: caur ērkšķiem uz zvaigznēm?

Toms Rātfelders Pasaule kabatā FOTO: TVNET

Šīs nedēļas raidījumā «Pasaule kabatā» pievērsāmies notikumiem mūsu ziemeļu kaimiņvalstī Igaunijā. Tur otrdien darbu sāka jauna valdība, kura par vienu no saviem uzdevumiem ir izvirzījusi mērķi atjaunot Igaunijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto vidū. Kāpēc Igaunijas tēls ir jāatjauno? Ko tas sola Igaunijas nākotnei? Par šiem un citiem jautājumiem diskutējām ar politologu Veiko Spolīti, Latvijas Universitātes profesoru Juri Rozenvaldu un Kembridžas universitātes doktorantu Tomasu Pildegoviču.

Aktualitātes Igaunijas politikā

26. janvārī Igaunijā darbu sāka jauna valdība ar premjerministri Kaju Kallasu priekšgalā. Igaunija tagad ir kļuvusi par vienīgo republiku pasaulē, kurā gan prezidents, gan valdības vadītājs ir sieviete. Tāpat arī Kallasas kabinetā sievietēm ir piešķirti lauvas tiesa ministru portfeļu.

Durvis Igaunijas jaunās valdības izveidei tika pavērtas pēc iepriekšējā premjerministra Jiri Ratasa atkāpšanās no amata korupcijas skandāla dēļ. Ratass savu lēmumu atkāpties pamatoja ar vēlēšanos atvieglot izmeklēšanas darbu, kaut gan personīgi lietā nav iesaistīts. Izmeklēšana norisinās par valsts kredītu aģentūras KredEx izsniegto 39 miljonu eiro aizdevumu «Porto Franco» infrastruktūras projektam Tallinas ostas rajonā.

Tomēr korupcijas skandāls nebija vienīgais Ratasa valdības vājais punkts – Centra partijai nereti nācās nožēlot arī koalīcijas veidošanu ar populistisko EKRE partiju.

EKRE partijas pārstāvētie ministri Marts un Martins Helme vairākkārt nonāca starptautisko mediju redzeslokā ar izteikumiem, kas bija pretrunā ar Igaunijas oficiālo pozīciju dažādos svarīgos jautājumos – par gejiem/lesbietēm, par Igaunijas sabiedroto Somiju. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Marta Helmes izteikumi par ASV prezidenta vēlēšanām, kuras viņš raksturoja kā negodīgas. Pēc šiem izteikumiem Helme atkāpās no iekšlietu ministra amata.

Kallas vadītās valdības kodolu veido divu Igaunijas lielāko politisko spēku – Reformu partijas un Centra partijas savienība. EKRE ir atstāta opozīcijā krasu ideoloģisku nesaskaņu dēļ. Iepriekš gan Centra partija bija piekritusi ar EKRE strādāt un Reformu partiju atstājusi opozīcijā. Spolītis norāda, ka tas bija divu faktoru dēļ: 1) Ratasa nevēlēšanās pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām būt tikai viena termiņa premjerministram un 2) pašas Reformu partijas ilgā atrašanās pie varas un citu sadarbības partneru neņemšana vērā. Savu lomu spēlēja arī EKRE līderu Marta un Martina Helmes personības.

FOTO: Tairo Lutter

Igaunijas jaunā valdība kā signāls Rietumiem

Eksperti piekrīt, ka EKRE ir ievērojami bojājusi Igaunijas starptautisko tēlu valsts Rietumu sabiedroto vidū. Viens no jaunās valdības galvenajiem uzdevumiem būs tās atjaunošana.

Rozenvalds piekrīt, ka jaunā valdības sastāva dzimumu struktūra (7 sievietes un 8 vīrieši) ir apliecinājums dzimumu līdztiesībai, turklāt novērojams, ka sievietes ir ieceltas par ministrēm īpaši nozīmīgu jomu ministrijās (piemēram, Ārlietu ministrijā).

Pildegovičs norāda, ka gan valdības veidošanas kontekstā, gan citos jautājumos Igaunija spējusi prasmīgi noturēt progresīvas un veiksmīgas valsts tēlu, neskatoties uz iekšpolitiskajiem izaicinājumiem. Jautāts, vai ar šādu pieeju Igaunija vairāk tiecas pieņemt Skandināvijas, nevis Baltijas valsts identitāti, Pildegovičs atzīst, ka Igaunijas ārpolitikā tas nav nekas jauns, tomēr uzsver, ka tas nekādi neietekmē spēcīgo Baltijas valstu savstarpējo sadarbību. Spolītis piemin, ka Igaunija kā ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekle pēdējā pusotra gada laikā ir aktīvi piedalījusies dažnedažādu jautājumu risināšanā, taču Igaunijas diplomātiskajam dienestam jāpievēršas šaurākam ārpolitisko prioritāšu lokam, piemēram, pievienošanās Arktiskajai padomei. Arī Rozenvalds piekrīt, ka jaunajai valdībai būs svarīgi pārvarēt izaicinājumus starptautiskā tēla veidošanā un izveidot vienotu pieeju ārpolitikai.

Latvijas un Igaunijas politikas atšķirības

Rozenvalds norāda, ka gan pašreizējās valdības, gan iepriekšējo valdību veidošanas ietvaros ir parādījies, ka Igaunijas politikā pastāv daudz mazāk sarkano līniju kā Latvijas politikā. Piemēram, Jiri Ratass iepriekš ir veidojis koalīcijas ar partijām no dažādiem, bieži vien pat kardināli pretējiem politiskajiem spektriem. Neskatoties uz to, ka Centra partijai tiek pārmests par saitēm ar Krieviju, tā ir pierādījusi spēju adaptēties un būt elastīgai.

Pildegovičs papildina Rozenvalda komentāru un uzsver, ka Igaunijā jau kādu laiku ir novērojama tendence izkristalizēties tikai spējīgākajiem politiskajiem spēkiem.

Ja Latvijā politisko partiju kļūst arvien vairāk, tad Igaunijā to skaits samazinās.

Pildegovičs atgādina, ka iepriekšējā Igaunijas valdība sastāvēja no trīs partijām, bet tagadējā sastāv no divām. Tas savukārt nozīmē, ka valdības ir stabilākas un pastāv lielākas iespējas panākt konsensu. Turpretī pašreizējo Latvijas valdību veido piecas partijas, esošajam politiskajam spektram pievienojas arvien jauni spēlētāji.

Spolītis norāda, ka sava veida lomu šeit spēlē arī Igaunijas politisko partiju likums, kurš ir attīstījies citādi nekā Latvijā. Igaunijā ir nepieciešams mobilizēt daudz vairāk cilvēku jaunas partijas dibināšanai. «Ja mums nesen paaugstināja partijas izveidošanai nepieciešamo cilvēku skaitu no 100 uz 500, tad Igaunijā jau 1996. gadā tas tika paaugstināts no 500 uz 1000. Pēc tam šo skaitu vēlāk gan pazemināja, jo Igaunijas politiskā sistēma sāka kartelizēties,» pauž Spolītis.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida FOTO: AP/Scanpix

Vai EKRE noriets iezīmē arī populisma norietu Igaunijas politikā?

Spolītis saka, ka atbalsts EKRE ir krities, bet šai partijai tik un tā ir stabila un spēcīga atbalstītāju bāze, kura par minēto politisko spēku turpinās balsot. Savā ziņā var vilkt analoģijas starp Trampa republikāņu vēlētājiem ASV, kuri prezidentu turpina atbalstīt par spīti visam. Turklāt Igaunijā vēl arvien ir vairāki jūtīgi neatrisināti jautājumi – dzīvesbiedru likums un citi.

Jaunās valdības potenciālās īstenotās reformas

Spolītis izceļ, ka nodokļu politikā Igaunijas valdība ir apņēmusies neieviest izmaiņas līdz parlamenta vēlēšanām, un līdzīga situācija varētu būt arī izglītības reformas jautājumos, kuros abām koalīcijas partijām ir ievērojami atšķirīgs skatījums. Reformu partija iestājas par pilnīgu pāreju uz izglītību tikai igauņu valodā, kamēr Centra partija ieņem pretēju pozīciju. Tātad iespējams prognozēt, ka strīdīgākos jautājumus, par kuriem koalīcijai būtu grūti rast vienotu nostāju, plānots atstāt lemšanai nākamajai valdībai pēc parlamenta vēlēšanām.

Komentējot izglītības reformas, Pildegovičs norāda, ka Igaunija jau ir ieviesusi dažādas pārmaiņas tās izglītības sistēmā, ņemot par paraugu Somiju, un tiek uzskatīta par veiksmes stāstu arī šajā jomā. Spolītis piekrīt, ka būtu vērts aplūkot Igaunijas un Somijas pieeju augstākajai izglītībai kā piemēru, no kā varētu mācīties arī Latvija, tomēr norāda, ka Igaunija var kaut ko mācīties arī no Latvijas – konkrēti pāreju uz izglītību tikai valsts valodā.

Jaunās valdības stabilitāte

Rozenvalds uzskata, ka valdība būs stabila divu gadu laikā līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām, tomēr vēlēšanu tuvuma dēļ aizkulisēs un parlamentā notiks aktīva cīņa, tostarp no EKRE puses, par politisko varu.

Pildegovičs piekrīt, ka politiskais cikls šoreiz ierobežo jaunās valdības iespēju veikt ievērojamas politiskā kursa izmaiņas, turklāt atgādina, ka pirms parlamenta vēlēšanām gaidāmas arī pašvaldību un prezidenta vēlēšanas. Skaidri zināms tikai tas, ka lielākā daļa valdības uzmanības tiks pievērsta Covid-19 krīzes kontrolēšanai un vakcinācijas procesa nodrošināšanai. Spolītis piebilst, ka divu partiju veidota koalīcija sola lielāku stabilitāti un efektivitāti, nekā trīs. Turklāt viņš nav pārliecināts par EKRE nākotni, jo tagadējai opozīcijas partijai pieder tikai 1/5 balsu parlamentā, kā arī iespējams, ka ar valdības darbu neapmierināto vēlētāju balsis nākamajās vēlēšanās varētu aiziet arī kādam citam politiskajam spēkam.

FOTO: Shutterstock
Uz augšu
Back