Direktīvā prasīts, lai noziedznieki un ar tiem saistītās personas nevar kontrolēt ietekmīgo finanšu nozaru uzņēmumus. Finanšu ministrijas sagatavotajās izmaiņās tas ir viens no punktiem – patiesie labuma guvēji nedrīkst būt sodīti par ekonomiskiem noziegumiem. Taču nav atrisināts, kas notiek, ja pagājis laiks un sodāmība juridiski ir dzēsta. Lai bijušo noziedznieku turētu pa gabalu no finanšu nozares, ielikta prasība par nevainojamu reputāciju.
Labi gribētā doma par noziedznieku atstumšanu no naudas mazgātājus kārdinošās biznesa vides tomēr ir izgāzusies. Nevainojamas reputācijas jēdziens ir pārāk plašs.
Nevainojama reputācija ir ierasta prasība valsts uzņēmumu un augstu ierēdņu amatu konkursos. Piemēram, Latvijas Bankas prezidentam, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un ierēdņiem, arī maksātnespējas administratoriem. Tomēr likumā nav definēts, ko tā īsti nozīmē un kas to var izvērtēt.
Maksātnespējas kontroles dienestam tiesības pieprasīt nevainojamu reputāciju administratoriem ir no 2017.gada reformas. To vērtē īpaša eksaminācijas komisija Tieslietu ministrijā.
Decembrī stāstījām par uzņēmuma “Profitness” maksātnespējas procesu. Tajā kreditoriem ir aizdomas par negodprātīgu uzņēmuma novešanu līdz maksātnespējai. Kontroles dienests šajā procesā konstatējis 21 pārkāpumu, taču ļāvis administratoram turpināt strādāt. Pēc Nekā personīga sižeta dienests izskatījis kārtējo sūdzību un tiesā pieprasījis administratoru atcelt.
Finanšu ministrijas sagatavotais priekšlikums jau pirmajā lasījumā pieņemts Saeimā. Tagad to apspriež komisijās, lai sagatavotu otram, galīgajam lasījumam. Deputātiem Finanšu ministrijas ideja nepatīk. Viņi grib lielāku skaidrību, kas ir slikta un kas nevainojama reputācija.
Šis nav pirmais gadījums, kad deputātiem jāpiņķerējas ar reputācijas jautājumiem. Pavasarī noslēdzās Autotransporta direkcijas konkurss par valsts dotētiem pasažieru pārvadājumiem. Tajā labus panākumus guva skandalozā politiķa Aleksandra Brandava kompānijas. Pēc šiem rezultātiem satiksmes ministrs Tālis Linkaits no Jaunās konservatīvās partijas ierosināja no iepirkumiem izslēgt firmas ar sliktu reputāciju. Deputāti joprojām nav tikuši skaidrībā, kā reputāciju nomērīt.
Nevainojamas reputācijas jēdzienam Latvijas tiesās nav lielas prakses. Vienīgais Senāta spriedums, kurā nevainojamas reputācijas zaudēšana atzīta par pamatotu atlaišanas iemeslu, ir par bijušā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Aināra Dimanta atbrīvošanu no šī amata.