Pk, 19.08.2022.

Deputāti netiek skaidrībā ar nevainojamu reputāciju netīrās naudas ierobežošanas likumā

Nekā personīga/TV3
Deputāti netiek skaidrībā ar nevainojamu reputāciju netīrās naudas ierobežošanas likumā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 9
Foto: Shutterstock

Nevainojama vai slikta reputācija ir jēdziens, kura nozīme visiem it kā ir skaidra, taču jebkurš precīzs formulējums būs nepilnīgs. Saeimā jau pusgadu  iestrēdzis priekšlikums ielikt iepirkumu likumos noteikumu, ka no konkursiem izslēdzami uzņēmumi ar sliktu reputāciju, jo deputāti nespēj formulēt, kā to izmērīt.

Tagad tāds pats liktenis draud Finanšu ministrijas sagatavotam likumam netīrās naudas legalizēšanas novēršanai.   Tajā nevainojama reputācija prasīta uzņēmējiem, kas darbojas naudīgākajās nozarēs – nekustamā īpašuma, uzņēmumu konsultāciju un azartspēļu biznesā. 

Grozījumiem noteikta steidzama izskatīšana, taču tikai pirms galīgā lasījuma deputāti sapratuši, ka likumam var sanākt neprognozējamas sekas.

Juristu un grāmatvežu firmām, parādu piedzinējiem un kazino īpašniekiem  jābūt ar nevainojamu reputāciju, citādi no biznesa būs jāaiziet. Tādu likumu iecerējusi finanšu ministrija, nepasakot, kas īsti ir nevainojama reputācija. 

Netīrās naudas legalizēšanas novēršanas likums attiecas uz bankām, azartspēļu organizētājiem, ātro kredītu firmām, advokātiem un maksātnespējas administratoriem. Bez šīm īpaši regulētajām jomām, likums jāievēro arī  biznesa konsultantiem, grāmatvežiem, parādu piedzinējiem, nekustamo īpašumu un mākslas tirgotājiem. 

Līdz šim likumā nevainojama reputācija prasīta firmu amatpersonām, kas atbildīgas par likuma ievērošanu.   Finanšu ministrijas sagatavotajos grozījumos tāda nepieciešama arī uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem, tas ir – īpašniekiem. Ja reputācija sašķobīsies, īpašniekam sava firma jāpārdod. 

Reputācijas prasība attieksies arī uz zvērinātiem advokātiem.  Advokātu kolēģiju tas nebiedē, jo nevainojama reputācija jau ir priekšnoteikums, lai varētu strādāt profesijā. Taču padomē uzskata, ka kopumā likuma autori ir pārcentušies.  

Direktīvā prasīts, lai noziedznieki un ar tiem saistītās personas nevar kontrolēt ietekmīgo finanšu nozaru uzņēmumus. Finanšu ministrijas sagatavotajās izmaiņās tas ir viens no punktiem – patiesie labuma guvēji nedrīkst būt sodīti par ekonomiskiem noziegumiem. Taču nav atrisināts, kas notiek, ja pagājis laiks un sodāmība juridiski ir dzēsta. Lai bijušo noziedznieku turētu pa gabalu no finanšu nozares, ielikta prasība par nevainojamu reputāciju. 

Labi gribētā doma par noziedznieku  atstumšanu no naudas mazgātājus kārdinošās biznesa vides tomēr ir  izgāzusies. Nevainojamas reputācijas jēdziens ir pārāk plašs.

Nevainojama reputācija ir ierasta prasība valsts uzņēmumu un augstu ierēdņu amatu konkursos. Piemēram, Latvijas Bankas prezidentam,  Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un ierēdņiem, arī maksātnespējas administratoriem. Tomēr likumā nav definēts, ko tā īsti nozīmē un kas to var izvērtēt. 

Maksātnespējas kontroles dienestam tiesības pieprasīt nevainojamu reputāciju administratoriem ir no 2017.gada reformas.  To vērtē īpaša eksaminācijas komisija Tieslietu ministrijā. 

Decembrī  stāstījām par uzņēmuma “Profitness” maksātnespējas procesu. Tajā kreditoriem ir aizdomas par negodprātīgu uzņēmuma novešanu līdz maksātnespējai.  Kontroles dienests šajā procesā konstatējis 21 pārkāpumu, taču ļāvis administratoram turpināt strādāt. Pēc Nekā personīga sižeta dienests izskatījis kārtējo sūdzību un tiesā pieprasījis administratoru atcelt. 

Finanšu ministrijas sagatavotais priekšlikums jau pirmajā lasījumā pieņemts Saeimā. Tagad to apspriež komisijās, lai sagatavotu otram, galīgajam lasījumam.  Deputātiem Finanšu ministrijas ideja nepatīk. Viņi grib lielāku skaidrību, kas ir slikta un kas nevainojama reputācija. 

Šis nav pirmais gadījums, kad deputātiem jāpiņķerējas ar reputācijas jautājumiem. Pavasarī noslēdzās Autotransporta direkcijas konkurss par valsts dotētiem pasažieru pārvadājumiem. Tajā labus panākumus guva skandalozā politiķa Aleksandra Brandava kompānijas. Pēc šiem rezultātiem satiksmes ministrs Tālis Linkaits no Jaunās konservatīvās partijas ierosināja no iepirkumiem izslēgt firmas ar sliktu reputāciju. Deputāti joprojām nav tikuši skaidrībā, kā reputāciju nomērīt.

Nevainojamas reputācijas jēdzienam Latvijas tiesās nav lielas prakses. Vienīgais Senāta spriedums, kurā  nevainojamas reputācijas zaudēšana atzīta par pamatotu atlaišanas iemeslu, ir par bijušā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Aināra Dimanta atbrīvošanu no šī amata.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu