ST tiesnesis nepiekrīt, ka Rīgas domes atlaišana bija tiesiska

LETA
ST tiesnesis nepiekrīt, ka Rīgas domes atlaišana bija tiesiska
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 9
Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis
Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis Foto: Paula Čurkste/LETA

Satversmes tiesas (ST) tiesnesis Jānis Neimanis nepiekrīt ST secinājumam, ka Rīgas domes atlaišana bija tiesiska un atbilstoša pašvaldības principam, savās atsevišķās domās pie ST sprieduma par Rīgas domes atlaišanu dalās ST tiesnesis.

Divi ST tiesneši - Neimanis un Gunārs Kusiņš - spriedumam pievienojuši savas atsevišķās domas par lietu, kurā ST par atbilstošu Satversmei atzinusi vairāku "Saskaņas" Saeimas deputātu apstrīdēto Rīgas domes atlaišanas likuma normu.

Abi tiesneši piekrita, ka pašvaldības domes atlaišana nebija konkrētajā situācijā nepieciešams un samērīgs pašvaldības darbības kontroles līdzeklis, jo vienīgais pastāvošais pārkāpums, kuru faktiski konstatēja Saeimas atbildīgā komisija, neradīja tādu kaitējumu sabiedrības interesēm, kas prasītu piemērot šo galējo līdzekli.

Neimanis norādīja, ka ST sniegtais izvērtējums bija vienpusējs. "Tiesa pat nepārbaudīja, vai norādītie pašvaldības domes pārkāpumi, ja tādi vispār bija saskatāmi, nebija jau novērsti vai novēršami ar citiem līdzekļiem, kas ir valsts rīcībā," paudis tiesnesis.

Savukārt Kusiņš uzsvēris, ka domes atlaišana ir galējais līdzeklis, un, lai to piemērotu, Saeimai bija juridiski jāizvērtē, vai konkrētajā situācijā citu risinājumu pašvaldības iedzīvotāju un visas sabiedrības interešu aizsardzībai nav un attiecīgā rīcība ir samērīga ar konstatēto pārkāpumu.

Viņš norādīja, ka ST vērtēja, vai konkrētajos apstākļos pašvaldības domes atlaišana kā pašvaldības darbības tiesiskuma kontroles līdzeklis bija nepieciešama demokrātiskā tiesiskā valstī, ņemot vērā visus pašvaldības domes pieļautos pārkāpumus to kopsakarā. "Tomēr uzskatu, ka ST bija jāvērtē, vai pašvaldības domes atlaišana bija nepieciešams un samērīgs pašvaldības darbības kontroles līdzeklis, lai novērstu joprojām pastāvošu pārkāpumu. No Saeimas atbildīgās komisijas audioieraksta nevar secināt, ka šāds izvērtējums tika veikts," teica Kusiņš.

Arī Neimanis norādīja, ka ST nav izvērtējusi pašvaldības domes atlaišanas samērību.

Viņš atgādināja, ka atkritumu dalīta savākšana Rīgā notika, apsaimniekotājam vienojoties ar klientu, kā arī speciālos laukumos un konteineros, tomēr, kā norādīts anotācijā, nepietiekamā apjomā, bet "atkritumu dalīta savākšana un apstrāde ir problēma visā Latvijā, tā tiek veicināta ar papildu finansējumu no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un ir aktualitāte ne tikai vienā pašvaldībā vien". "Ja tas ir pamats pašvaldības domes atlaišanai, tad jāvaicā, kādēļ nav atlaistas citu pašvaldību domes," paudis Neimanis.

"Var tikai nojaust, kādu interešu dēļ Ministru kabineta (MK) locekļi tika maldināti, tiem norādot, ka Konkurences padomes lēmuma dēļ sadzīves atkritumu savākšana un izvešana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā esot apdraudēta. Uz to Ministru kabineta sēdē īpaši uzstāja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kura vadītā ministrija sagatavoja MK rīkojuma projektu, lai panāktu ārkārtas situācijas izsludināšanu un visbeidzot, lai panāktu Rīgas domes atlaišanu," savās atsevišķajās domās raksta tiesnesis, uzsverot, ka MK sēdē Konkurences padomes izteiktais viedoklis par tās lēmuma tiesiskajām sekām attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu Rīgā netika ievērots.

"Tātad ārkārtas situācijas izsludināšana bija tikai labi sagatavots iegansts tam, lai radītu iespaidu, ka sadzīves atkritumu apsaimniekošana ir krīzes situācijā un uz Rīgas ielām sāks krāties atkritumi," uzsvēris Neimanis.

Iepriekš vēstīts, ka ST par atbilstošu Satversmei atzinusi vairāku "Saskaņas" Saeimas deputātu apstrīdēto Rīgas domes atlaišanas likuma normu.

Rīgas domes atlaišanas likuma apstrīdētā norma noteica, ka ar šo likumu Saeima atlaiž Rīgas domi, ņemot vērā, ka Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā "Par pašvaldībām" un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju - organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

2020.gada 13.februārī Saeima pieņēma Rīgas domes atlaišanas likumu. Satversmes tiesā vērsās 20 Saeimas deputāti un lūdza izvērtēt vienu no minētā likuma pirmajā pantā norādītajiem Rīgas domes atlaišanas pamatiem.

Pieteikumā bija teikts, ka Rīgas domes atlaišana ir politiski motivēta un Rīgas dome ir pienācīgi pildījusi savu autonomo funkciju organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, savukārt pārmetumi par tiesību normu pārkāpumiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā ir nepamatoti.

Rīgas domes atlaišanas likuma pirmajā pantā minēti divi Rīgas domes atlaišanas pamati, taču pieteikuma iesniedzējs bija apstrīdējis tikai vienu no tiem. Turklāt kopš lietas ierosināšanas būtiski mainījušies tās faktiskie apstākļi, proti, 2020.gada 2.oktobrī uz pirmo sēdi sanāca jaunievēlētā Rīgas dome.

ST atzina, ka likums par pašvaldības domes atlaišanu var tikt pieņemts vienīgi likumā "Par pašvaldībām" noteiktajos gadījumos, tiesiskā procesuālā kārtībā, balstoties uz konkrētiem faktiem un juridiskiem argumentiem.

ST secināja, ka likumprojekta "Rīgas domes atlaišanas likums" izstrādes procesā bija pienācīgi uzklausīts Rīgas domes un Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis. Arī apstrīdētās normas pieņemšanas procesā Saeimā tika vērtēti Rīgas domes pieļautie tiesību normu pārkāpumi un uzklausīts ieinteresēto personu viedoklis. Tādējādi, pieņemot apstrīdēto normu, ir ievērota tiesību normās noteiktā pašvaldības domes atlaišanas procesuālā kārtība.

ST norādīja, ka pašvaldības dome nevar tikt atlaista par jebkādu tās pieļautu pārkāpumu, pat ja tas bijis atkārtots. No pašvaldības principa un visas likuma "Par pašvaldībām" sistēmas izriet tas, ka pašvaldības domi kā demokrātiski ievēlētu institūciju var atlaist vienīgi tādā gadījumā, ja tā atkārtoti pieļauj būtiskus tiesību normu pārkāpumus.

Jau ziņots, ka 2020.gada 25.februārī stājas spēkā Saeimas pieņemtais Rīgas domes atlaišanas likums, līdz ar to darbu beidza toreizējais Rīgas domes sasaukums.

2020.gada 29.augustā notika Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu