Kuru automašīnu īpašniekiem nodokļi būs lielāki jeb kā Latvijai tikt pie zaļāka autoparka? (28)

CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Ekrānuzņēmums no TV Auto ziņām

Nodokļu politika Latvijā mainās tikpat strauji kā laikapstākļi. 2021. gadā izmaiņas gaida arī autovadītājus un spēkratu īpašniekus. Izprast galvenos stūrakmeņus TV Auto ziņām palīdzēja Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Andris Kulbergs, Latvijas Auto asociācijas prezidents: "Viens ir uzņēmumiem. Nodoklis, kas jāmaksā par uzņēmuma automašīnas izmantošanu privātām vajadzībām. Palielinājums par 7,8%. Palicis tikpat arhaisks kā līdz šim, ka nodoklis tiek aprēķināts pēc motora tilpuma."

Nelielām automašīnām uzņēmumu transportlīdzekļu nodokļa maksājums pieaugs tikai par dažiem eiro, toties ienesīs valsts budžetā papildu 1,7 miljonus eiro.

Andris Kulbergs: "Arī pie mums ir izmaiņas. Diemžēl šīs izmaiņas skars videi draudzīgus automobiļus. Mazlitrāžas automašīnām būs kāpums. Tā, piemēram, par Toyota Aygo līdzšinējo 12 eiro vietā būs jāšķiras no 64 eiro gadā. Bet savukārt sportiskas luksusklases automašīnām būs samazinājums.

Latvijā lielu popularitāti joprojām bauda lietotas automašīnas ar dīzeļdzinējiem. Tie nolietojas, notiek manipulācijas ar kvēpu filtriem, un vecie dīzeļi uzstājīgi turpina maitāt gaisu, sevišķi galvaspilsētā. 

Andris Kulbergs: "Eiropā un pasaulē mēs redzam dīzeļmašīnu norietu. Jāsaprot, ka

ir liels skaits pilsētu Eiropā, saraksts uz 4 lapām, kur aizliedz vecu dīzeļu iebraukšanu pilsētā. Rīga neizbēgami arī nonāks līdz tādam slēdzienam agri vai vēlu. Tāpēc iegādāties vecu dīzeli Latvijas apstākļos jau ir neprāts, jo vidējais nobraukums ir 14 000 km gadā."

Ieskatoties statistikā, gan jāsecina, ka neprāšu mums pagājušajā gadā nav trūcis. Drīzāk jau otrādi.

Foto: Ekrānuzņēmums no TV Auto ziņām

Andris Kulbergs: "Pagājušajā gadā importēto lietoto automašīnu īpatsvarā 85% sastādīja dīzelis. Eiropa vēlas atbrīvoties no saviem vecajiem dīzeļiem, un mēs ar savu nodokļu politiku esam atvērti šādām nobrauktām automašīnām. Dīzeļdzinējs nav ekonomiski pamatojams, ja tu nobrauc gadā mazāk par 30 000."

Dīzeļdzinējs gan bieži ir loģiska izvēle, ja auto ir liels. Palīdz ne tikai degvielas ekonomija, bet arī augstāks griezes moments.

Andris Kulbergs: "Mēs esam Eiropā pirmie ar apvidus automašīnu īpatsvaru, kas rada lielākus izmešus, jo ir lielāks patēriņš. Es ieteiktu trīslitrīga dīzeļa vietā izvēlēties divlitru benzīnu. Tad būsit daudz pasargātāki no nodokļu politikas un izmaksām."

Tā kā nodokļu politika neveicina videi draudzīgāka autotransporta izvēli, Auto asociācija iesaka radikālus paņēmienus.

Andris Kulbergs: "Mūsu ieteikums ir visām automašīnām līdz 130 g dot atbrīvojumu no nodokļa. Tas neprasa lielus finanšu izdevumus. Šo atbrīvojumu tad uzlikt uz tiem, kas vēlas turpināt un var atļauties turpināt braukt ar lielākām mašīnām un lielākiem motoriem."

CO2 izmeši zem 130 g uz km gan raksturīgi arī daudziem dīzeļauto. Iespējams, ka piemēru pārejai uz ilgtspējīgākiem auto šogad rādīs valsts uzņēmumi un pašvaldības.

Andris Kulbergs: "No 2. augusta jebkurā iepirkumā, ko izsludinās valsts kapitālsabiedrības, 22% automašīnu jābūt zaļām."

Foto: Ekrānuzņēmums no TV Auto ziņām

Tās, protams, drīkstēs būt arī sarkanas, taču izmešiem būs jābūt zem 95 g/km. Izvēle nebūs liela. Tas nozīmē plug in hibrīdus vai elektroautomašīnas.

Lai gan Latvijā maz veicina elektroauto iegādi, interese par tiem pieaug.

Andris Kulbergs: "Pagājušais gads ir interesants piemērs, 323 jaunas elektromašīnas reģistrētas Latvijā, 274 lietotas. Tik daudz vēl nekad nav bijis. Katru mēnesi ieved 30 lietotas EV, un skaitlis tikai augs. Es varu apgalvot, ka 2040. gadā 60-70% Latvijas autoaprka jau būs elektromašīnas."

Lai to panāktu, nepietiks ar autotirgotāju apņēmību vien. Elektromobiļi joprojām ir dārgi, to izvēle maza, bet uzlādes infrastruktūra  - tāla no ideālas, sevišķi Rīgā.

Andris Kulbergs: "Recepte ir skaidra. To dara 70% Eiropas valstu. Tas ir atbalsta mehānisms. Mēs esam pēdējā piecu valstu skaitā ES, kam nav nekādu atbalsta programmu videi draudzīgām mašīnām. To skaitā nav nedz Lietuva, nedz Igaunija.

Bet varbūt nav ko kreņķēties - Covid un mājsēdes dēļ automašīnu ir mazāk ne tikai ielās, bet, kā saka, arī uz papīra. Samazinājies arī vidējais CO2 izmešu līmenis - pērn tas bijis 126 g/km.

Andris Kulbergs: "Mēs pagājušogad diemžēl esam apsteiguši visus, ieskaitot Rumāniju, un nonākuši pēdējā vietā ar automobiļu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem."

Tas nozīmē, ka, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, automašīnu skaits neizbēgami pieaugs. Negribētos, lai tas atkal notiktu uz vecu dīzeļu rēķina.

Komentāri (28)CopyLinkedIn Draugiem X
Nepalaid garām!
Uz augšu