/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Lielbritānija gatavojas ieviest jaunus likumus, lai aizstāvētu runas brīvību universitāšu pilsētiņās pret "nepieņemamu apklusināšanu un cenzūru".
Šis ieceres ietvaros valdība plāno ieviest "runas brīvības aizstāvja" amatu, kura pienākumus būs izmeklēt izteikšanās tiesību pārkāpumus, un gādāt par iespēju akadēmisko aprindu pārstāvjiem, kas zaudējuši darbu savu uzskatu dēļ, pieprasīt kompensācijas.
"Mani ļoti satrauc nepieņemamās apklusināšanas un cenzūras stindzinošā ietekme uz universitāšu pilsētiņām," otrdien norādījis izglītības ministrs Gevins Vijamsons. "Tāpēc mums jāstiprina runas brīvība augstākajā izglītībā, atbalstot pastāvošos tiesiskos mehānismus un nodrošinot stingru, apņēmīgu rīcību pārkāpumu gadījumos."
Grupa ietekmīgāko akadēmisko aprindu pārstāvju vēstulē laikrakstam "The Times" valdības centienus novērtējuši atzinīgi.
"Pēdējos gados pārāk daudzi mācībspēki tikuši marginalizēti, jo tiem ir neortodoksāli uzskati tādos jautājumos kā dzimte, "Brexit" un impēriskais mantojums," teikts vēstulē, kuras parakstīšanu organizējis ietekmīgais politikas komentētājs Metjū Gudvins.
Universitātes atteikušas uzstāšanās politiķim un "Brexit" atbalstītājam Naidželam Farāžam, kanādiešu psiholoģijas profesoram Džordanam Petersonam, vadošajām feministēm Džulijai Baindelai un Selīnai Todai, filozofam Rodžeram Skrutonam un bijušajai iekšlietu ministrei Emberai Radai.