Varas pārstāvju goda un cieņas aizskaršana, tiem pildot dienesta pienākumus, varētu kļūt par krimināli sodāmu darbību – šādus Krimināllikuma grozījumus pēc Valsts policijas priekšnieka ierosinājuma ir sagatavojusi Iekšlietu ministrija (IeM), jo Covid-19 krīze esot aktualizējusi šo problēmu. Latvijas iekšlietu darbinieku arodbiedrība Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” norādīja, ka, lai gan ieceri atbalsta, rodas bažas, ka norma būs vien deklaratīva.
Likums “Par policiju” jau šobrīd paredz, ka policists atrodas valsts aizsardzībā, tomēr praksē policistiem par savām tiesībām bieži vien ir jācīnās, paļaujoties vien uz saviem spēkiem. Tikmēr Tieslietu ministrija šādus grozījumus vairāku iemeslu dēļ neatbalsta.
apturēja automašīnu, kurā viņa sēdēja blakus šoferim. Tā kā viņam nebija līdzi autovadītāja apliecības, viņa personības noskaidrošanai tika izsaukta ceļu policijas ekipāža. Video redzams, kā sieviete, kas ar šādu kavēšanos nav mierā, policistus visādi apsaukā un kādā brīdī pat mēģina aizbraukt projām.
Tagad viens no policistiem pret sievieti ir vērsies tiesā ar civilprasību par viņas izteikumu atzīšanu par godu un cieņu aizskarošiem un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Pirms tam viņam pašam bija jānoskaidro atbildētājas personība, deklarētā dzīvesvieta, jāsagaida atbilde, jāceļ prasība tiesā, pilnā apmērā nomaksājot valsts nodevu. Lai pārvarētu visus birokrātiskos šķēršļus, policistam bija jāiegulda savi personīgie resursi – nekāds atbalsts no Valsts policijas (VP) viņam šai lietā netika sniegts, zināms “de facto”.
Tagad IeM ierosinātais Krimināllikuma pants, kas paredzētu kriminālatbildību par varas pārstāvja goda un cieņas aizskaršanu, ja tas veic tam uzliktos dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības jomā, visticamāk, attiektos arī uz šādiem gadījumiem. Ministrijā uzskata, ka likuma grozījumi varētu palīdzēt šādas situācijas novērst.
“Kādēļ šajā situācijā mēs uzsvērām šo atbalstu saviem darbiniekiem? Jo Covid-19 laikā cilvēki vairs nevērtē godu un cieņu tā, kā tas varbūt tika vērtēts pirms gadiem 10 un 20.
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) kopumā grozījumu ieceri un virzību atbalsta, tomēr vērš uzmanību uz to, ka jau šobrīd vairākos likumos ir mehānismi, kas domāti policistu aizsardzībai, taču tie netiek pilnvērtīgi izmantoti.
LIDA valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns tagadējo situāciju, par ko stāstot LIDA biedri, raksturo šādi: “Dienests ir radījis to situāciju, ka labāk es neko nesaku, ka man iespļāva sejā, nekā ja es pateikšu, ka man iespļāva. Jo tad es saņemšu pretī: bet tu taču pats pieļāvi, ka tev iespļāva! (..) Un viņš saka: OK, nu labi, tad es labāk aizmirstu par šo situāciju un dzīvoju tālāk. Un tad viņam tas viss krājas, krājas kaut kur iekšā, apziņā un zemapziņā. Rodas tālāk jau šī problēma, un viņš uz darbu vairs negrib iet, jo viņš saprot – ak dievs, ja es kaut ko ne tā izdarīšu, mani sodīs, bet, ja man kaut ko izdarīs, tad faktiski aizstāvība labākajā gadījumā būs no arodbiedrības, bet dienests vispār man pateiks, ka pats vainīgs esi. Nu te ir tas, kas ir jāmaina. Tā ir tā attieksmes maiņa, par ko mēs runājam gadiem ilgi jau.”
VP priekšnieks Armands Ruks, kurš amatā ir četrus mēnešus, atzīst, ka, piemēram, civillietās par goda un cieņas aizskaršanu saviem darbiniekiem policija patiešām nevarot palīdzēt – tā būtu valsts resursu tērēšana privātpersonas interesēs. Tomēr viņš uzsver, ka uzbrukumi policistiem vai nepakļaušanās tiem bez ievērības nepaliek: “Šeit ir likumā atbildība noteikta. Šeit ir vēršanās tieši pret varas pārstāvi, pretošanās vai uzbrukums. Tad tas ir pavisam cits stāsts un tie ir citi mehānismi. Un tie tiek nodrošināti. (..) Mums pa pēdējiem mēnešiem no decembra jau ir vairāki desmiti kriminālprocesu, kas ir sākti tieši pēc šiem te pantiem. (..) Protams, arī tiek vērtēts, kāpēc šī persona pretojās vai vēl kaut ko. Varbūt viņš bija kaut kādu apreibinošu vielu ietekmē, kas, protams, ir atbildību pastiprinošs apstāklis, vai bija kaut kāds afekta stāvoklis, vai neizpratne, nesapratne.
Savukārt policistu godu un cieņu aizsargāt šobrīd policija nekā īsti nevarot. Risinājums neesot arī Krimināllikumā jau esošais pants, kas paredz sodu par huligānismu, kas saistīts ar pretošanos valsts varas pārstāvim, uzskata Ruks: ““Huligānisma pazīmes ir, ka tā ir rupja vēršanās pret sabiedrisko kārtību, pret vispārējo pārvaldes kārtību un tā tālāk. Tas ir nedaudz citādi. Tur arī sankcija ir smagāka. (..) Šeit mēs raugāmies, ka tā atbildība varētu būt vērtējama kā mazāk smags noziedzīgs nodarījums, tātad attiecīgi sankciju paredzot līdz vienam gadam brīvības atņemšanas, piespiedu darbs vai naudassods. Tas, protams, ir vērtējams, varbūt arī politiskā līmenī. Varbūt arī tas ir administratīvās atbildības jautājums.”
Ruks uzsver, ka policisti arvien vairāk tiek ekipēti ar ķermeņa videokamerām, tāpēc pierādījumu iegūšana šādos kriminālprocesos vai administratīvo pārkāpumu lietās būtu visai vienkārša. Vienlaikus tas vairāk disciplinēs arī pašus policistus. VP priekšnieks arī pieļauj, ka iecerēto Krimināllikuma pantu varētu attiecināt uz interneta komentētājiem, kas sevišķi aizskaroši izteiktos par konkrētiem policistiem.
Pagaidām Iekšlietu ministrija likumprojektu tālāk nevirza, jo apkopo par to saņemtos viedokļus. “de facto” noskaidroja, ka noraidoša pret grozījumiem ir Tieslietu ministrija. Tā uzsver, ka Saeima pirms 12 gadiem dekriminalizēja jebkāda veida noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar personas goda un cieņas aizskaršanu, un atgriezties pie šādas prakses neesot pamata.
Tieslietu ministrijā “de facto” arī norādīja, ka Valsts kontrole nesen ir aicinājusi atslogot krimināltiesisko sistēmu, bet šie grozījumi būtu solis pretējā virzienā. Turklāt sodīt gan krimināli, gan administratīvi tos, kas vēršas pret policistiem, kas pilda savus pienākumus, varot jau tagad, izmantojot spēkā esošas normas, uzskata Tieslietu ministrijā, tādējādi paužot VP šefa Ruka pozīcijai pretēju viedokli.
