Covid-19 teritorija ⟩ Viņpus durvīm (13)

Pa virsu bahilās tērptajiem apaviem tiek uzvilkti gaiši zili, caurspīdīgi plastmasas zābaku formas maisiņi, kuri, lai nenošļuktu, pie kājām tiek piestiprināti ar elastīgām gumijām. Uz sejas respirators ar divām gumijām ap galvu, un tam pa virsu vizieris. Katram ir citāda sejas un deguna forma, manējais respirators līdz galam nepiekļaujas, tāpēc viziera vietā māsiņas man piedāvā brilles ar elastīgu gumiju, kas piespiež respiratoru tuvāk sejai. Bet tāpat izelpotais gaiss atrod spraugas gar deguna augšdaļu un izplūstot kutina man acis. Ārā no brillēm tam izkļūt nav īsti iespējams, tāpēc pēc katras izelpas brilles no iekšpuses aizsvīst, apgrūtinot redzamību.

Šādi aprīkotu medpersonālu ierauga Liepājas reģionālās slimnīcas Covid nodaļā nokļuvušie pacienti. Ārstu no medmāsas vai sanitāra nav iespējams atšķirt, sejas mīmiku nolasīt nav iespējams. Vienīgi censties atšifrēt runātāja balss intonāciju, kas caur respiratoru un vizieri nonāk līdz pacienta ausīm.

No slimnīcas izrakstītie tā arī nav vaigā redzējuši cilvēkus, kas ārstēja un rūpējās par viņiem.

Tā noteikti nav patīkamākā sajūta pie skābekļa aparātiem pieslēgtajiem pacientiem, bet vienīgais veids, kā no inficēšanās paglābt medpersonālu.

Padzerties un par labierīcību apmeklējumu bija jāatceras pirms tam; tagad bez kostīma novilkšanas tas vairs nav iespējams. Ceļš uz Covid nodaļu ved cauri divām "slūžām" ar slīdošajām durvīm, tur palātās pie skābekļa maskām guļ pacienti ar vidēji smagu slimības gaitu. Citā slimnīcas galā - intensīvās terapijas nodaļā - pie mākslīgās elpināšanas aparātiem guļ smagi slimie. 

Mūsu apmeklējuma dienā Covid-19 slimnieku skaits nodaļā ir 15 ar vidēji smagu slimības gaitu, intensīvajā nodaļā vēl četri. Infektoloģe, Infekciju slimību nodaļas vadītāja Ingrīda Strika stāsta, ka vēl nedēļu pirms tam aina šeit bija pilnīgi cita. Decembrī un janvārī nodaļā bija aizņemtas pat 60 gultasvietas.  

Ar māsiņu palīdzību veiktā apģērbšanās pirms ienākšanas Covid pacientu nodaļā, izrādās, bija vieglākā daļa.

Lielāks izaicinājums ir pareizi noģērbties. Tā, lai uz drēbēm un ādas nenokļūtu vīruss. Pacienti ir infekciozi, Covid-19 vīrusi gaisā, uz virsmām un grīdas ir bīstamā daudzumā. 

Kombinezona novilkšana notiek atsevišķā telpā, un tas šoreiz ir jāizdara vienam pašam.  Jāizvairās no pieskaršanās sienām un mēbelēm. Jānoģērbjas tā, lai rokas nepieskartos kombinezona virskārtai. Vispirms vieni, tad otri gumijas cimdi, kas jāizmet atkritumu konteinerā. Roku dezinfekcija, tad jānoņem brilles, kas pēc novietošanas uz galda jānopūš ar dezinfekcijas šķidrumu. Uzmanīgi novelku kapuci, noplēšu līplentu no rāvējslēdzēja. Vēlreiz roku dezinfekcija. No kombinezona jāizlokās ārā tā, lai rokas nepieskartos tā virspusei, - vispirms atbrīvojot plecus un rokas, izgriežot aizsargtērpa piedurknes uz otru pusi. Tad, saņemot kombinezonu no iekšpuses, vajag rullēt to uz leju līdz pat apaviem un tad nomaukt ar visiem plastmasas zābakiem nost no kājām. Tas nav viegli, apavi iesprūst kombinezona kāju starās. Kad tas izdarīts, kombinezons jāsaņem aiz tā iekšpuses jeb tīrās puses un jāizmet atkritumu kastē. Vēlreiz roku dezinfekcija, un tad caur pirmajām slīdošajām durvīm uz citu telpu, kur pirms un pēc respiratora novilkšanas atkal jādezinficē rokas. Kad tas izdarīts, jāuzvelk jauna medicīniskā maska un visbeidzot cauri pēdējām slīdošajām durvīm tīrajā jeb drošajā zonā.

Šāda  apģērbšanās un noģērbšanās procedūra jāveic katru reizi, kad medpersonālam ir jāiekļūst pie pacientiem. Vairākas reizes dienā. 

Nodaļas vadītāja atzīst, ka tik emocionāli un fiziski smags laiks viņas 30 darba gadu dzīvē vēl nav bijis - daudz ciešanu un nāvju. Nevajadzīgu nāvju.