Ziņojumā pauž aizdomas, ka ekonomisko lietu tiesnese sadarbojusies ar PVN krāpniekiem

Advokāts. Jurists. Ilustratīvs foto FOTO: Shutterstock

Pēc divām nedēļām darbu jāsāk jaunizveidotajai Ekonomisko lietu tiesai. Saeima par tiesnešiem tajā apstiprinājusi deviņus juristus, kas līdz šim tiesneša amatā nav strādājuši nevienu dienu. Viņi ir pirmie tiesneši, kas nav kārtojuši kvalifikācijas eksāmenu. Tiesa gan, zvērestu viņi vēl nav nodevuši.

SIA "Kazakov" ir viena no tūkstošiem Rīgas daudzstāvu mājās reģistrētām firmām, bez gada pārskatiem, darbiniekiem vai ofisa. 2016.gada vasarā tās finansēs sākās rosība, un divu mēnešu laikā caur kontu "Swedbank" izplūda vairāk nekā 2 miljoni eiro. Bankai radās nelāgas aizdomas, un tā sāka padziļinātas pārbaudes. Uzņēmums darījumus pārcēla uz Lietuvas "Šauļu banku". 

"Kazakov" kontā Lietuvā nepilna mēneša laikā 15 Eiropas firmas ieskaitīja 2,7 miljonus eiro. Naudu nekavējoties pārskaitīja 19 citiem uzņēmumiem. Pusmiljonu eiro "Kazakov" gribēja skaitīt divām Ķīnas firmām. "Šauļu bankai" radās aizdomas un tā kontu bloķēja.

Nauda tur iestrēgusi līdz pat šodienai. 

8

Firmas vienīgā amatpersona bija Dairis Rītiņš. Autoatslēdznieks par miljonus apgrozoša uzņēmuma īpašnieku un vadītāju esot kļuvis nejaušības pēc.

Tā Rītiņš saticis cilvēkus, kas piedāvājuši vienkāršu darbu: izlikties par uzņēmēju. Par to esot solījuši ap procentu no naudas, kas izplūdīs cauri firmas kontiem. 

PVN shēmu būtība ir dzenāt preci pāri robežām, lai tā izskatās pēc eksporta. Darījumu ķēdē kāda firma nesamaksā uzkrāto PVN, bet cita no valsts saņem nodokļa atmaksu. Krāpnieki izmanto mazas un dārgas preces, bet šie darījumi bieži notiek tikai uz papīra. PVN karuselī griezās arī Rītiņa “Kazakov”.

PVN krāpnieki domāja, kā tikt pie “Šauļu bankā” iesaldētā pusmiljona. Radās atjautīgs plāns: Rītiņš atzīstas, ka naudu izkrāpis un tā jāatdod atpakaļ. Firmu “Kazakov” ziedo, ierosinot maksātnespēju.

Rītiņu pašu shēmas dalībnieki solīja izpestīt vēlāk, kad nauda būs atgūta. 

8

Kad plāns bija gatavs, Rītiņam lika firmu pārreģistrēt adresē Purvciemā, Vaidavas ielā. Tas tika darīts, lai lemšana par maksātnespēju nonāktu īstajā tiesā.

Tiesa rekordātrumā - četrās dienās - 2017.gada februārī izsludināja maksātnespēju. Ieceltā administratore darījumos neko fiktīvu nesaskatīja un karuseļa firmas iekļāva kreditoru sarakstā. Tiklīdz “Kazakov” kontu atbloķētu, tā naudu atdotu shēmotājiem. Pret Rītiņu ierosināja kriminālprocesu.

Rītiņam radās aizdomas, ka pie solītās vieglās peļņas netiks, un viņš sāka likumsargiem stāstīt par PVN krāpšanas shēmu, taču dzirdīgas ausis neatrada.

8

Lielāku interesi par “Kazakov” finansēm izrādīja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests. Tā vadītājs Viesturs Burkāns 2017. gada aprīlī policijai nosūtīja ziņojumu, izsakot aizdomas, ka Latvijas firmas darījumi ir PVN krāpšanas shēma, un ka arī maksātnespējas administratore darbojas shēmas labā. Šo versiju policija tā arī nav izmeklējusi.

“Kazakov” darījumu partneri atbilst fiktīvu uzņēmumu pazīmēm. Informācijas par to darbību nav, īpašniekus vai vadītājus atrast ir gūti, vairākiem no tiem bijušas nepatikšanas likuma priekšā. Nīderlandes Fiskālās izlūkošanas un izmeklēšanas dienests firmā “Rimatel” veicis kratīšanas aizdomās par PVN karuseļu shēmām. Spānijā reģistrētās "Importaciones Marlin" vienīgā amatpersona pirms sešiem gadiem notiesāta par nodokļu noziegumiem un dokumentu viltošanu grupā. Itālijas kompānijas "Phone Global Service" īpašnieks jau pēc darījumiem ar SIA "Kazakov" pieķerts nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanā un rēķinu viltošanā. Beļģijas "Futur International Import" vadītājs tiesāts par naudas atmazgāšanu. 

Šos uzņēmumus tiesvedībā par iesaldēto pusmiljonu pārstāv advokāts Kārlis Tračums.

Rītiņš ir dusmīgs, ka shēmotāji viņu “uzmetuši”, padarot par grēkāzi, bet naudu nav samaksājuši. Viņš tur aizdomās arī likumsargus. Policija un prokuratūra tiesā prasa iesaldēto naudu sūtīt Tračuma pārstāvētajiem uzņēmumiem,

bet pēc tiesas izmeklētāja Aija Zālīte nofilmēta sēžamies Tračuma auto. 

8

Advokāts apgalvo, ka Rītiņa sūdzības saistītas ar to, ka lietā par cietušo atzītā puse nav piekritusi dalīties ar arestēto naudu. Pats Rītiņš to arī nenoliedz.

Maksātnespējas administratore, kas pieņēmusi shēmotājiem izdevīgos lēmumus, ir Oksana Pulle-Čižova. Viņa iekļāva Tračuma klientus “Kazakov” kreditoru reģistrā un neko aizdomīgu nepamanīja. Kopš 8. marta viņa vairs nav "Kazakov" maksātnespējas administratore. Viņu Saeima apstiprinājusi par jaunveidojamās Ekonomisko lietu tiesas tiesnesi. Pulle-Čižova apšauba to, ka “Kazakov” varēja būt daļa no PVN krāpšanas shēmas, bet Burkāna ziņojumā minētās aizdomas par palīdzību PVN krāpniekiem viņa noraida.

Pulle-Čižova būs viena no 9 tiesnešiem jaunajā tiesā. Tā atradīsies Rīgas Pārdaugavas tiesas ēkā, darbs jāsāk jau pēc divām nedēļām. Nevienam no izvēlētajiem deviņiem nav pieredzes tiesneša darbā. Viņi ir arī pirmie, kam nebija jākārto tiesnešu kvalifikācijas eksāmens. 

Ekonomisko lietu tiesa bija tieslietu ministra Jāņa Bordāna iniciatīva.

Tieslietu padome to neatbalstīja, sakot, ka nav skaidrs jaunās tiesas veidošanas mērķis un kādas tieši lietas tai piekritīs. 

8

Bordāns uzstāja uz Ekonomisko lietu tiesas veidošanu, solot kvalitatīvākus spriedumus un ātrākus tiesas procesus. Tiesa veicinās visas tautsaimniecības attīstību, jo tiesneši ņems vērā ne tikai likumus, bet arī savu lēmumu ietekmi uz ekonomiku. 

Darbam jaunajā tiesā bija pieteicies tikai viens jau strādājošs tiesnesis, bet tas savu kandidatūru atsaucis. Vairākās kārtās notikusī atlase bija paredzēta tikai tiem, kas līdz šim strādājuši citās juristu profesijās.

Vēl pirms gada Tieslietu ministrija lepojās, ka tiesnešu aptaujā 25 no viņiem pieļāva, ka varētu strādāt jaunajā tiesā. Tagad Jaunā konservatīvā partija pauž, ka neviens no tiesnešiem nav pieteicies, jo viņi esot pārāk nobažījušies, ka neatbildīs augstajām prasībām. 

Uz augšu
Back