Covid-19 teritorija ⟩ Līdzatbildība (9)

Skaties īsfilmu šeit:

Ņikita vada slimnīcas pārprofilēto infekcijas slimību nodaļu. Šeit jūs neredzēsiet cilvēkus, kas pieslēgti pie mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtām. Ņikitas vadītajā nodaļā ienāk gan tie pacienti, kam jau ir apstiprināts Covid-19, gan pacienti ar aizdomām par Covid-19.

Slimnīcā ierodamies agrā rītā. Lielu steigu ārpus slimnīcas un pārprofilētajā infekcijas slimību nodaļā nemanām. Tomēr šis priekšstats ir mānīgs: par vīrusa klātbūtni un ārstu nemitīgo cīņu pret to atgādina uzlīmes uz slimnīcas sienām, kas rāda, kā pareizi jālieto individuālie aizsarglīdzekļi un kā tie ir pareizi jāutilizē pēc izmantošanas.

Ienākot pa nodaļas durvīm, mūs sagaida Ņikita Nazarenko, kurš jau divus gadus šeit strādā kā kardiologs. Viņš stāsta, ka parasti darba diena sākas pusastoņos no rīta, kad Ņikita ar citiem ārstiem satiekas tā dēvētajā piecminūtē. Īsās sapulces laikā ārsti izrunā, cik pacienti ir ienākuši pēdējā diennaktī un cik ir izrakstījušies.

Ātri izrunājot dienas plānu, aši saģērbjamies aizsargtērpos. Sākumā uzvelkam kombinezonus, pēc tam uzročus līdz elkoņiem un bahilas līdz ceļiem, priekšautu, divus cimdu pārus, sejas masku un sejas vairogu. Kad šī procedūra galā, līdzās Ņikitam dodamies apgaitā pa palātām.   

Pirmo apmeklējam kādu vidēja vecuma vīrieti, kuram ir aizdomas par Covid-19, taču testa rezultātu vēl nav. Ņikita nomēra pacientam skābekli, un viņa vārdos atskan neliela cerība.

  “Pat ja ir plaušu karsonis, ir ļoti iespējams, ka tas ir minimāls. Bet varbūt vispār nav,” saka Nazarenko.

Ripinādams tālāk pa slimnīcas gaiteni vertikālo skābekļa mērīšanas aparātu, Ņikita gluži kā miera vēstnesis pārvietojas no kabineta uz kabinetu, kur cilvēki, cerīgām acīm uz viņu skatoties, gaida ziņas par savu stāvokli. Ne visiem veicas.

Kādam vīrietim diennakts laikā ir nokrities skābekļa līmenis, neskatoties uz to, ka visa nakts pavadīta ar skābekļa masku. No pulksten diviem nakti – pastāvīgs klepus un bezmiegs. Covid laupa cilvēkam ne vien elpu, bet arī naktsmieru.

Ņikita gādīgi iesaka pacientam censties gulēt vairāk uz sāna vai uz vēdera, cik vien ilgi tas iespējams. Izrādās, ka tādā veidā plaušas labāk piepildās ar skābekli, kas Covid-19 skartajiem pacientiem ir sevišķi svarīgi.

Saules gaismas svētītajās slimnīcas palātās un gaiteņos elpošanai ir eksistenciāla nozīme. Visi strādā uz to, lai slimnīcas pagaidu iemītniekiem netrūktu elpas. Taču ne visiem to izdodas nodrošināt, un tad pacienti skābekļa badā kļūst neadekvāti un pat agresīvi, kas savukārt liedz viņiem pilnvērtīgi elpot.    

“Viņš vairs nesaprot, ka viņam vajag elpot skābekli, viņš rauj masku nost, paliek neadekvāts, agresīvs. Viņš vēl mazāk elpo to skābekli, un izveidojas tāds apburtais loks: viņš pats neelpo, un tā neelpošana vēl vairāk provocē neadekvāto uzvedību,” stāsta Ņikita.   

Pēc pacientu apskates visi kopā mēs kārtu pēc kārtas novelkam aizsarglīdzekļus, rūpīgi dezinficējot apģērbu. Pirms Ņikita sāk nākamo ikdienas procedūru – dažādu dokumentu kārtošanu - izmantojam iespēju parunāt plašāk par Covid situāciju valstī.

Iedzīvotāju daļas skepsi vai pat atklātu neticību vīrusa pastāvēšanai viņš skaidro ar bailēm no nezināmā. Tāpēc cilvēkiem vajadzētu saprast šobrīd, ka Covid-19 nav parasta gripa.

“Jādomā ne tikai par sevi, bet par apkārt esošajiem, par radiniekiem. Cilvēki turpina mēģināt dzīvot parastu dzīvi, kaut arī tagad vajadzētu bišķiņ piebremzēt,” uzsverot cilvēku atbildību pret apkārtējiem, sacīja Nazarenko.

Daudz straujāks darba ritms ir slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā. Ienākot tajā, pa centrālo gaiteni nemitīgi pārvietojas, ik pa laikam pat skrien medicīnas personāls. Nonākam pie palātas, kur atrodas Covid-19 pacienti smagā stāvoklī. Kāds vīrietis ir pieslēgts pie mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas. Netālu no viņa rosās māsiņa. Istabas sānos vēl daži pacienti. Fonā var dzirdēt iekārtas skaņas signālu, kas it kā atskaita gadus, mēnešus, dienas, bet, iespējams, minūtes.  

Galerija: viena diena Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī: