Mediķu atalgojuma sakārtošana ir nozīmīga, taču uzlabojumi nepieciešami arī medicīnas sistēmā kopumā, turklāt vienlaikus valstij ir dažādas vajadzības citās jomās, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes paustā.
Atbildot uz jautājumu saistībā ar piedāvāto mediķu atalgojuma jauno modeli, premjers atzīmēja, ka viņaprāt, mediķu algu sakārtošana ir ārkārtīgi svarīgs paveicamais uzdevums. Viņš teica, ka Covid-19 krīze kā jebkura krīze izgaismo nepilnības, un esošā sistēma neesot saprotama ne mediķiem, ne pacientiem. Viņaprāt, sistēmā nepieciešami uzlabojumi.
Vienlaikus Kariņš teica, ka esot daži jautājumi, kas, viņaprāt, jāprecizē. Premjers sacīja, ka Veselības ministrijas iesniegtajā ziņojumā tiek daudz runāts par ārstiem, bet nav skaidrs, kā varētu uzlabot pacientiem pieejamo medicīnas aprūpi. Pēc viņa domām, tur nepieciešams kāds precizējums.
Tāpat valdības vadītājs akcentēja, ka šī reforma tiešā veidā skar slimnīcu ārstus, līdz ar to atvērts paliek jautājums par ambulatoro aprūpi, kas ir "preventīvā medicīna", kas varētu novērst slimības agrīnā stadijā, lai cilvēkam nebūtu jādodas uz slimnīcu.
Un vēl skaidrība būtu jāievieš tajā, kā pareizi motivēt jauno ataudzi, proti, skaidrība būtu jāievieš jautājumā par rezidentiem, kuri reizēm paši par to maksā. Premjera ieskatā, virziens ir pareizs, bet ir daži jautājumi kas jāsakārto vai jāprecizē pirms ziņojuma skatīšanas Ministru kabinetā.
Vaicāts, vai vienošanos par mediķu atalgojuma modeli varētu panākt, vēl pirms tiek sākts izskatīt 2022.gada valsts budžeta projektu, Kariņš pauda, ka šajā lietā ir svarīgi atdalīt divas saistītas lietas - to, kā sakārtot sistēmu, un to, kā attiecīgās izmaiņas finansēt. Premjers norādīja, ka koalīcijai, valdībai un Saeimai ir svarīgi vienoties, kādā veidā tiks sakārtota mediķu atalgojuma sistēma, reizē tāpat būs jāvienojas arī par citām vajadzībām, kuru valstij ir ļoti daudz. Mediķu atalgojuma sistēmas sakārtošana ir viena no ļoti svarīgām lietām, piebilda valdības vadītājs.
Ministru prezidents norādīja, ka valsts budžeta "likšanu kopā" sāks augustā, kad koalīcijai būs gana daudz, par ko diskutēt. "Šis būs viens no ļoti svarīgiem jautājumiem, par kuru tagad mums ir jāsaprot virzība, uz kuru mēs gribam iet," norādīja Kariņš.
Kā pēc sanāksmes stāstīja "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Marija Golubeva (AP), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš valdības sēdē iebilda pret šī jautājuma tālāku virzību, tāpēc AP vēlas ar viņiem abiem ciešāk izrunāt šo jautājumu.
"Mēs piekrītam, ka konkrētu lēmumu par finansējuma piešķiršanu būtu jāpieņem droši vien budžeta laikā," pauda Golubeva, reizē uzsverot, ka attiecīgajā ziņojumā ir jāpaliek iekšā mediķu atalgojumam piedāvātajam jaunajam modelim.
Savukārt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans norādīja, ka JKP nevēlas atkārtoti nonākt tādā situācijā, kāda bija 13.Saeimas darba sākumposmā, kad parlaments nobalsoja par mediķu algu palielināšanu bez finansiāla seguma, kā rezultātā tika dots solījums, ko tajā laikā nevarēja izpildīt.
Neizpildāmu solījumu došana jeb tas, ka "tiek zīmētas algas uz papīra, bet finansējuma tām nav", neveicina uzticību, uzsvēra Feldmans. Viņš norādīja uz "diezgan mulsinošiem ieteikumiem", kur naudu varētu ņemt, piemēram, no tiem, kuri tradicionāli vēlas celt nodokļus, izskanot idejas, ka varētu palielināt pievienotās vērtības nodokli. Pašreizējā krīzes laikā šādu soli sabiedrība varētu līdz galam nesaprast, izteicās JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks.
JKP politiķis aicināja būt piesardzīgiem ar solījumu došanu uz trīs līdz pieciem gadiem, jo ir zināmas bažas, kā tos varēs izpildīt.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK politiķis, kultūras ministrs Nauris Puntulis piekrita Feldmana paustajam, ka tik finanšu ietilpīgu solījumu došana bez finanšu seguma būtu politika, no kuras vajadzētu izvairīties.
Kā ziņots, valdība pagājušajā nedēļā vēl nepieņēma lēmumu par mediķu atalgojuma reformu, jo par algu pieaugumam nepieciešamajiem 287 miljoniem eiro tiks diskutēts 2022.gada budžeta kontekstā.
18.martā veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) rosināja valdības sēdes dienaskārtībā iekļaut jautājumu par mediķu atalgojuma finansēšanas jauno modeli. Viņš norādīja, ka mediķu atalgojuma modelis ir jāskata kopā ar valdības sēdē iesniegto ziņojumu par slimnīcu sniegto pakalpojumu atbilstību noteiktam slimnīcu līmenim. Pavļuts arī uzsvēra, ka jautājums par mediķu atalgojumu ticis pārrunāts dažādos formātos un šis priekšlikums izskatīšanai valdībā ir iesniegts jau divus mēnešus.
Kariņš skaidroja, ka mediķu atalgojuma jautājums līdz šim nav iekļauts valdības sēdes dienaskārtībā, jo tas nav saskaņots ar Finanšu ministriju (FM). Tāpat premjers pauda bažas, ka mediķu atalgojuma modelis prasa ļoti lielus budžeta līdzekļus, tāpēc koalīcijas partneri pirmdien sadarbības sanāksmē norādīja, ka šī nav vienīgā joma ar izaicinājumiem. Kariņš aicināja veselības ministru un finanšu ministru Reiru sēsties pie sarunu galda un izstrādāt kopīgu redzējumu problēmas risinājumam.
Arī Reirs uzsvēra, ka jautājums par mediķu atalgojumu ir saskaņojams ar FM, jo līdzšinējā priekšlikumā ir nepilnības, kas būtu novēršamas. Kā piemēru finanšu ministrs minēja, ka mediķu atalgojuma sistēma ir izrauta no valsts pārvaldē esošās atalgojuma sistēmas.
Reirs arī uzsvēra, ka ikvienai ministrijai ir savas vēlmes, bet tās visas tiks skatītas 2022.gada budžeta izstrādes kontekstā, kas sāksies šā gada augustā. Finanšu ministrs brīdināja, ka gadījumā, ja tagad tiktu pieņemts lēmums par mediķu atalgojuma modeli, tad būtu jārēķinās, ka visas budžeta iespējas būtu izsmeltas. "Nevar sabiedrībai solīt finansiāli nepamatotas lietas," pauda Reirs.
Tikmēr "Attīstībai/Par" pagājušās nedēļas beigās aicināja Kariņu vienoties par mediķu atalgojuma reformas īstenošanu.
