Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Latvijas iedzīvotājs noliedz, ka Doņeckā bijis strēlnieks (36)

Foto: Ekrānšāviņš

Prokrieviskās un starptautiski neatzītās Doņeckas republikas svētku parādes rindās Latvijas Valsts drošības dienests pievērsis uzmanību kādam armijas formā tērptam vīrietim ar automātu rokās. 

Viņš redzams arī kādā citā minūti garā YouTube vietnē atrodamā video, kur ar kaujas biedriem pateicas par jaunām formām, ko sagādājusi Novorasijas armijas vadība. 

Kā uzskata izmeklētāji - šis vīrietis ir Latvijas iedzīvotājs Ivars Kellijs. 2016.gadā viņa dzīvesvietā Latvijā notiek kratīšana. Tiek izņemtas dažādas mantas. Tajā skaitā telefons ar sarakstēm, attēliem un video, kas apliecina - Latvijas iedzīvotājs varētu būt piedalījies militārās darbībās Krievijas okupētajā Ukrainas daļā.  

Šonedēļ Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa turpināja skatīt krimināllietu, kurā Ivars Kellijs apsūdzēts par dalību bruņotā konfliktā Austrumukrainā.

Izmeklētāju ieskatā, Kellijs bijis strēlnieks izlūkošanas un diversijas grupā.

Tiesas sēdē Kellijs noliedza, ka bijis Ukrainā. Aizbraucis uz Maskavu. Tāpat vien. Saticis kādu cilvēku, pie kura dzīvojis. Piestrādājis par celtnieku. Kad beigusies vīza, iedevis viņam savu pasi un naudu, lai vīzu pagarinātu, bet jaunais paziņa pazudis. Tad ticis pie jaunas pases un atgriezies Latvijā. Kā viņa dzīvesvietā uzradies telefons, kurā atrastas čatu sarakstes ar dažādiem militāristiem, bildes un video, viņš nezinot. 

Lieta turpināsies nākamnedēļ ar tiesas debatēm. 

Atšķirībā no notikumiem 2014.gadā, kad Krievija, iebrūkot Ukrainā, maskējās par militāristiem bez jebkādām zīmotnēm, šobrīd viss izskatās daudz skaidrāk. Pēdējās nedēļās Ukrainas pierobežā pastiprināti tiek izvietota Krievijas armija. Katru dienu parādās jauni pierādījumi, ka Voroņežas reģionā, kas robežojas ar Ukrainu, ierodas aizvien vairāk bruņu tehnikas vienību.

Aculiecinieku foto un video redzami vilcienu sastāvi un smagās mašīnas ar militāro aprīkojumu.

Rietumu valstis, ASV, NATO prasa Krievijai nesākt jaunu karu. Bet spēka demonstrācija pierobežā joprojām turpinās. Spriedze pieaug.

Kā intervijā Nekā Personīga apliecina Ukrainas politoloģijas skolas pētnieks Oleksijs Harans - Putina režīmam jauns karš Ukrainā būtu izdevīgs. Septembrī gaidāmas Valsts domes vēlēšanas, bet viņa partijai “Vienotā Krievija” reitings krīt. Izlēmīga rīcība, uzbrūkot Ukrainai, vēlētāju acīs varētu tikt pozitīvi novērtēta. Otrs - Putins testē jaunās ASV prezidenta administrācijas izlēmību un rīcībspēju. Šā gada pirmie mēneši Ukrainā bijuši asiņaini, lai arī aktīva karadarbība nenotiek. Pētnieks uzskata - Krievija neveiksmīgi centusies izprovocēt Ukrainas pusi, lai būtu pamats doties uzbrukumā.

Kā liecina militāro pētnieku atklātais - Krievija Krimā pēdējo gadu laikā ieguldījusi miljardus.

Krimas flote pirms pussalas okupācijas bija ļoti sliktā stāvoklī, pašlaik tās modernizēšana ir viena no Krievijas prioritātēm. Ukrainas militāristiem Krievijas uzbrukuma gadījumā būtiskas galvassāpes var radīt Krimā izvietotās sauszemes, jūras un gaisa spēku vienības. Krimas infrastruktūru var lieliski izmantot slēptai specvienību iesūtīšanai vai arī desanta izsēdināšanai Ukrainas piekrastē. Kas nozīmē - Ukraina uzbrukumu var sagaidīt  gan no austrumiem, gan jūras.

Aktuālais šodien
Svarīgākais