Levits: Iekšējās drošības joma ir kritiskā stāvoklī

Latvijas prezidents Egils Levits. FOTO: Edijs Pālens/LETA

Iekšējās drošības joma ir kritiskā stāvoklī, tāpēc nākamā gada valsts budžeta veidošanas laikā jādomā par saprātīgām investīcijām minētās nozares attīstībai, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem atzina Valsts prezidents Egils Levits.

Levits uzsvēra, ka šodien viens no amatpersonu apspriestajiem jautājumiem bija situācija par iekšējo drošību, jo sarunas laikā viņš paudis savas bažas, ka tā šobrīd ir kritiskā stāvoklī.

"Jāsaka atklāti, Latvijas iekšējās drošības jomas institūcijas ir atpalikušas no kopējās valsts attīstības. Jā, pēdējos gados mums ir bijušas investīcijas vairākās nozarēs un tās visas attīstībā ir gājušas uz priekšu, bet iekšlietu institūcijas - policija, izmeklētāji un robežsargi - vienmēr ir apdalīti. Tā vienkārši nevar turpināties, jo iekšējās drošības joma ir kritiskā stāvoklī," ar savām pārdomām dalījās Valsts prezidents.

Tāpēc viņš aicina, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, par vienu no galvenajām prioritātēm noteikt iekšlietu institūciju sakārtošanu, tam atvēlot saprātīgas investīcijas.

Tomēr viens no galvenajiem jautājumiem ir nodrošināt iespēju par labas un kvalitatīvas izglītības iegūšanu iekšlietu struktūrās strādājošajiem.

6

"Izglītības jautājums jāskata nedaudz plašāk un to nevar saistīt tikai ar vienu iekšlietu nozari. Manuprāt, jautājums par tiesībsargājošajās institūcijās strādājošo izglītošanu ir jāskata kopīgi ar Tieslietu ministrijas sagatavoto projektu par Tieslietu akadēmijas izveidošanu, jo mana pārliecība ir tāda, ka Policijas akadēmijas likvidēšana ir bijusi liela kļūda, kura ir jālabo, bet tas nenozīmē, ka ir jāatjauno tieši šāda akadēmija. Ir jābūt vienai iekšēji saskaņotai policijas un līdzīgo amatpersonu izglītības iestādei," sacīja prezidents.

Levits saprot, ka šos jautājumus nevar sakārtot viena gada laikā, taču jau šodien ir jāsāk domāt par izglītības sistēmas uzlabošanu, lai Latvijā būtu kompetenti likumsargi.

Kariņš žurnālistiem atzina, ka apmācība iekšējās drošības stiprināšanai ir liela nepieciešamība un "vienā vai otrā formā" šādas Policijas akadēmijas atjaunošana ir svarīga.

Atgādinot, šonedēļ notikušo tikšanos ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu (KPV LV) un Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku, Kariņš norādīja, ka tagad iesaistītās institūcijas izglītības jautājuma risinājumu vispirms skatīs maijā paredzētajā Noziedzības novēršanas padomē.

Pēc tam tiek sagaidīts no iekšlietu ministra, ka viņš virzīs šo jautājumu uz valdību, lai "mēs varētu iedarbināt procesu, lai atjaunotu iespēju policistiem un izmeklētājiem iegūt kvalitatīvu izglītību".

Šonedēļ šonedēļ pēc Kariņa un Ģirģena tikšanās, premjera birojs izplatīja paziņojumu, ka Kariņš un iekšlietu ministrs bija vienisprātis, ka, lai būtiski uzlabotu Valsts policijas darbu noziegumu atklāšanā, nepieciešams atjaunot augstāko mācību iestādi tiesībaizsardzības jomā, kurā tiktu sagatavoti augsta līmeņa profesionāļi darbam policijā. Tikšanās notika pēc tam, kad nesen Purvciemā uz ielas nošauts futbola aģents Romāns Bezzubovs.

Ģirģens ceturtdien teica, ka izglītības jautājuma risināšanas "forma un veids izkristalizēsies" darba grupā, kurā pieaicināts arī ģenerālprokurors Juris Stukāns. TVNET jau rakstīja, ka Stukāns ir viena no tām tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām, kas publiski norādījusi, ka Latvijā ir nepieciešams atjaunot tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem paredzētu augstskolu.

Iekšlietu ministrs vēlreiz pauda uzskatu, ka jāveido atsevišķa augstskola ar modernām studiju programmām un jāstrādā pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Tieslietu ministrijas pārliecināšanas par likumsargu izglītības jautājuma iekļaušanos kopējā augstskolu reformā.

Uz augšu
Back