Artūrs Toms Plešs: Digitālā transformācija – no sadrumstalotības uz centralizāciju

Digitālā desmitgade – iespēja uzņemt apgriezienus

Eiropas Komisija šo desmitgadi pasludinājusi par Digitālo dekādi, izvirzot ambiciozus mērķus un paredzot būtiskas investīcijas to sasniegšanai, kas faktiski nozīmē, ka arī Latvijai līdz 2030. gadam jāveic visaptveroša un iekļaujoša tautsaimniecības digitālā transformācija, centralizējot valsts digitālos resursus un optimizējot to izmantošanu. Visaptveroša? Tāda, kas nes pozitīvas pārmaiņas teju katrā dzīves jomā. Iekļaujoša? Tāda, kas ikvienam iedzīvotājam dod vajadzīgo stimulu attīstīt digitālās prasmes un iemaņas. Tiesa, iespējas arī līdz šim nav bijušas ierobežotas, taču patlaban vistiešākajā veidā esam izvēles priekšā – uzņemt apgriezienus, lai izmantotu “digitālo paātrinājumu”, vai paiet malā, lai noskatītos sacensības no skatītāju tribīnēm.

Soli pa solim

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātajā digitālās transformācijas dienaskārtībā esmu izvirzījis centralizāciju un vienotu pārvaldību par vienu no prioritātēm. Citiem vārdiem sakot, no sadrumstalota uz vienotu ietvaru visos valsts pārvaldes līmeņos, visos resoros un visās nozarēs. Līdzīgi kā administratīvi teritoriālā jeb pašvaldību reforma optimizēs resursu pārvaldību, lai nodrošinātu kvalitatīvāku pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas, tā arī digitālā valsts pārvaldes centralizācija ļaus efektīvāk izmantot resursus, kas ir mūsu rīcībā.

Fragmentētas pakalpojumu un digitālās politikas ēnas puse ir “saskaldīta” pakalpojumu pieredze iedzīvotājiem, zema efektivitāte un kvalificētu speciālistu trūkums, tādēļ līdzšinējai sadrumstalotajai digitālās politikas praksei VARAM liks pretī centralizētus lēmumus un koordinētu digitālo politiku, resursu optimizāciju un izmantošanas efektivitāti. Tas ļaus samazināt izmaksas un racionāli izmantot finanšu līdzekļus, koncentrējot augstas kvalifikācijas kompetenci un veidojot nacionāla mēroga risinājumus.

Seši pieturas punkti

Reformas centrā ir trīs pīlāri: dati, pakalpojumi un infrastruktūra. Ceļā uz valsts pārvaldes centralizāciju esam izcēluši sešus pieturas punktus jeb rīcības virzienus digitālās transformācijas dienaskārtībā, kur katrs no punktiem piemērots specifisku mērķu sasniegšanai:

1) Digitālo risinājumu “būvvaldes” principa ieviešana valsts sektorā.

Mērķis – sekmēt elektronisko pakalpojumu pilnveides iespējas un ātrumu, samazināt sistēmu attīstības izmaksas, kā arī plašāk izmantot jau izstrādātu informācijas sistēmu iespējas, tās koplietojot. Šīs solis valsts pārvaldē ļaus ieviest IKT infrastruktūras attīstības plānošanas un uzraudzības iespējas, līdzīgi, kā tas norit būvniecības procesā.

2) Informācijas sistēmu arhitektūras reforma.

Mērķis – samazināt informācijas sistēmu izstrādes izmaksas, automatizēt uzturēšanu, turklāt informācijas sistēmas izstrādāt tā, lai tās būtu videi draudzīgākas un mazāk izmantotu serveru jaudu un elektroenerģiju.

3) Datu pārvaldības reforma.

Personai ir jābūt tiesībām piekļūt saviem datiem un lemt par to izmantošanu. Tā, piemēram, īpaši nozīmīgi tas ir veselības aprūpē, lai pacientam nodrošinātu pilnas iespējas lemt par savu vēsturisko ārstniecības datu nodošanu ārstniecības iestādei, kurā viņš ir izvēlējies saņemt ārstniecības pakalpojumus. Tāpat datu nodošanai starp sistēmām jākļūst lētākai.

4) Datu centru konsolidācija un videi draudzīgāku datu centru izveide.

Rīcības virziena mērķis ir padarīt serveru infrastruktūru efektīvāku un videi draudzīgāku. Piemēram, aptuveni 20% līdz 70% no laika serveri neveic lietderīgas darbības un tikai tērē elektroenerģiju, tai skaitā naktīs, kad elektroniskie pakalpojumi tiek pieteikti reti. Šādos brīžos tos var izmantot, piemēram, datu analīzei vai cita veida datu apstrādei. Tādējādi tiks nodrošināts, ka elektroenerģija netiek tērēta veltīgi un serveri nepārtraukti tiek noslogoti lietderīgi.

5) Profesionalizācija un kompetenču konsolidācija.

Tās mērķis ir radīt iespēju valsts pārvaldei optimizēt darbinieku skaitu un palielināt kvalitāti. Ar iestādes pamatdarbību nesaistītie uzdevumi ir jāapvieno un jānodrošina centralizēti. Līdzīgi kā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” visai valsts pārvaldei nodrošina ēku uzturēšanu un apsaimniekošanu, serveru un informācijas sistēmu darbības uzturēšanu arī jāspēj nodrošināt centralizēti.

6) Vienota klientu apkalpošanas centru tīkla attīstība. Digitalizācijas laikmetā samazinās klātienes atbalsta saņemšanas iespējas valsts pārvaldē, bet daudziem iedzīvotājiem ir nepieciešams nodrošināt klātienes atbalstu pakalpojumu saņemšanā.

Izvēršot šo “pieturas punktu”, kas tiešā veidā sasaucas ar sākumā pieminēto iekļaujošo digitālās transformācijas dabu, vēlos akcentēt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau pašlaik strādā pie tā, lai būtiski paplašinātu esošo klientu apkalpošanas centru tīklu. Lai katrā pagastā un pilsētu mikrorajonos ir pieejams klientu apkalpošanas punkts, kur iedzīvotājs var saņemt klātienes atbalstu par visiem valsts pārvaldes un pašvaldību pakalpojumiem. Līdz 2023. gadam plānots izveidot 587 Valsts un pašvaldības vienotos klientu apkalpošanas centrus – vismaz pa vienam katrā pagastā.

Digitālās ēras pievienotā vērtība

Digitalizācijai no produktivitātes un pieejamības instrumenta jākļūst par instrumentu augstākas pievienotās vērtības reformām – inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanai, automatizācijai, jaunu ekonomikas sektoru attīstībai, valsts procesu pārkārtošanai, attīstot automatizāciju un algoritmos balstītu lēmumu pieņemšanu, tai skaitā izmantojot mākslīgo intelektu. Turklāt publiskais sektors var spēlēt būtisku lomu tautsaimniecības digitālajai transformācijai, un vienlaikus redzams, ka arī valsts pārvaldei ir jāveic tektoniska pārkārtošanās, lai digitālā transformācija noritētu efektīvākajā un ilgtspējīgākajā veidā.

Lai izbeigtu minēto valsts pārvaldes digitālo sadrumstalotību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija paredzējusi investīcijas centralizācijas īstenošanā no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem. Esmu drošs, ka esam uz pareizā ceļa, lai nākamo desmitgadi sagaidītu kā digitāli prasmīga sabiedrība, kas veiksmīgi izmantojusi laikmeta sniegtās iespējas.