Jauns pavērsiens Tukuma lietā: degušo vīrieti tiesā par tīšu dedzināšanu
Papildināts ar "Mozaīkas" komentāru

Normunds Kindzulis FOTO: Ekrānuzņēmumus no Twitter

Lietā par Tukumā dedzināto vīrieti ir parādījušies jauni fakti, kas liecina, ka, iespējams, noziedzīgs nodarījums nemaz nav noticis. Proti, Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā tiek skatīta lieta pret Tukumā cietušo vīrieti par svešu īpašumu tīšu dedzināšanu, otrdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma", atsaucoties lielākoties uz prokurores sniegto informāciju.

TVNET jau ziņoja, ka par Kindzuļa dzīvību pašlaik cīnās Valsts apdegumu centra ārsti. Viņš guva ļoti smagus apdegumus nenoskaidrotos apstākļos Tukumā. Pēc notikušā tika izteikti pieļāvumi, ka pret Kindzuli varētu būt pastrādāts homofobisks naida uzbrukums. Valsts policija (VP) notikušo izmeklē kriminālprocesā, tomēr tā neizslēdz arī iespēju, ka noziedzīgs nodarījums nemaz nav noticis. Sīkāk policija šo versiju nav komentējusi.

Savukārt LTV vēstīja, ka Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā jau notikušas vairākas tiesas sēdes, kurās Kindzuli tiesā par sveša īpašuma tīšu dedzināšanu. Rīgas Austrumu prokuratūras prokurore Katažina Careva "Panorāmai" pastāstīja, ka viņas lietvedībā bija krimināllieta pret Kindzuli par svešas mantas tīšu iznīcināšanu, kas saistīta ar ļaunprātīgu dedzināšanu. Lietā esot piecas epizodes.

"Tie ir sevišķi smagi noziegumi, par kuru krimināllikums paredz bargus sodus, brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem,"

norādīja prokurore. Kindzuļa vaina tiesā gan vēl nav pierādīta, tomēr prokurore apgalvoja, ka viņš pēc būtības atzinis dedzināšanu.

Visi dedzināšanas gadījumi notikuši Rīgā, Ķengaragā, 2019.gada beigās un 2020.gada sākumā.

Neviens cilvēks šajās dedzināšanas epizodēs neesot cietis, taču bojāta manta. Dedzināšanā esot lietots degšķidrums. Kindzuli esot izdevies aizturēt pēc vienas no epizodēm, un viņam noteikta arī kompleksā stacionārā tiesu psihiatriskā ekspertīze.

"Tika konstatēts, ka viņam ir psihiski traucējumi.

Pamatojoties uz eksperta atzinumu, tika pieņemts lēmums virzīt lietu uz tiesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanai," stāstīja prokurore.

Pēc eksperta atzinuma tiesas sēdi pasludināja par slēgtu, tādēļ prokurore nekādas detaļas izpaust nevēlas. Tiesai būtu jālemj arī par līdzekli, kā Kindzulim turpmāk ārstēt savu slimību.

"Tā ir vai nu ambulatora ārstēšana, vai ārstēšana vispārēja tipa psihiatriskajā slimnīcā, vai specializētajā psihiatriskajā slimnīcā ar apsardzi. Eksperts ir norādījis, kādu rekomendē," sacīja prokurore.

Līdz šim notikušas vairākas tiesas sēdes. Tajās izskanējis, ka Normunds esot medicīnas students. Dedzināšanu vīrietis atzinis. Lieguma strādāt viņam neesot bijis.

"Nodarījumu viņš kopumā atzina, bet, ņemot vērā psihisko stāvokli, viņš nespēja saprast un vadīt," stāstīja prokurore.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule, vaicāta, kā iespējams, ka uz izsaukumiem dodas cilvēks, kuram tiesa tuvākajā laikā varēja piespriest pat piespiedu psihiatrisko ārstēšanu ar apsardzi, NMPD vadītāja Liene Cipule LTV atbildēja, ka dienests neko par to nav zinājis.

"Tie ir fakti, ko es uzzinu no jums. Un tā acīmredzot ir valstī noteiktā kārtība, kādā var darba devējs, kā jebkurš cilvēks, kurš nav saistīts ar sensitīviem datiem, uzzināt. Es veicu pārrunas ar personāldaļas vadītāju, un mūsu rīcībā nebija ziņu, ka darbiniekam ir šādas problēmas. Un tiesiskā veidā mēs pie šīm ziņām tikt nevaram," stāstīja Cipule.

Dienesta darbiniekiem ir jāiziet arī obligātā veselības pārbaude, un Kindzulim tā ļauj strādāt līdz nākamā gada augustam,

kad būtu jāveic atkārtota pārbaude, vēstīja "Panorāma".

Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība "Mozaīka" uzsver, ka "jāturpina noskaidrot visi apstākļi un konteksts notikumiem kopsakarā.

Nemainīgi svarīgs stāstā par Normundu ir fakts, ka šis cilvēks tika konsekventi vajāts - viņš saņēma nāves draudus, viņam tika atkārtoti uzbrukts, viņš tika nogrūsts pa kāpnēm,

līdz nonāca mediķu uzraudzībā.

Jau ziņots, ka VP ir izvirzījusi vairākas versijas par incidentu Tukumā, taču netiek izslēgta arī varbūtība, ka nemaz nav noticis noziedzīgs nodarījums, pirmdien žurnālistiem pastāstīja VP Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Andris Zellis.

23.aprīļa rītā tika saņemta sākotnējā informācija, ka Tukumā kādā no daudzdzīvokļu mājām izcēlās ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā, likumsargi konstatēja, ka divi vīrieši ir guvuši apdegumus.

Lai noskaidrotu notikušā apstākļus, sākts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību. Šobrīd kriminālprocesu izmeklēšanā pārņēmusi Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Sevišķi smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļa.

Lai kliedētu bažas saistībā ar iepriekš izskanējušo informāciju par iespējamām nepilnībām policijas reaģēšanā, kā arī atteikumu sākt kriminālprocesu par draudiem cilvēka dzīvībai vai veselībai, VP Iekšējās kontroles birojā (IKB) sākta dienesta pārbaude. Zellis pirmdien sacīja, ka pārbaudes uzdevums būs rūpīgi un objektīvi izpētīt visus apstākļus, kas saistīti ar lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu. Pirms IKB pārbaudes noslēguma un atzinuma viņš policijas iepriekšējo lēmumu nekomentēja.

Kriminālprocesā turpinās aktīva, objektīva un rūpīga izmeklēšana, kurā tiek pārbaudīta visa iespējamā informācija un versijas, kas varētu būt saistītas ar minēto notikumu. Tāpat ir noteiktas vairākas ekspertīzes.

VP Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks pirmdien nekomentēja, vai no kaimiņiem iepriekš saņemtas jebkādas sūdzības par cietušajiem.

Policija norāda, ka tai ir saprotama sabiedrības interese un vēlme nekavējoties uzzināt traģiskā notikuma motīvus un apstākļus. Tomēr, pirms nav pabeigta izmeklēšana, policija atturas no pārsteidzīgu secinājumu paušanas vai apstiprināšanas.

Policija aicina sabiedrību uzticēties izmeklēšanai, kas jau no pirmās dienas notiekot ciešā prokurora uzraudzībā.

Policija vērš uzmanību, ka, reaģējot un izmeklējot noziegumus, tā nekad nav lūkojusi cilvēku pēc tā statusa, piederības vai jebkādām citām pazīmēm - sabiedrības un ikviena iedzīvotāja drošība ir policijas pamatinteresēs.

Valsts policija kategoriski neatbalsta nekāda veida vēršanos pret cilvēku vai kādām cilvēku grupām, balstoties uz to sociālo, rasu, nacionālo, etnisko, reliģisko vai cita veida piederību.

Jau ziņots, ka minēto dienesta pārbaudi rosināja sākt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Dienesta pārbaude sākta, lai noskaidrotu, vai policijas amatpersonas ir atbilstoši reaģējušas uz cietušo personu rakstītajiem iesniegumiem par draudiem dzīvībai un veselībai.

Uz augšu
Back