Pateicoties tam, ka COVID-19 vakcīnas kļūst pieejamākas, Latvijā pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri vēlas vakcinēties. Saskaņā ar tirgus izpētes kompānijas "NielsenIQ" datiem, šī gada aprīlī 56% valsts iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 64 gadiem pauda pozitīvu viedokli par vakcināciju — par 6 procentu punktiem vairāk nekā februārī. Vienlaikus Baltijas valstu vidū Latvijā saglabājas augstākais iedzīvotāju īpatsvars, kuri vakcinēties neplāno.
Jaunākie "NielsenIQ" dati liecina, ka 13% aptaujāto pieaugušo iedzīvotāju Latvijā aprīlī jau bija vakcinēti, savukārt gatavi vakcinēties bija teju 43%.
"Salīdzinot ar februāri, situācija valstī ir uzlabojusies un ir nostiprinājies pozitīvs viedoklis par vakcināciju pret COVID-19. Tomēr Latvijas kontekstā ir vairāki satraucoši fakti:
Latvijā iedzīvotāju atbalsts vakcinācijai ir viszemākais, kā arī to iedzīvotāju īpatsvars vecumā no 16 līdz 64 gadiem, kuri neplāno vakcinēties, diemžēl ir visaugstākais Baltijā,
šobrīd sasniedzot 28%, neskatoties uz to, ka attieksme par labu vakcinācijai ir palielinājusies par 6 procentu punktiem,” norāda "NielsenIQ" komunikācijas vadītāja Latvijā Žanna Kristeļa.
Salīdzinot situāciju ar pārējām Baltijas valstīm, aprīlī Igaunija uzrādīja pozitīvāko attieksmi COVID-19 vakcinācijai. 68% respondentu norādīja par labu vakcinācijai, no kuriem 29% jau ir vakcinēti un 39% plāno to darīt. Lietuvā vakcinācijas nepieciešamību atbalsta 64% respondentu, no kuriem 18 % jau ir vakcinēti un 45% tai gatavojas. Vienlaikus Igaunijā 18% respondentu neplāno vakcinēties, savukārt Lietuvā vakcinēties neplāno 20% aptaujāto respondentu.
Pret vakcināciju iestājas studenti un mājsaimnieces
Vērtējot atbalstu vakcinācijai dažādās sabiedrības grupās, lielākās skeptiķu grupas valstī aprīlī bija studenti un mājsaimnieces: pat 44% no šīs grupas pārstāvjiem, kuri piedalījās aptaujā, paziņoja, ka viņi neplāno vakcinēties pret COVID-19. Arī 39% bezdarbnieku un 38% strādnieku izteica negatīvu viedokli par iespēju vakcinēties.
“Saskaņā ar aptaujas datiem, kas ir pieejami uz doto brīdi, vakcīnu ir saņēmušas tikai 1% mājsaimnieču un 5% studentu no visu šo grupu pārstāvjiem, kuri piedalījās aptaujā. Kaut arī 35% mājsaimnieču un 37% studentu izteica vēlēšanos vakcinēties pret COVID-19, kad tāda iespēja parādīsies, starp šīm grupām nepārprotami dominē negatīva attieksme. Novērtējot sasniegto vakcinācijas līmeni un sabiedrības viedokli, ir skaidrs, ka ikviena indivīda lēmumam ir ļoti liela nozīme, un mēs atrodamies vēl tālu no pozīcijas, kad varēsim brīvi uzelpot", skaidro Žanna Kristeļa.
Latvieši vecumā no 16-64 gadiem , kuri neplāno vakcinēties vai vēl nav līdz galam izlēmuši vakcinēties vai nē, izsaka bažas par to, ka COVID-19 vakcīnas tika izstrādātas ļoti ātri, tās joprojām ir eksperimentālas un nepārbaudītas (23%).
Bailes no blakusparādībām izsaka 22% aptaujāto respondentu, savukārt neskaidrības par vakcīnas drošību, kvalitāti un uzticamību nomāc 17%.
Kā norāda veselības nozares vadošie seksperti, pandēmijas kontroli var sagaidīt, vakcinējot 60-70 % no visiem iedzīvotājiem, tādejādi iegūstot kolektīvo imunitāti, kas pārsniedz 90% vakcinētās populācijas.
Saskaņā ar "NielsenIQ" aptaujas datiem visaugstākie vakcinācijas rādītāji Latvijā aprīlī bija starp pensionāriem (31%), kā arī respondentiem, kas ieņem vadošus amatus (15%) un biroja darbiniekiem (13%).
Tiek gaidītas mūsdienīgas un modernas vakcīnas
"Comirnaty" un "Moderna" vakcīnas, ko uz jaunās paaudzes RNS bāzes ir izstrādājušas "Pfizer" un "BionTech", turpina gūt popularitāti. Vaicājot, kādai vakcīnai iedzīvotāji dotu priekšroku, 21% aptaujāto, kas plāno vakcinēties, dod priekšroku "Comirnaty" vakcīnai un 47% no aptaujātiem piekristu vakcinēties ar šo vakcīnu. "Moderna" vakcīnu izvēlas 17% iedzīvotāju, kuri vēlas vakcinēties, un 59 % no aptaujātiem piekristu vakcinēties tikai ar šo vakcīnu.
"Johnson & Johnson" vakcīnu izvēlas 15% valsts iedzīvotāju, kas plāno vakcinēties, un 43% piekristu vakcinēties ar šo vakcīnu.
"Vaxzevria" vakcīna, ko ražo "AstraZeneca", ir ieguvusi vismazāko atbalstu. Tikai 1% no tiem, kas vēlas vakcinēties, to izvēlētos kā primāro opciju, tomēr gandrīz trešdaļa (32%) piekristu vakcinēties ar šo vakcīnu. Tikmēr 8% respondentu izvēlētos Krievijā ražoto "Sputnik" vakcīnu, un pret to neiebilstu 19% respondentu. Turpretī 44% no tiem, kas vēlas vakcinēties, nepiekristu saņemt "AstraZeneca", un 39% nepiekristu "Sputnik" vakcīnai. Citas vakcīnas saņēmušas tikai dažus procentus noraidījumu no tiem respondentiem, kas plāno vakcinēties.
