Saeimas deputāti SEPLP locekļa amatam deleģēs NEPLP locekli Eglīti

Mikrofons radio studijā. Ilustratīvs attēls. FOTO: Shutterstock

Jaunās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amatam no Saeimas puses tiks virzīts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Jānis Eglītis, pastāstīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Politiķis skaidroja, ka šodien noslēdzas termiņš, kad Saeimas deputātiem būtu jāpiesaka savs kandidāts jaunajai SEPLP.

Neatklājot, cik cilvēku piedalījās konkursā uz minēto amatu, Kaimiņš norādīja, ka līdz šim netika saņemts desmit deputātu iesniegums par kāda kandidāta virzīšanu amatam. Slēgtā komisijas sēdē uzklausot tostarp Eglīti, desmit koalīciju pārstāvoši deputāti vienojās parakstīt iesniegumu Saeimas Prezidijam par Eglīša kandidatūras virzīšanu apstiprināšanai amatā SEPLP.

"Tas, ka Eglītis izdarīja šādu izvēli un drošsirdīgi gāja uz šo kandidatūru, man bija pozitīvs pārsteigums. Viņam, strādājot NEPLP ar Latvijas Radio jautājumiem, nebūs jāieskrienas SEPLP padomē. Viņš būs kā tilts no NEPLP uz SEPLP," vērtēja Kaimiņš, uzsverot, ka arī industrija atbalsta Eglīša kandidatūru.

Pagaidām nav zināms, kad varētu notikt Saeimas balsojums par SEPLP locekļu iecelšanu. Kaimiņš gan akcentēja, ka likums neliedz citiem deputātiem kolektīvi piedāvāt lemšanai kādu citu kandidātu, taču politiķis cer, ka tā nenotiks, jo amata pretendents bija jāuzklausa komisijā.

Jautāts, vai gadījumā, ja Eglītis tiks ievēlēts SEPLP sastāvā, tiks izsludināts konkurss uz Eglīša vietu NEPLP, Kaimiņš sacīja, ka, viņaprāt, NEPLP esošajā sastāvā varētu nostrādāt līdz nākamā gada sākumam, kad pilnvaru termiņi noslēgtos vairākiem padomes locekļiem. Kaimiņa ieskatā tas būtu brīdis, kad varētu meklēt jaunus NEPLP locekļus.

Eglītis aģentūrai LETA akcentēja, ka iespēja pretendēt uz pirmās SEPLP locekļa amatu ir liels gods un milzīga atbildība. Viņš pastāstīja, ka pagājušajā nedēļā pieteicis Saeimas Cilvēktiesību komisijā savu kandidatūru, jo vēlējies palielināt konkurenci uz šo valstiski svarīgo amatu, kas ilgstoši ir vakants. Lēmumu pieņēmis, nozares ekspertu uzrunāts, vienlaikus vēloties turpināt iesākto, pārstāvot sabiedrību sabiedriskajos medijos.

Ja Saeima viņu apstiprinās SEPLP locekļa amatā, Eglīša mērķis ir turpināt stiprināt Latvijas sabiedrisko mediju arī pēc to apvienošanas. Tas nozīmē, ka tiem ir jābūt finansiāli neatkarīgiem, pārskatot esošo finansējuma modeli, kad piešķīrums ir ikgadēja budžeta dotācija. Padomei ir jārada apstākļi, lai sabiedriskais medijs visu savu uzmanību varētu veltīt augstvērtīga satura radīšanai dažādās platformās, spējot audzēt auditoriju situācijā, kad tā ir gados vecāka nekā sabiedrība kopumā, pauda Eglītis.

"Sabiedriskajam medijam ir jābūt galvenajai publiskās diskusijas vietai Latvijā, kā arī galvenajam pētnieciska un analītiska satura veidotājam. Līdz apvienošanai un arī pēc tās Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai jārāda piemērs, kā veiksmīgi sadarboties gan pašiem savā starpā, gan veidojot kopprojektus ar komerciālajiem medijiem un neatkarīgajiem producentiem, stiprinot kopējo Latvijas informatīvo telpu. Vienlaikus Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai ir jāspēj saglabāt redakcionālā satura unikalitāte un daudzveidība," skaidroja Eglītis, piebilstot, ka līdz ar finansējuma pieaugumu ir jāturpina stiprināt sabiedrisko mediju efektīva un atklāta pārvaldība un atbildīgums sabiedrības priekšā.

LETA jau ziņoja, ka SEPLP sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima. Vienu locekli apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents, vienu - Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome un vēl vienu Saeima saskaņā ar Saeimas kārtības rullī noteikto kārtību.

Kandidatūras šim amatam tādējādi var izvirzīt ne mazāk kā desmit Saeimas deputāti.

Kandidātam jābūt Latvijas pilsonim ar augstāko izglītību un nevainojamu reputāciju. Tāpat likumā paredzētas citas prasības. Saeimas virzītajam kandidātam papildus noteikta prasība - vismaz piecus gadus ilga profesionālā pieredze kapitālsabiedrību pārvaldības jomā.

NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome SEPLP locekļa amatam izvirzījusi Jāni Siksni, kurš līdz šim strādājis Baltijas Mediju izcilības centrā, kur sākotnēji veica izpilddirektora pienākumus, bet kopš pagājušā gada februāra ir projektu direktors.

Iepriekš Siksnis bijis Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses padomnieks un šo amatu pildījis no 2016.gada līdz 2018.gadam. Pirms tam 20 gadus Siksnis pavadījis Latvijas Radio, kur darbu sācis kā Ziņu dienesta ārzemju ziņu redaktors, bet vēlāk kļuvis par vecāko korespondentu, Ziņu dienesta vadītāju, attīstības projektu vadītāju un trīs gadus bijis arī Latvijas Radio valdes loceklis un ģenerāldirektors.

Jau vēstīts, ka mēneša sākumā Saeima lēma būtiski palielināt SEPLP un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu atalgojumu.

Attiecīgi SEPLP locekļu atalgojums tiks kāpināts līdz 3000 eiro "uz rokas", bet padomes priekšsēdētājam līdz 3200 eiro. Līdz tam likumā paredzētā SEPLP locekļa mēnešalga bija plānota 2368 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas, kas nozīmē, ka atalgojums "uz rokas" būtu ap 1660 eiro.

Uz augšu
Back