Levits atbalsta priekšrocību piešķiršanu vakcinētajiem un pārmet valdībai "reformu slinkumu" (93)

Prezidents skaidri neatbildēja uz jautājumu, vai, viņaprāt, valdības "restarts", nomainot vairākus ministrus, nav bijis novēlots, bet norādīja tas ir nobriedis zināmā laikā un, ja notiktu pāragri, varēja izraisīt krīzi. Viņš norādīja, ka partijas frakcijai jāpiedalās koalīcijas lēmumu pieņemšanā un par to jābalso arī Saeimā, bet šajā gadījumā viens no koalīcijas partneriem bija sabrucis un neko daudz koalīcijai nedeva.

Viņš arī sacīja, ka šādi "restarti" parlamentārā sistēmā nav nekas īpašs un citās parlamentārās valstīs tā ir pat tradīcija, ka valdības savas darbības laika pusē nomaina dažus ministrus, lai atjaunotos. Viņaprāt, tas ir normāls parlamentārs process, par ko īpaši nav jāuztraucas un kas varētu dot jaunu vilkmi valdībai.

Tiesa, par "jauno vilkmi" prezidents nebija līdz galam pārliecināts, norādot, ka attiecībā uz reformām valdībā, neatkarīgi no tās sastāva, redzama zināma neizlēmība, jo reformas ir arī sāpīgas un neviena partija "negrib būt sliktā, kas dzen uz priekšu reformu".

Pēc Levita domām, "reformu slinkums" ir galvenais iemesls, kādēļ atpaliekam no kaimiņvalstīm, un tas jāņem ļoti nopietni

gan attiecībā uz ekonomiku, gan izglītības sistēmu, gan tehnoloģisko attīstību. 

Viņš uzsvēra, ka, neatkarīgi no koalīcijas, atbildīgām un ilgtspējīgi domājošām partijām jāķeras reformām klāt šodien, kā labu piemēru minot otrdien Saeimā pieņemtās reformas augstskolu pārvaldībā, taču viņš arī uzsvēra, ka ar likumu vien nepietiek - ir nepieciešams arī finansējums. Kā vienu no Latvijas atpalicības cēloņiem Levits minēja apstākli, ka Latvija inovācijās un zinātnē iegulda procentuāli mazāk naudas no iekšzemes kopprodukta nekā kaimiņvalstīs, un arī komercsektors daudz mazāk iegulda pētniecībā.

Uz jautājumu, vai par "reformu slinkumu" prezidents ir runājis arī ar premjerministru Krišjāni Kariņu (JV), Levits norādīja, ka jautājums ir par to, vai visa koalīcija un tās politika kopumā ir pietiekoši uz nākotni vērsta. Viņš norādīja, ka šī koalīcija līdz šim savu potenciālu pati ir bloķējusi – ja kādam bija kāda iniciatīva, citi to bloķēja. Prezidents izteicās, ka

katrs atsevišķi valdības locekļi ir "gudri, normāli cilvēki", bet, sanākot kopā, nekas labs nesanāk.

Prezidents arī atzina - ja Saeima rīkotos pret Satversmes tiesas spriedumam par Varakļānu nepievienošanu Rēzeknes novadam, viņam nebūtu citas izvēles kā Saeimu atlaist. Valsts prezidentam ir Satversmes sarga funkcija, un tas nevar parakstīt likumu, kas ir klajā pretrunā ar Satversmi, skaidroja Levits. 

Jautāts par savu reitingu, kurš līdz pat gadumijai bija pozitīvs, bet pēcāk piedzīvoja strauju kritumu, Levits norādīja, ka viņam nav svarīgi savi reitingi, jo viņš ir ievēlēts uz zināmu laiku un reitingu, aptazīstamības vai popoularitātes vairošanai ir citas profesijas vai amati, piemēram aktieris. Viņa ieskatā prezidenta uzdevums ir skatīties ilgtspējīgāk, nekā politiķi vai sabiedrība, un arī Saeimas vairākumam būtu svarīgi spēt skatīties nedaudz tālāk par saviem reitingiem.

"Ārkārtīgi slikti, ja twitter vai facebook vada valsti,"

sacīja prezidents, norādot, ka noskaņojumam sociālo tīklu vietnēs nekad neseko, un aicinot arī politiķus to darīt mazāk.

Pēc Levita domām, viņa popularitāte ap gadumiju kritusies, jo viņš paudis atbalstu valdības stabilitātei, jo valdības krīze Covid-19 pandēmijas apstākļos būtu katastrofāla. Prezidents skaidroja, ka viņa uzdevums ir, cik vien iespējams, atbalstīt saprātīgu valdības politiku, pat ja tai jāpieņem nepopulāri lēmumi. Llikumsakarīgi krities arī viņa reitings. 

Lūgts novērtēt pašreizējo Ministru kabineta darbu, Levits sacīja, ka "valdība darbojas, klupdama un krizdama, pareizā virzienā."

Intervijā prezidents arī pauda savu viedokli par atšķirīgu attieksmi pret vakcinētajiem un nevakcētajiem iedzīvotājiem, norādot, ka šāda rīcība ir attaisnojama no tiesiskā viedokļa, jo visiem, kas to vēlas, ir iespēja vakcinēties, un, līdzīgi kā citās situācijās, cilvēkiem vakcinējoties ir pienākums aizsargāt ne tikai sevi, bet arī sabiedrību.

"Tā ir sociālā atbildība pret pārējiem. Izņēmums ir cilvēki, kuri nevar vakcinēties medicīnisku iemeslu dēļ.

Ja nav kāds cits būtisks attaisnojošs iemesls, nevakcinēšanās ir antisociāla un antisabiedriska, tāpēc ierobežojumi ir attaisnojumi,"

uzsvēra prezidents.

Viņš norādīja, ka vakcinēšanās ir svarīga, pirmkārt, lai aizsargātu savu un vienlaikus sabiedrības veselību, tādējādi tas ir pienākums ne tikai pret sevi, bet arī sabiedrību. "Mēs eam tik daudz runājuši par to, ka grūti iedomāties, ka kāds par to nav dzirdējis," viņš piebilda, salīdzinot pienākumu vakcinēties ar aizliegumu braukt dzērumā - abos gadījumos mērķis ir pasargāt sevi un primāri - sabiedrību. 

Levits arī skaidroja savu nostāju par ieceri rīkot Skolēnu Dziesmu un deju svētkus. Viņaprāt, nebūtu pareizi tos saukt par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, jo tas, kādā formātā tie plānoti šogad, ir tikai papildinājums tradīcijai, ko pazīstam. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka daudzi dziedātāji un dejotāji ir rūpīgi gatavojušies šim notikumam un to nedrīkst padarīt par bezvērtīgu, tāpēc nevajadzētu viņiem šos svētkus atņemt, bet gan baudīt visiem kopā.