Vai valsts mums kaut ko nestāsta? Kā Latvijā izmeklē un skaidro vakcīnu blaknes

FOTO: Re:Baltica/Re:Check

Mēnesi pēc brāļa Kristapa nāves Agnese Lāce pamanīja kādu Facebook ierakstu – tajā bija teikts, ka Kristaps miris no vakcīnas. “Biju šokā, ka svešs cilvēks atļaujas publiski paust tādu informāciju par aizgājēju un vēl jo vairāk – ja tā ir nepatiesa,” sieviete stāsta. Kristaps nebija vakcinējies un nomira Covid-19 komplikāciju dēļ. Pēc tuvinieku prasības nepatiesā ziņa no Facebook tika izdzēsta, taču vēlāk parādījās atkal.

Šādu gadījumu ir daudz – vakcinācijas pretinieki nepārbaudot publicē ierakstus par konkrētiem cilvēkiem, apgalvojot, ka viņi miruši no vakcīnas. Ar ierakstiem dalās tūkstoši, daļā sabiedrības vairojot pārliecību, ka cilvēki no vakcīnām mirst un smagi cieš, bet valsts no mums to slēpj. Kā tiek izmeklētas un skaidrotas iespējamās blaknes, un vai atbildīgie dara pietiekami, lai mazinātu aizdomas par vakcīnu saikni ar cilvēku nāvi?

Kristapam bija 28 gadi. Agnese pieļauj, ka brālis saslima darbā, jo viens no kolēģiem pirms tam stāstījis par sliktu pašsajūtu. Inficējušies vairāki cilvēki, bet Kristapam klājies visgrūtāk. Viņš nedēļu gulējis mājās, mocījies ar paaugstinātu temperatūru, stipru klepu, nogurumu, sāpēm krūtīs un grūtībām elpot. Tad nonāca slimnīcā, kur bija nepieciešama mākslīga skābekļa pievade.

Straujā slimības gaita ģimenei bija pārsteigums. Agnesei nav ziņu, ka brālim būtu bijušas slimības, kuru dēļ viņa cīņa ar vīrusu izvērsās tik smaga. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi sākotnēji neesot gribējuši viņu vest uz slimnīcu, un arī ārstēšanās procesā māsa dzirdējusi – Kristaps ir jauns, viņam jācīnās. Pēc nedēļas slimnīcā licies, ka stāvoklis stabilizējies, bet tad slimība ar jauniem sarežģījumiem pārsteidza otrreiz. “Viņš ar visu skābekļa balonu teica, ka viņam ir grūti elpot,” atceras Agnese. Ģimene gribējusi, lai brāli pārved uz Rīgu, bet tas nav noticis un beigās jau bija par vēlu. Nāves cēlonis – abpusēja pneimonija.

Kristaps vēl nebija saņēmis nevienu vakcīnas devu. Ar māsu runājis, ka kaut kad jau tas būtu jādara. Taču neilgi pēc nāves Agnese dzirdējusi, ka pilsētā baumo – Kristaps esot miris no vakcīnas. Mēnesi vēlāk šo versiju jau nācās lasīt Facebook grupā "Covid vakcīnu upuri", kuras biedri aktīvi dalās ar nepārbaudītu informāciju par vakcinācijas it kā sekām. Divu mēnešu laikā kopš tās izveides grupā pieteikušies 3,7 tūkstoši sekotāju, taču tajā publicētie stāsti lasāmi arī citviet. Nepatieso ziņu par Kristapu ievietoja kāda anonīma lietotāja. Grupas administratore to izņēma tikai pēc ģimenes uzstājīgas prasības. Agnese rāda ekrānšāviņus, kuros redzams, kā administratore strīdējusies pretim, sakot, ka dzirdējusi to no kāda ārsta. Vēlāk Kristapa vārds šādā kontekstā parādījās arī citos grupas ierakstos.

Vienīgais “pierādījums” – Facebook profils

Arī pēc aktiera Harija Liepiņa dēla Āra nāves sociālajos medijos plaši izskanēja apgalvojumi, ka nāves iemesls ir vakcīna. Vienīgais pamatojums – paša Āra Liepiņa vairākas nedēļas pirms nāves Facebook publicētais ieraksts, ka saņēmis vakcīnu. Viņa māte, aktrise Mudīte Šneidere medijiem stāstīja, ka ārsti saistību nolieguši.

Viens no Facebook ierakstiem pēc Āra Liepiņa nāves. Viņa māte aktrise Mudīte Šneidere, atsaucoties uz ārstiem, noliedza, ka dēls miris vakcīnas dēļ. FOTO: Re:Baltica/Re:Check

Jūnijā dezinformācijas izplatītāji publicēja šādus ierakstus par vēl kādu vīrieti. Kā noprotams, arī šajā gadījumā vienīgais “pierādījums” bija viņa paša Facebook profils un ziņa par vakcīnas saņemšanu. Vienā ierakstā teikts: “Es tikai redzu notikumu secību. Par nāves cēloni nepateikšu.” Taču citos nav pat šādas piebildes. Nelīdzēja arī mirušā cilvēka tuvas paziņas lūgums ierakstus dzēst, jo nāve nebija saistīta ar vakcīnu.

Šajos gadījumos skaidrību vismaz daļai sociālo mediju lietotāju viesa tuvinieki, taču daudzos citos apgalvojumi par cilvēku nāvi paliek bez skaidrojuma, un cilvēki ar tiem turpina dalīties pārliecībā par vakcīnu bīstamību.

Personas datu aizsardzības dēļ arī žurnālistiem tikpat kā nav iespēju noskaidrot vairāk un viņi var publicēt vien to, ko ziņo valsts. Informāciju par vakcīnu tāpat kā citu medikamentu blaknēm apkopo un publicē Zāļu valsts aģentūra (ZVA). Tā arī ziņo par gadījumiem, kad saņemts ziņojums par vakcinēta cilvēka nāvi divu līdz 17 dienu laikā pēc vakcīnas saņemšanas – mediķiem ir pienākums tādu iesniegt, ja viņiem ir aizdomas par saistību.

Aģentūra norāda, ka līdz jūnija vidum Latvijā izvērtēti 14 ziņojumi par nāvi pēc vakcīnas. Nevienā gadījumā nav pierādīta cēloniska saistība ar to. Vēl sešos gadījumos pārbaudes turpinās. Rakstiskā atbildē ZVA skaidro: “Jāņem vērā, ka, piemēram, ES katru dienu dažādu iemeslu dēļu mirst aptuveni 12 000 cilvēku, no kuriem 83% ir vecumā virs 65 gadiem. Fakts, ka persona ir nomirusi pēc vakcinācijas, nenozīmē, ka nāvi izraisījusi vakcīna.” Šie ZVA ziņojumi par vakcīnu blaknēm satrauktos prātos gan mieru nerada. Tiek paustas bažas, vai tā nav vien “atrakstīšanās” vai pat tīša patiesības slēpšana.

Kas un kā izmeklē nāves gadījumus?

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka, kolīdz pamanīta blakusparādības saistība ar konkrētu zāļu lietošanu, ārstniecības personai vai farmaceitam par to jāziņo ZVA. Arī vakcinācijas rokasgrāmata nosaka, ka ārstam ir pienākums ziņot par būtiskām blakusparādībām vai problēmām, kas nav minētas zāļu aprakstā vai arī turpinās ilgi – piemēram, ja drudzis nepāriet trīs dienas pēc vakcīnas saņemšanas.

Arī nāves gadījumos jārīkojas ārstējošajam ārstam. ZVA skaidro: “Letāla gadījuma iespējamo saistību ar vakcīnas vai citu zāļu lietošanu primāri izvērtē ārsts – tas ir klīniski medicīnisks jautājums, ko var izvērtēt un izlemt tikai ārsts, zinot konkrētās personas slimības anamnēzi, gaitu, izmeklējumu rezultātus.”

ZVA norāda, ka paši neveic izmeklēšanu par nāves gadījumiem un neizsniedz par to atzinumus – tās pienākums esot zāļu drošuma (jeb farmakovigilances) uzraudzības ietvaros zinātniski izvērtēt ziņojumos iesniegto informāciju. Vienlaikus aģentūra darot vairāk nekā nosaka normatīvie akti. Ja sociālajos medijos pamana ziņas par kādu cilvēku, kas miris pēc vakcinācijas, un nav saņēmusi attiecīgu blakņu ziņojumu, ZVA meklējot viņa ģimenes ārstu un cenšoties iegūt papildu informāciju. ZVA preses sekretāte Dita Okmane norāda, ka tā ir jauna prakse – pirms vakcinācijas pret Covid-19 aģentūra šādi nerīkojās.

Ja ar ziņojumā lasāmo nepietiek, ZVA var prasīt papildu informāciju. Īpašos gadījumos reakcijas var izskatīt arī speciālā komisijā, kurā dažādu institūciju speciālisti vērtē izmeklējumu rezultātus, datus par pārslimotām vai esošām slimībām, lietotām zālēm, medicīniskām manipulācijām, citu informāciju. Šāda komisija esot sasaukta vairākkārt. ZVA arī visu informāciju par blaknēm ievada Eiropas Zāļu aģentūras datubāzēs, kur tiek apokopoti un vērtēti ziņojumi. Tas vajadzīgs, lai zāļu ražotājiem liktu papildināt zāļu aprakstu ar jaunu informāciju, ja tādas ir pietiekami daudz. Tā, piemēram, papildināja kompānijas AstraZeneca vakcīnas aprakstu pēc tam, kad atklājās tās saikne ar ļoti reti sastopamo trombozes un trombocitopēnijas sindromu. ZVA ziņo, ka Latvijā šādu gadījumu nav bijis.

Vai jāveic autopsija?

To, cik daudz vai maz var noskaidrot medijs, ilustrē Re:Check centieni šā gada maijā. Mēneša sākumā vairāki tūkstoši Facebook lietotāju dalījās ar informāciju par kādas sievietes nāvi. Viņas darbavietā Re:Check apliecināja – sieviete mirusi drīz pēc vakcīnas saņemšanas. Lūdzām plašāku informāciju ZVA. Aģentūra to nesniedza personas datu aizsardzības dēļ, taču apstiprināja, ka attiecīgajā laika posmā saņemts viens ziņojums. Divas nedēļas vēlāk ZVA norādīja, ka ir izvērtējusi visu pieejamo informāciju, un, “balstoties uz pieejamiem datiem”, neesot noteikta ticama cēloniska saistība ar vakcīnu. “Ārsts ziņojumā ir norādījis, ka iespējamais nāves iemesls ir saistīts ar sirds-asinsvadu sistēmas traucējumiem,” ziņoja ZVA. Ko nozīmē “iespējamais nāves iemesls” un kāpēc nav precīzu secinājumu? Aģentūras atbilde – šajā un vēl divos gadījumos nav veikta autopsija, jo tai neesot piekrituši tuvinieki.

Taču likums šādu iespēju atteikties neparedz. Tas nosaka, ka, neņemot vērā mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu, patologanatomiskā izmeklēšana obligāti veicama, ja nāves cēlonis ir “nediagnosticēti profilaktisko pasākumu, ārstēšanas vai slimības sarežģījumi”.

Kāpēc trīs gadījumos tuvinieki tomēr varēja atteikties? ZVA norāda, ka par autopsijas nodrošināšanu neatbild, taču visos šādos gadījumos esot atkārtoti lūgusi ģimenes ārstu sniegt informāciju par autopsijas rezultātiem. ZVA arī esot informējusi gan VM, gan citas veselības sistēmas institūcijas par šo problēmu. VM skaidrojumu pēc būtības uz Re:Check jautājumu nesniedza.

Ko autopsijā var noskaidrot? Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Patoloģijas institūta vadītājs Jurijs Nazarovs stāsta, ka tad, ja nāves cēlonis nav skaidrs un ārsts nozīmējis patologanatomisko izmeklēšanu, vispirms tiek izvērtēta medicīniskā dokumentācija, slimības vēsture. Autopsijā orgānus izmeklē gan pēc izskata, gan ar mikroskopu. “Galvenais mērķis – noteikt tiešo nāves cēloni. Ir jāatrod “katastrofa” orgānos, bojājums, patoloģiskie procesi, kas izraisīja nāvi,” stāsta Nazarovs. Saikni ar vakcīnas izraisītam komplikācijām meklē, vadoties pēc izmantotās vakcīnas medicīniskās dokumentācijas. Savukārt, ja cilvēks mirst no anafilakses jeb smagas alerģiskas reakcijas, tas notiek uzreiz vai ļoti drīz pēc vakcīnas saņemšanas.

Kā par blaknēm ziņo sabiedrībai?

Igaunijai ir plašāka pieredze gan ar vakcīnu mītiem, gan ar to skaidrošanu. Lielākajā igauņu Facebook grupā, kas pulcē vakcinācijas pretiniekus, ir vairāk nekā 15 tūkstoši biedru – daudz vairāk nekā līdzīgām grupām Latvijā. Grupas aktivitāšu dēļ jau pirms vairākiem gadiem Igaunijas Zāļu aģentūra saprata, ka tās komunikācijai par vakcinācijas blaknēm jākļūst skaidrākai un caurspīdīgākai, Re:Check stāsta aģentūras Farmakovigilances nodaļas vadītāja Maia Ūskila.

Igaunijas valsts iestādes vakcināciju skaidro arī ikmēneša interneta raidījumos – tajos piedalās gan ārsti, gan amatpersonas un jautājumus var uzdot ikviens. Raidījumiem tiek nodrošināts tulkojums krievu un angļu valodā. FOTO: Re:Baltica/Re:Check

Aģentūra sāka publicēt gada pārskatus, kuros aprakstīja smagas veselības problēmas, kas sākušās pēc vakcinācijas, un skaidroja, vai varētu būt saistība ar vakcīnu (piemēram, te). Tāpēc, sākot Covid-19 vakcināciju, jauns komunikācijas plāns nebija jāizdomā. Darīja to, kas ierasts, tikai daudz biežāk – reizi nedēļā. Vienā no Igaunijas iknedēļas pārskatiem par vienu blakni norādīts: “Kāds 62 gadus vecs vīrietis piedzīvoja redzes pasliktināšanos un tīklenes asinsvadu bojājumus vienā acī 11 dienas pēc vakcinācijas. Pacientam bija nepieciešama ārstēšana, taču viņam ir blakusslimības, kas varēja izraisīt problēmu.” Arī, ziņojot par nāvi, sniegta papildinformācija par apstākļiem: “Saņemti divi ziņojumi par nāvēm, bet ārsti uzskata, ka tās nav saistītas ar vakcīnu. 69 gadus vecs vīrietis ar vairākām nopietnām veselības problēmām nomira trīs dienas pēc pirmās devas saņemšanas. 45 gadus vecs vīrietis nomira 19 dienas pēc otrās devas saņemšanas. Pacientam bija veselības problēmas, un viņš lietoja medikamentus, kas var izraisīt ar sirdsdarbību saistītas blaknes.” Ūskila stāsta, ka reizēm arī pati komentē ierakstus vakcinācijas pretinieku Facebook grupā un atspēko dažādus mītus. Tas nav viegli – īpaši sākumā saņēmusi daudz uzbrukumu no vakcīnu noliedzējiem.

Vēl Igaunijas Zāļu aģentūra un citas iestādes reizi mēnesī vakcināciju skaidro īpašos raidījumos ar tulkojumu angļu un krievu valodās. Tos translē lielākajos medijos un savus jautājumus var uzdot ikviens.

Latvijas ZVA par nāves un citiem iespējamo blakņu gadījumiem pārsvarā komunicē, regulāri publicējot ziņojumus par blakusparādībām. Tās apkopotas tabulās, kurās pie katras problēmu grupas redzams saņemto ziņojumu skaits. Apkopojumi nesniedz informāciju, cik ilgas vai nopietnas šīs blaknes bijušas un vai cilvēkam bijušas kādas citas slimības, kas tās varēja izraisīt.

Daļa no Zāļu valsts aģentūras ziņojuma par blakusparādībām. FOTO: Re:Baltica/Re:Check

“Valsts iestādei ir pienākums sniegt informāciju cilvēkiem par svarīgām lietām. Informāciju sniedz tāpēc, lai cilvēki saprastu notiekošo un varētu pēc tam pieņemt lēmumus,” saka Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore, zvērināta advokāte Solvita Olsena. Viņasprāt, var šaubīties, vai šis ziņojums cilvēkiem palīdz saprast riskus: “Ir aprakstīts, kas ir ziņots, bet kādus secinājumus no tā var izdarīt?”

ZVA arī neregulāri publicē preses relīzes par nāves gadījumiem. Visbiežāk (piemēram, te) – neminot papildinformāciju par nāves apstākļiem, tikai gadījumu skaitu un to, ka saistības ar vakcīnu nav. Jūnija vidū pēc Re:Check jautājumiem, kāpēc netiek publicēta anonimizēta, taču detalizētāka informācija, ZVA publicēja preses relīzi, kurā ir skaidrojums arī par mirušo citām veselības problēmām.

Kāpēc darīt citādi?

Ūskila no Igaunijas Zāļu aģentūras domā, ka lielākais labums no detalizētāku pārskatu publicēšanas ir tāds, ka “cilvēki uzticas, ka mēs neko neslēpjam”. Arī Olsena lielākos ieguvumus saredz tieši šajā aspektā: “Mēs varam radīt, palielināt uzticību valsts iestādēm, ka tās ir gatavas izmeklēt visus šo blakņu ziņojumus un nāves ziņojumus un ka tas ir jādara.” Viņasprāt, nav receptes, kā par šīm situācijām ziņot pareizi. Jāņem vērā, ka var pateikt par daudz – nedrīkst atklāt privātu informāciju. Taču var norādīt aptuvenu vecuma grupu un aptuveni raksturot problēmu, kuras dēļ cilvēks miris. Taču informēt vajag, uzsver Olsena: “Neapspriest mūsdienu medicīnas tehnoloģiju blaknes un riskus būtu bezatbildīga pieeja medicīnai. Ne tikai medicīnai. Ļoti daudzām lietām, ko mēs dzīvē darām, tajā skaitā braucam ar automašīnu uz darbu vai uz tirgu, mēs vienmēr zinām, ka mēs riskējam iekļūt satiksmes negadījumā, kurā mēs varētu iegūt smagus miesas bojājumus vai iet bojā. Ja mēs par to nerunātu, tas mazinātu iespējas plānot sevis aizsargāšanas pasākumus un nekādi nemazinātu apdraudējuma risku.”

Žurnāla ārstiem Medicus Bonus galvenā redaktore Aija Kažoka vērtē: “Šī veselības krīze skaidri parādīja, ka tieši tāpat kā mums trūkst mediķu, trūkst arī komunikatoru veselības aprūpes jomā.” Viņa uzsver, ka arī žurnālisti reti gatavojuši analītiskus materiālus. Biežāk – atstāstus ar dažiem viedokļiem vai arī ārvalstu ziņu tulkojumus. Kažoka arī norāda, ka par vakcīnu blaknēm jārunā iejūtīgāk: “Ja mediji un sabiedrība neatbalstīs tuviniekus, būs tikai faktus un datus klāstoša mašinērija, to izdarīs kāds cits – šajā gadījumā antivakcinācijas aktīvisti, izmantojot viņu bēdas un arī tajās iesaistītos kā sava stāsta daļu.” Arī Kažoka uzsver, ka noklusēšana nekādā ziņā nav risinājums, jo rada vilni ar jautājumiem, vai cilvēkiem kaut ko nestāsta. Skaitļi vien var dot iespēju greizām interpretācijām, saka eksperte.

Viņa gan uzsver, ka pret vakcinācijas pretiniekiem cīnīties ir grūti. “Prevakcinācijas aktīvisti nemaz necenšas pierādīt, ka viņiem ir taisnība, viņu uzdevums ir tikai iestāstīt, ka taisnība nav nevienam. Tādējādi cilvēkiem, kuri pārstāv pretvakcinācijas noskaņojumu, ir jānoiet tikai pusceļš, kamēr veselības žurnālistam, arī komunikācijas speciālistam valsts iestādē jāveic viss – līdz labākajiem iespējamajiem pierādījumiem.”

Uz augšu
Back