Gāzbetons, kreamzītbetons vai keramika. No kā labāk būvēt māju?

Mājas būvniecība FOTO: LETA

Līdzīgi kā pērn, arī šogad būvniecība turpina uzņemt apgriezienus, par ko liecina ne tikai tas, ka labus meistarus atrast kļūs arvien grūtāk, bet arī atsevišķu būvmateriālu trūkums un cenu pieaugums rada papildu sarežģījumus. Taču viens ir skaidrs – izvēlei jāsakrīt ar plānoto objekta kvalitāti un lietošanas īpatnībām, tāpēc būtiski saprast – no kā vislabāk būvēt savu iecerēto māju.

Latvijā ir trīs populārākās izvēles – gāzbetons, kreamzītbetons vai keramika. Katram no materiāliem ir savas stiprās puses un mīnusi, tāpēc būtiski saprast galvenās atšķirības, lai izvēlētos sev vispiemērotākos būvmateriālus.

Gāzbetons

Pirmās ēkas Latvijā no gāzbetona uzbūvētas jau 1930.gadā. Šis materiāls tiek veidots no vairāku derīgo izrakteņu apvienojuma – smilts, ģipša, kaļķa un cementa. Tas ir viegls un ērti izmantojams, tādēļ kļuvis par populāru celtniecības materiālu. Gāzbetonu nav nepieciešams vest no ārvalstīm, jo to ražo vairākās rūpnīcās Latvijā. No bieziem blokiem var būvēt nesošās ārsienas līdz trīs stāvu augstumam, bet no vidēji bieziem un plāniem blokiem – veidot nesošās sienas un starpsienas.

Gāzbetons, kas ir viens no vieglbetona paveidiem, sastāv no cementa maisījumiem un liela daudzuma gaisa šūnu, kas veido porām bagātīgu struktūru. Materiāls sver apmēram piecas reizes mazāk par parasto betonu, tādēļ nodrošina vieglas ēkas konstrukciju.

Keramzītbetons

Šo bloku pamata izejviela ir keramzīts, ko veido no augstā temperatūrā rotējošā krāsnī apstrādātām māla granulām. Tehnoloģiskā procesa rezultātā un lielā karstuma dēļ māla lodīšu virsma sakūst un granulu virsējās poras ir slēgtas, nodrošinot noturību pret ūdeni. Bloki tiek gatavoti, keramzīta granulas sajaucot ar cementa javu un presējot ar īpašas metodes palīdzību. Savukārt starp granulām esošās poras palīdz iztvaikot mitrumam, nodrošinot arī sala izturību. Šis materiāls ir samērā populārs gan Skandināvijas, gan Baltijas valstīs. Svarīgi, ka keramzīta bloku mūrī ik pēc piecām rindām jāliek metāla armatūra, citādi var rasties plaisas.

Keramzīta bloki ir grūtāk apstrādājami nekā gāzbetona, grūtāk ieskrūvēt dībeļus, tie ir smagāki. Šiem blokiem vajadzīga ārējā apdare.

Keramikas bloki

Apkopojot informāciju par keramiskiem blokiem, var secināt, ka šis materiāls mūsu klimatiskajos apstākļos ir viens no piemērotākajiem mājas būvniecībai. Tas izgatavots no dabīga materiāla – māla, kas spēj ātri izvadīt mitrumu, labi un ātri ventilējas, un no tiem būvētas sienas ir arī drošas namu iedzīvotāju veselībai, jo spēj nodrošināt labu mikroklimatu iekštelpās. Lai gan siltumnoturība keramikas blokiem ir līdzīga, piemēram, gāzbetona blokiem, keramiskajiem materiāliem to blīvuma dēļ ir augsta termiskā stabilitāte un inerce (cik ilgi materiāls „notur” siltumu un atdziest). Tas nozīmē, ka šis materiāls labi uzkrāj siltumu un to atdod atpakaļ lēni, ļaujot telpās dabiski uzturēt optimālu temperatūru visos gadalaikos. Pat vasaras karstākajos mēnešos telpas, kuras netiek atvēsinātas ar kondicionieri, nepārkarsīs tik strauji, kā, piemēram, vieglo konstrukciju mājas. Savukārt tiem, kuriem ir svarīgs materiāla ekoloģiskums – keramikas materiāls ir dabisks. Vēl viena pozitīva iezīme šim materiālam ir spiedes stiprība, kas rāda, cik lielu saspiešanas spēku materiāls iztur, pirms tas sabrūk. Tā ir daudzkārt lielāka, nekā ir gāzbetona vai keramzītbetona blokiem. Tiek nodrošināta arī laba skaņas izolācija, ko sekmē keramisko bloku tilpummasa.

Kopsavilkums

Dažādu nozaru zinātnieki vairāku gadu garumā veica eksperimentālo māju energoefektivitātes monitoringu. Latvijā Botāniskajā dārzā, īpašos apstākļos tika izveidoti pieci testēšanas stendi jeb eksperimentālas mājiņas, kas tika veidotas no vietējā tirgū pieejamiem būvmateriāliem. Eksperti, salīdzinot gāzbetona blokus un keramikas blokus, darbojas ar šādiem datiem: gāzbetona bloku sākotnējais svara mitrums ir 35%, bet pēc gada tas samazinās par desmit procentpunktiem – līdz 25%. Gāzbetona blokiem līdzsvara mitrums tiek norādīts 5%. Savukārt keramisko bloku sākotnējais svara mitrums ir 0%, bet līdzsvara mitrums ir 0.6 – 2% robežās (tie ir 50% gaisa mitruma). Šādus rādītājus keramiskiem blokiem sasniegt palīdz atvērto poru struktūra, kas mitrumu ļauj izvadīt daudz ātrāk nekā no blīvāka materiāla ar slēgtām porām. Ņemot vērā būtiskās atšķirības gāzbetona un keramisko bloku sākotnējā svara mitrumā (attiecīgi 35% un 0% rādījums) un to būvēšanā lietojamo mūrjavu, var novērot, ka kopējais sākotnējais ūdens daudzums gāzbetona sienā ir daudzkārt lielāks.

Uz augšu
Back