Čaka ielas velo eksperimentu rudenī varētu nākties pārtraukt

Velojosla A. Čaka ielā FOTO: LETA

2020.gada rudenī, kad pēc ilgiem bedru un nelīdzenumu gadiem un pamatīga remonta Aleksandra Čaka iela Rīgā ieguva civilizētu izskatu, tās abās malās tika izveidotas velojoslas. Autobraucēju prieki par gludu braukšanu tādējādi bija īsi, taču velobraucēji ieguva ērtu un komfortablu veidu, kā pārvietoties starp Zemitāna tiltu un Stacijas laukumu.

Tā kā autobraucēji bija paraduši uz šaurās Čaka ielas stīvēties četrās joslās, bet pēc velojoslu ierīkošanas šāda iespēja viņiem bija liegta un sastrēgumi stiepās garumā, neapmierinātības saucieni ilgi nebija jāgaida. Turklāt neapmierinātie bija gan autobraucēju, gan arī sabiedriskā transporta pasažieru vidū, jo pēc jauninājumiem trolejbuss un autobuss Čaka ielas izbraukšanai sāka tērēt daudz, daudz vairāk laika. 

Kopš velojoslu izveides A.Čaka ielā jeb tā dēvētā Čaka ielas eksperimenta sākšanas ir pagājis aptuveni pusgads. Sākotnēji bija plānots to turpināt līdz pavasarim, tomēr šā gada sākumā Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā tika pieņemts lēmums par pagaidu velojoslu Marijas un A. Čaka ielās posmā no Elizabetes ielas līdz Ērgļu ielai ekspluatācijas pagarināšanu līdz 1.septembrim.

Latvijas Radio aptaujātie rīdzinieki un pilsētas viesi padalījās ar savu viedokli par situāciju Čaka ielā un, tāpat kā iepriekš, velobraucēji pauž atbalstu velojoslai, kamēr autobraucēji norāda uz lielām neērtībām. Proti, ja riteņbraucēji uzskata, ka platā velojosla ir ieguvums, jo novērsa automašīnu haosu un nodrošina ērtu, un galvenais arī drošu braukšanu netraucējot gājējiem, autobraucēji sūdzas, ka tagad ir grūtāk.

Vieni jau ir samierinājušies, ka ceļš pa Čaka ielu prasa nedaudz vairāk laika, bet citi savos uzskatos ir kategoriskāki.

"Viss slikti. Pirmkārt, pa to velojoslu neviens nebrauc. Un, otrkārt, tas ir tāds apgrūtinājums, jo pietiekoši plata ietve, kur varētu braukt. Līdz ar to iela ir sašaurināta. Ja trolejbuss apstājas, tad visa pārējā satiksme arī apstājas," sašutusi ir Latvijas Radio uzrunātā Gerda. Pēc viņas domām, A.Čaka iela būtu jāatdod automobiļiem, jo esot pietiekami daudz citu vietu, kur braukt ar divriteni, piemēram, Krišjāņa Barona iela, raksta LSM.lv.

Tikmēr autobraucējs Ingus atklāj, ka jau iepriekš noskaņojas ilgākam braucienam un varbūt divu minūšu zaudēšanai, turklāt arī pats šad tad kāpj uz divriteņa. 

Rīgas domes atbildīgajā komitejā vienprātības nav. Opozīcija uzskata, ka projekts kopumā ir nelietderīgs un to bijis vērtīgāk īstenot tikai pēc galvaspilsētas apvedceļa pabeigšanas. Tāpat pa šo ielu turpina lielā skaitā pārvietoties privātais transports un sabiedriskais transports brauc ar vērā ņemamu kavēšanos. 

Apvienība "Pilsēta cilvēkiem" tās vadītāja Mihaila Simvulidi personā savukārt pauž pārliecību, ka Čaka iela ir kļuvusi daudz drošāka, tiesa, ir nepieciešami arī uzlabojumi, piemēram, tranzīta kustības ierobežojumi, lai nevarētu pa ielu izbraukt no viena gala līdz otram. 

Tikmēr komitejas vadītājs Olafs Pulks uzskata, ka neapmierinātība lielā mērā pastāv veco ieradumu dēļ. Tāpat viņš norāda, ka eksperiments bijis vajadzīgs, lai pandēmijas apstākļos samazinātu sabiedriskā transporta izmantošanu. Augot satiksmes plūsmai un tad, ja jaunajā mācību gadā mācības atsāksies klātienē, pastāv iespēja, ka A. Čaka ielas eksperiments būs jāizbeidz. 

Ja tā notiks, būs jādomā par citiem satiksmes organizēšanas variantiem. Opcijas, ko skata Satiksmes un transporta lietu komitejā, ir dažādas. Viena no tām paredz sabiedriskā transporta joslu izveidošanu A.Čaka ielā, un tad velobraucēju ceļi paliktu tikai Barona ielā, kur nāktos novērst automašīnu tranzīta kustību.

Uz augšu
Back