Ekonomiskās un politiskās krīzes skartajā Libānā neizdodas izveidot valdību

Atkāpšanās notika deviņus mēnešus pēc Hariri nominēšanas premjera amatam, kamēr valsts slīgst dziļāk ekonomiskā un politiskā krīzē.

Starptautiskie donori nelokāmi uzskata, ka valdība ir jāizveido pirms jebkāda finansējuma piešķiršanas, bet politiskas domstarpības vairākkārt ir izjaukušas šos centienus. Libānas mārciņas kurss ir krities līdz bezprecedenta zemam līmenim, tāpēc iedzīvotāji pārsvarā nevar atļauties importētus medikamentus un degvielu.

Ceturtdienas vakarā Beirūtā notika atsevišķas sadursmes starp armiju un protestētājiem, kurās ievainoti vēl nenoskaidrots skaits cilvēku, pavēstīja mediķi.

Pēc Hariri paziņojuma par atkāpšanos prezidentam Mišelam Aunam ir jāaicina parlaments nominēt jaunu premjeru, kuram tiktu uzdots izveidot jaunu valdību, kura pēc tam jāapstiprina prezidentam un politiskajiem grupējumiem.

Hari nolēma atkāpties pēc tam, kad viņš bija ticies ar Aunu, lai apspriestu iecerētās valdības sastāvu.

"Bija izmaiņas, kuras pieprasīja prezidents un kuras es uzskatīju par būtiskām," Hariri sacīja reportieriem pēc šīs tikšanās. "Ir skaidrs, ka (..) mēs nespēsim vienoties," viņš piebilda, atzīmējot, ka tādu pašu viedokli paudis arī prezidents.

Auna birojs paziņoja, ka Hariri "nebija gatavs apspriest jebkādas izmaiņas" un "durvis uz diskusijām" palika "slēgtas".

Hariri intervijā Libānas telekanālam "Al Jadeed" apsūdzēja Aunu valdības veidošanas kavēšanā, pieprasot pietiekami daudz ministru portfeļu savai komandai, lai tai būtu veto tiesības bloķēt lēmumu pieņemšanu.

Prezidents "grib bloķējošu trešdaļu", sacīja Hariri. ""Ja es izveidotu valdību, kādu grib Mišels Auns (..) es nespētu vadīt valsti, jo šis nav [ministru] kabinets, ar kādu es spētu strādāt kopā."

Libāna ir bez valdības laikā, kad tur padziļinās ekonomiskā krīze, kuru Pasaules Banka ir nosaukusi par vienu no ļaunākajām uz Zemes kopš 19.gadsimta vidus.