Par mākslas terapiju ir dzirdējuši daudzi, taču izpratne par to atšķiras. Mākslas terapijas kā psiholoģiskās palīdzības pamatkoncepts ir dziedināšana ar radošo pašizpausmi. Proti, terapijas metodika balstās uz pārliecību, ka cilvēka iekšējais «Es» atspoguļojas vizuālajos tēlos ikreiz, kad viņš zīmē, glezno vai veido skulptūru, šādi harmonizējot psihi.
Šis terapijas veids radās 40. gados anglosakšu valstīs, apvienojoties mākslai, psiholoģijai un medicīnai. Mūsdienās mākslas terapijā ir ienācis postmodernisms ar jaunām pieejām - instalācijām, performancēm, lendārtu u.c. Viena no spilgtākajām šā virziena pārstāvēm ir māksliniece un mākslas terapeite no Itālijas Mona Liza Tīna.
Kur slēpjas mākslas terapijas panākumu atslēga?
Mākslas terapijas dalībnieki ar krāsām pauž savas bailes, aizvainojumu, skumjas vai problēmas. Tā var palīdzēt cilvēkam atklāt to, kas slēpjas prāta dziļākajos nostūros, ārpus paša izpratnes robežām,
kalpot kā jauns sevis un savu emociju izzināšanas veids, kā arī ceļš uz daudzu sen urdošu jautājumu atbildēm.
Zīmējot mums aktīvi darbojas smadzeņu labā puslode, tikmēr kreisā, kas atbild par informācijas analīzi, mazāk iesaistās satura kritizēšanā. Radošajā procesā ir svarīga spontāna emociju izpausme. Ir jākoncentrējas uz zīmēšanu, nedomājot par to, kāds būs rezultāts. Tā izdosies izvairīties no negatīvām sajūtām, domas, ka rezultāts nav sanācis tāds, kādu iedomājāties.
Zemapziņas atbrīvošana no iekšējās kontroles un kritikas ir svarīga, lai pavērtu ceļu uz slēptiem prāta resursiem, kas dod pamatu sevis izpratnei, kā arī uz radošuma un jaunu ideju avotu.
Ikviens var patstāvīgi bez speciālistu palīdzības
mēģināt praktizēt to mājas apstākļos, lai relaksētos, mazinātu spriedzi un labāk izprastu sevi.
Protams, pilnvērtīgam efektam droši vien būtu labāk uzrunāt ekspertu!
15 padomi mākslas terapijas iesācējiem
