Rīga zem ūdens - vai globālā sasilšana vēl ir apturama?

Šajā vasarā novērotie karstuma rekordi, plūdi un mežu ugunsgrēki jau atkal mums atgādina par klimata pārmaiņu postošo ietekmi uz cilvēkiem visā pasaulē. Zinātnieki jau sen sludina, ka bez drastiskām pārmaiņām resursu patēriņā pavisam drīz vairs nebūs iespējams novērst neatgriezenisku vides degradāciju. Taču vai pasaules līderiem pietiek politiskās gribas? Vai attīstības valstis un sabiedrība kopumā būs gatava pielāgoties un upurēt savus izaugsmes mērķus? Podkāstā «Pasaule kabatā» diskutējām kopā ar bijušo Latvijas vēstnieku NATO, Spānijā un citās valstīs - Jāni Eichmani.

Vairākums vides zinātnieku ir vienisprātis, ka globālās gaisa temperatūras straujo pieaugumu īpaši ietekmējušas cilvēku aktivitātes un radītais piesārņojums, piemēram oglekļa dioksīda un citu gāzu uzkrāšanās atmosfērā, kas rada t.s. siltumnīcas efektu. Neskatoties uz to, ka zemeslode pieredzējusi vairākus sasaluma un atkušanas periodus vēl pēdējo 650 tūkstošu gadu laikā, kopš 20. gadsimta vidus vidējā gaisa temperatūra pieaugusi daudz straujāk nekā iepriekšējos sasilšanas periodos.

Kā norāda Eichmanis, kurš padziļināti pētījis zinātnieku atklājumus par klimata pārmaiņu ietekmi uz Arktikas reģionu, ledāju straujā kušana nozīmēs daudzu apdzīvotu applūšanu tuvā nākotnē. Tāpat bijušais vēstnieks atgādina arī par nepieredzētu sausumu, kas būtiski samazinājis, piemēram, ASV Kalifornijas štatā saražoto pārtikas apjomu.

Savukārt šādas pārtikas un citu resursu pieejamības problēmas draud saasināt arī starpvalstu konfliktus, palielināt migrantu plūsmas un radīt virkni citu problēmu.

13

Globālās politikas dienaskārtībā aizvien biežāk tiek iekļauta t.s. zaļā politika jeb pasākumi, kas veicami vides aizsardzības un klimata pārmaiņu novēršanai. Vēl šomēnes Eiropas Komisija nāca klajā ar iespaidīgu likumprojektu kopumu, lai tuvinātu ES iepriekš izvirzītajam ambiciozajam mērķim - līdz 2050. gadam sasniegt t.s. klimata neitralitāti. Līdz 2030. gadam plānots samazināt dalībvalstu radītās oglekļa emisijas par 55% (salīdzinot ar 1990. gadu). Praktiski tas paredz tādus pasākumus kā pilnīgu atteikšanos no iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļiem, proporcionāli sadalīt atbildību par šo mērķu sasniegšanu starp visām dalībvalstīm, uzlikt zināmus ierobežojumus ārējiem tirdzniecības partneriem, lai tos motivētu sekot ES paraugam, u.tml. Tomēr ES nāksies saskarties ar nopietnu pretestību, ņemot vērā, ka visi paredzētie pasākumi palielinās gan patērētāju, gan tirdzniecības partneru ikdienas izmaksas un prasīs pielāgošanos jaunai realitātei.

Tāpēc galvenie izaicinājumi ir panākt konsensu starp pasaules līderiem, kas savukārt ir atkarīgs gan no uzticības zinātniekiem, gan sabiedrības izpratnes.

13

Klimata aktīvistu loma

Runājot par sabiedrības izpratnes veicināšanu, lielu lomu spēlē arī klimata aktīvisti. Spilgtākais piemērs ir Grēta Tūnberga, kuras centieni pievērst uzmanību šai aktuālajai problēmai palīdz sabiedrībā uzturēt nepieciešamās diskusijas. Tās tad pēc tam var rezultēties lielākā spiedienā uz valdībām. Tomēr jāatzīst, ka gan Grētas, gan citu klimata aktīvistu darbs tiek vērtēts samērā pretrunīgi un klimata pārmaiņu noliedzēju vēl arvien ir diezgan daudz. Piemēram, Tūnberga tiek kritizēta par aicināšanu jauniešiem neapmeklēt skolu un protestēt. Tomēr šāda pieeja arī var nozīmēt to, ka šie jaunieši var potenciāli palaist garām iespēju iegūt izglītību un tad tiem attiecīgi nebūtu zināšanu klimata pārmaiņu novēršanai.

Kā no klimata pārmaiņām varētu ciest Latvija?

Mediju telpā pastāv diskusija par Rīgas applūšanas iespējām. Proti. vai jūras līmeņa celšanās iespaidā Latvijas galvaspilsēta varētu būt zem ūdens? Eichmanis norāda, ka jau pagaidām Latvijas krasti tiek izskaloti un Somijā ir izdoti pētījumi, kuros teikts, ka līdz šā gadsimta beigām ūdens līmenis Rīgas jūras līcī varētu pacelties par 1 m. Tas varētu būt jau draudīgi.

«Jāatceras, ka Rīga ir būvēta uz purva, un vecās 19.gs. pilsētas kartes rāda, ka pilsētā ir zemzemes straumes. Ūdens līmeņa celšanās šajā gadījumā varētu nozīmēt arī pagrabu applūšanu,»

13

saka Eichmanis.

Vienlaicīgi mēs varētu arī piedzīvot vairāk ekstremālus laikapstākļus. Jau šovasar tika gāzti vairāki Latvijas karstuma rekordi, bet plūdi Vācijā paši par sevi ir diezgan biedējoši. Tāpat jāatceras arī, ka klimata pārmaiņu dēļ apgrūtinātā atsevišķu pārtikas produktu audzēšana var nozīmēt pārtikas cenu pieaugumu Latvijas veikalos. Visbeidzot atsevišķas cilvēku apdzīvotas pasaules daļas zemeslodes dienvidos varētu kļūt neapdzīvojamas, līdz ar to cilvēki arvien vairāk dosies uz Eiropu (iespējams, arī Latviju).

Klimata radītās iespējas

Tomēr klimata pārmaiņas nenes tikai negatīvo. Piemēram, daudzi pasaules politikas un ekonomikas vērotāji ar interesi skatās uz Arktikas ledāju izkušanu. Tas tāpēc, ka tas potenciāli var pavērt jaunus tirdzniecības ceļus, samazinot transportēšanas izmaksas. Pastāv gan diskusijas, vai šīs jaunās iespējas varēs atsvērt visus globālās sasilšanas negatīvos aspektus.

Uz augšu
Back