Tāpēc galvenie izaicinājumi ir panākt konsensu starp pasaules līderiem, kas savukārt ir atkarīgs gan no uzticības zinātniekiem, gan sabiedrības izpratnes.
Runājot par sabiedrības izpratnes veicināšanu, lielu lomu spēlē arī klimata aktīvisti. Spilgtākais piemērs ir Grēta Tūnberga, kuras centieni pievērst uzmanību šai aktuālajai problēmai palīdz sabiedrībā uzturēt nepieciešamās diskusijas. Tās tad pēc tam var rezultēties lielākā spiedienā uz valdībām. Tomēr jāatzīst, ka gan Grētas, gan citu klimata aktīvistu darbs tiek vērtēts samērā pretrunīgi un klimata pārmaiņu noliedzēju vēl arvien ir diezgan daudz. Piemēram, Tūnberga tiek kritizēta par aicināšanu jauniešiem neapmeklēt skolu un protestēt. Tomēr šāda pieeja arī var nozīmēt to, ka šie jaunieši var potenciāli palaist garām iespēju iegūt izglītību un tad tiem attiecīgi nebūtu zināšanu klimata pārmaiņu novēršanai.
Kā no klimata pārmaiņām varētu ciest Latvija?
Mediju telpā pastāv diskusija par Rīgas applūšanas iespējām. Proti. vai jūras līmeņa celšanās iespaidā Latvijas galvaspilsēta varētu būt zem ūdens? Eichmanis norāda, ka jau pagaidām Latvijas krasti tiek izskaloti un Somijā ir izdoti pētījumi, kuros teikts, ka līdz šā gadsimta beigām ūdens līmenis Rīgas jūras līcī varētu pacelties par 1 m. Tas varētu būt jau draudīgi.
«Jāatceras, ka Rīga ir būvēta uz purva, un vecās 19.gs. pilsētas kartes rāda, ka pilsētā ir zemzemes straumes. Ūdens līmeņa celšanās šajā gadījumā varētu nozīmēt arī pagrabu applūšanu,»
Vienlaicīgi mēs varētu arī piedzīvot vairāk ekstremālus laikapstākļus. Jau šovasar tika gāzti vairāki Latvijas karstuma rekordi, bet plūdi Vācijā paši par sevi ir diezgan biedējoši. Tāpat jāatceras arī, ka klimata pārmaiņu dēļ apgrūtinātā atsevišķu pārtikas produktu audzēšana var nozīmēt pārtikas cenu pieaugumu Latvijas veikalos. Visbeidzot atsevišķas cilvēku apdzīvotas pasaules daļas zemeslodes dienvidos varētu kļūt neapdzīvojamas, līdz ar to cilvēki arvien vairāk dosies uz Eiropu (iespējams, arī Latviju).
Tomēr klimata pārmaiņas nenes tikai negatīvo. Piemēram, daudzi pasaules politikas un ekonomikas vērotāji ar interesi skatās uz Arktikas ledāju izkušanu. Tas tāpēc, ka tas potenciāli var pavērt jaunus tirdzniecības ceļus, samazinot transportēšanas izmaksas. Pastāv gan diskusijas, vai šīs jaunās iespējas varēs atsvērt visus globālās sasilšanas negatīvos aspektus.