Premjers: valdības prioritāšu vidū ir mācības klātienē, atvērta ekonomika un nākamā gada budžets

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. FOTO: Valsts kanceleja

Šobrīd valdībai ir trīs prioritātes - mācības klātienē, atvērtas ekonomikas saglabāšana un nākamā gada budžets, pirmdien pēc sadarbības sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš klāstīja, ka valdībai ir svarīgi, lai veiksmīgi sāktos nākamais mācību gads un mācības noritētu klātienē. Kā nākamo būtisko lietu premjers uzsvēra to, ka nepieciešams turēt atvērtu mūsu ekonomiku, neskatoties uz to, ka pasaulē un Latvijā aizvien pastāv pandēmija. "Mēs darām visu, lai ekonomika turpinātu strādāt pilnā jaudā," akcentēja Kariņš.

Un trešais svarīgais aspekts, ko Ministru prezidents uzsvēra, saistās ar nākamā gada budžetu. Viņš minēja, ka koalīcijai un valdībai būs jāvienojas par nākamā gada budžetu, proti, jālemj kādā veidā un kuros virzienos ieguldīt nodokļu maksātāju naudu.

Par to plānots sākt diskutēt rīt, 24.augustā, valdības sēdē, kur amatpersonas aplūkos budžeta kopējo ietvaru jeb cik liels varētu būt nākamā gada budžets, ar kādu deficītu, ārējo parādu un to, kā visgudrāk ieguldīt nodokļu maksātāju līdzekļus.

Premjers uzsvēra, ka šobrīd Latvija piedzīvo to, ko var saukt par hibrīdapdraudējumu, divos veidos - no vienas puses notiek masīva dezinformācija informatīvajā telpā saistībā ar Covid-19 pandēmiju, taču no otras puses izveidojies konkrēts saspīlējums uz Baltkrievijas robežas. Viņaprāt, šādā situācijā ir svarīgi veicināt tautas vienotību, lai mēs būtu noturīgāki pret šiem konkrētajiem apdraudējumiem.

Ministru prezidents uzsvēra, ka šie laiki Latvijai nav tie vieglākie, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju un saspīlējumu uz Baltkrievijas robežas, tomēr viņš pauda pārliecību, ka ar šo izdosies tikt galā, piebilstot, ka svarīgi, lai koalīcija turas ļoti vienota.

Jau ziņots, ka otrdien, 24.augustā, Ministru kabinets izskatīs ar 2022.gada budžetu saistītu jautājumus. Ministri uzklausīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informāciju par bāzes izdevumiem 2022.-2024.gadā, izdevumu pārskatīšanas rezultātiem, kā arī par ministriju un neatkarīgo institūciju pieprasīto finansējumu prioritārajiem pasākumiem 2022., 2023. un 2024.gadam.

No FM sagatavotās informācijas izriet, ka 2022.gadā valsts konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 11,886 miljardu eiro apmērā, kas ir par 833 miljoniem eiro vairāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Savukārt kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2022.gadā plānoti 10,225 miljardu eiro apmērā, kas ir par 236 miljoniem eiro vairāk, nekā tika plānots pērn, veidojot vidējā termiņa budžetu.

Vienlaikus ministrijas nākamā gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus vēlas 1,68 miljardus eiro. Tomēr 2022.gada budžetā indikatīvā fiskālā telpa jeb papildu izdevumi patlaban aplēsti 300 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts plānots 3,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

No FM apkopotajiem datiem izriet, ka ministrijas izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2022.gadam ir radušas papildu finanšu resursus 172,3 miljonu eiro apmērā.

No izdevumu pārskatīšanas rezultātā iegūtajiem 172,3 miljoniem lielāko daļu jeb 101,7 miljonus eiro plānots novirzīt ministriju prioritāšu finansēšanai, bet atlikušos 70,6 miljonus eiro - novirzīt citām prioritātēm.

Tāpat, pēc FM minētā, šā gada beigās vispārējais valdības parāds prognozēts 49,6% apmērā no IKP jeb 15,56 miljardi eiro. Savukārt 2022.gada beigās, pie nemainīgas politikas, valsts parāds varētu sasniegt 50% no IKP jeb 17,015 miljardus eiro.

Pavļuts: Norit darbs, lai vakcinēšanas sistēma rudenī būtu gatava jebkuriem pavērsieniem

Norit darbs pie tā, lai vakcinēšanas sistēma rudenī būtu gatava jebkuriem pavērsieniem, tostarp jaunam intereses pieaugumam par vakcinēšanos pret Covid-19, pirmdien pēc sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Lūgts komentēt, kad valdība varētu atgriezties pie jautājuma par vakcinācijas aptveres kāpināšanu, Pavļuts norādīja, ka šis jautājums nemitīgi ir viņu dienaskārtībā.

Viņš skaidroja, ka valdība jūlijā apsprieda un lielā mērā arī ieviesa pasākumu kopumu, kas ietver gan izvērstus komunikācijas atbalsta pasākumus, gan atbalstu ģimenes ārstiem, piemēram, ieviests apzvanīšanas tarifs. Tāpat ministrs akcentēja, ka ciešā sadarbībā ar nozaru ministrijām notiek tām pakļautībā esošo speciālistu vakcinācija, kur visredzamākais pieaugums šobrīd esot tieši izglītības sektorā. Par to Pavļuts pateicās izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei (JKP), Izglītības un zinātnes ministrijai, skolu vadītājiem un pašvaldībām.

Vienlaikus viņš atklāja, ka paralēli notiek darbs pie tā, lai vakcinēšanas sistēma rudenī būtu gatava jebkuriem pavērsieniem - arī iedzīvotāju intereses pieaugumam. Pavļuts skaidroja, ka šobrīd vasaras periodā, kurā populāri ir atvaļinājumi, izdevies noturēt stabilu vakcinācijas tempu - ap 35 000 vakcīnas epizodēm nedēļā.

Veselības ministrs gan atzina, ka šis temps ir daudz par lēnu, tāpēc arī turpmāk valdības sēžu darba kārtībā tiks skatīti jautājumi par atbalsta un stimula pasākumiem tieši ģimenes ārstiem.

"Gan ikdienas sarunās ar cilvēkiem, gan no sabiedriskās domas pētījumiem izriet, ka vairums cilvēku, tostarp neizlēmušie, vēlas saņemt zvanu, informāciju un pārliecību par vakcinēšanos tieši no savas uzticības personas jeb ģimenes ārsta," pauda politiķis.

Pavļuts arī pauda nožēlu par atlikto jeb faktiski noraidīto vakcinācijas loterijas likumprojektu, vienlaikus piebilstot, ka atkarībā no situācijas, valdībai var nākties vērtēt, vai nākotnē nebūs nepieciešami kādi citi finanšu stimuli.

Uz augšu
Back