/nginx/o/2021/08/30/14031439t1h9035.jpg)
Slimnīcā nokļuvis 17 gadus vecs puisis. Viņam veic operāciju. Vēlāk izrādās, ka vajadzīga vēl viena operācija. Pēc tam atklājas vēl citas ķibeles ar veselību – viņam nākas pārciest piecas operācijas, un nav skaidrs, kas vēl būs priekšā. Ir ļoti daudz neskaidrību, nezināmā. Pie palātas satiekam puiša vecmāmiņu. Viņa gaida ārpusē, jo ar mazdēlu strādā psihologs. Un mēs pievēršamies vecmāmiņai, sākam strādāt ar viņu.
Speciāli TVNET – Dakteri Klauni atklāj sava darba ikdienu. Stāsta Igors Narovskis.
“Iepazīstamies, es tieku stādīts priekšā puiša vecmāmiņai: “Tas ir Dakteris Gūgls. Viņš atbildēs uz jebkuru jūsu jautājumu.”
Vecmāmiņa skatās ar interesi, bet var just, ka viņai ir nedaudz neērti: “Labi, es to izmantošu.” Un tad viņa uzreiz jautā: “Cik ilgi man vēl būs šis stress?”
Es atbildu pārliecinoši: “Mēs to novērsīsim tūlīt pat!”
Es uzsāku “spoguļa” spēli: es daru, pēc manis to pašu atkārto daktere Guga (Gunta) un vecmāmiņa.
Es sāku ritmiski elpot – un mēs elpojam visi trīs, arī vecmāmiņa ļoti cītīgi. Tā kā elpošana ļauj atslābt, novirza uzmanību no saspringtajām domām, sieviete ik pa brīdim jau pasmaida, reizēm iesmejas.
Tad es rādu, ka uzpūšu balonu, tādu nelielu bumbiņu, un metu to puiša vecmāmiņai… balons lido lēni, kā jau pienākas iedomu balonam…
Viņa to noķer, un es redzu, ka balons sievietes rokās kļūst nedaudz lielāks. Vecmāmiņa met balonu Guntai, viņas rokās balons vēl palielinās, un tad balons atkal nonāk pie manis.
Mēs ar Guntu esam uz viena viļņa un jau saprotam, kas notiks nākamajā brīdī. Es metu balonu vecmāmiņai, viņa to noķer vēl lielāku. Es saku: “Tas ir stresa balons.” Viņa pamāj (un ne jau automātiski, bet tādēļ, ka patiesi ir iekšā spēlē, ir noticējusi) un met balonu atpakaļ man. Es to noķeru jau pavisam milzīgu.
Gunta pienāk ar iedomātu adatiņu un – bzzzzzzzzzzzzššššššššūūūū! –, balons sašļūk mūsu acu priekšā. Es turu saplakušo balonu divos pirkstos kā tādu lupatiņu, tad papurinu un aizmetu – tā, it kā tas neko nenozīmētu, kā jebkuru saplīsuša balona skrandu.
Un sieviete sāk… smieties. Viņa smejas un ber pateicības vārdus, jo piepeši jūtas atbrīvota, stress ir atkāpies, kļuvis viegli un mierīgi.
**
Kad strādājam ar trauksmi, ļoti svarīgi ir sazemēties, sakārtot elpu, kļūt rimtākam. Šādai situācijai ideāli noder iedomu balons, jo tas ietver visu. Ir gan spēle ar skaidriem noteikumiem – katrs zina, kas jādara, kuram būs nākamais gājiens, un tas piešķir visam noteiktību. Ir vieta ekspresijai, jūtu un pārdzīvojumu izpaušanai, kas ļauj atbrīvoties no spriedzes. Un iztēle, kas tev nupat kā vēl zīmēja baisu nākotnes ainu, tagad ir pārvērtusies par kāpnēm, pa kurām tu tiec laukā brīvībā.
* * *
Jau deviņus gadus Dakteri Klauni ierodas pie bērniem dažādās Latvijas slimnīcās, lai atbalstītu mazos pacientus.
Slimnīcas klauni nodarbojas ar terapiju. Medicīniskā klaunāde ir īpaša psiholoģiskā atbalsta forma, un, lai to īstenotu, nepieciešamas plašas zināšanas un smalka jušana.
Dakteri Klauni tiek profesionāli apmācīti, mācības regulāri turpinās, notiek supervīzijas ar psihoterapeitu. Tam visam ir nepieciešami līdzekļi.
“Dr. Klauns” ir labdarības organizācija, kas pastāv, tikai pateicoties ziedojumiem. Palīdzēt var ikviens, un tas ir ļoti vienkārši – atliek tikai noformēt ziedojumu www.drklauns.lv, vai arī labdarības kampaņas laikā iegadājoties saldējumu “Tio” vai sarkano klauna degunu “Rimi” veikalos.
Mēs kopā varam radīt labvēlīgu vidi slimnīcās, lai bērni izveseļotos ātrāk un vieglāk.
Šīs stāsts ir fragments no topošās grāmatas par Dakteriem Klauniem, kuru veido organizācijas “Dr.Klauns” mākslinieciskais vadītājs Igors Narovskis un žurnāliste Nataļja Policja.
