Lai arī par spiegošanu Krievijas labā aizdomās turētais Saeimas deputāts Jānis Ādamsons ir nolēmis izstāties no partijas "Saskaņa" un tās Saeimas frakcijas, partija negrasās rosināt viņa nomaiņu divās parlamenta komisijās pret kādu citu partijas biedru.
Kā sacīja partijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs (S), līdz ar Ādamsona izstāšanos no partijas un frakcijas, nav sagaidāmas kādas izmaiņas parlamenta komisiju sastāvos.
Šobrīd Ādamsons darbojas Pieprasījumu komisijā un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Urbanovičs uzsvēra, ka Aizsardzības komisijā strādā arī "saskaņietis" Ivans Klementjevs, kā arī viņš pauda cerību, ka Ādamsonam "šīs nepatikšanas" drīz beigsies un viņš varēs atgriezties un turpināt iesāktos darbus.
Politiķis akcentēja, ka labi saprot Ādamsona iesniegumu par partijas un frakcijas pamešanu, atzīmējot, ka viņš to darījis ar grūtu sirdi. "Viņš negrib mest ēnu uz pārējiem. Es izjūtu lielu cieņu pret viņu par šādu soli," teica Urbanovičs, paužot cerību, ka visas Ādamsona nepatikšanas beigsies "maksimāli laimīgi".
"Saskaņas" frakcijas vadītāja ieskatā, būtu dīvaini mainīt komisiju sastāvu tāpēc, ka Ādamsons pametis partiju un frakciju. "Būtu burvīgi, ja Ādamsons atgrieztos," sacīja parlamentārietis, norādot, ka tad viņš varētu turpināt darbu komisijās. Konkrēti Aizsardzības komisijā Ādamsons esot demonstrējis lielu sapratni drošības jautājumus, teica Urbanovičs, piebilstot, ka "Saskaņa" no šīs nelaimes nemēģinās iegūt kaut kādu izdevīgumu.
Jau vēstīts, ka Ādamsons nosūtījis vēstuli Saeimai, kurā paudis nostāju, ka neesot darījis saviem vēlētājiem neko sliktu, taču viņš labi apzinoties, ka pastāv risks, ka viņam inkriminētās apsūdzības varētu tikt vērstas arī pret partiju "Saskaņa" un tās Saeimas frakciju, tāpēc viņš lēmis no abām izstāties, vēstīja Latvijas Televīzija.
Ādamsons vēstulē arī uzsvēris, ka nenoliek Saeimas deputāta mandātu, jo to viņam piešķīrusi Latvijas tauta.
Jau ziņots, ka Saeimas vairākums 10.jūnijā nolēma piekrist kratīšanas veikšanai deputāta Ādamsona dzīvesvietā un darba vietā, viņa aizturēšanai, apcietināšanai un citu drošības līdzekļu piemērošanai, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemto priekšmetu apskatei. Ādamsons joprojām atrodas apcietinājumā, lai arī tika lūdzis mainīt viņam piemēroto drošības līdzekli.
Kriminālprocess sākts saskaņā ar Krimināllikuma 85.panta pirmo daļu. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Valsts drošības dienestam (VDD) attiecībā uz Ādamsonu ir aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.
VDD minētā Krimināllikuma norma ir par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.
Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus - dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2". Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.
Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.
Tāpat viņš darbojas vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojas deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019.gada janvāra Ādamsons ir deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.
Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.
