Sīrija piekritusi palīdzēt Libānai ar gāzes un elektronerģijas tranzītu (1)

Libāna šobrīd pieredz dziļāko ekonomisko krīzi kopš 15 gadus ilgā pilsoņkara, kas beidzās 1990.gadā. Degvielas trūkums un traucējumi elektroenerģijas padevē lielā mērā paralizējuši valstī ne tikai rūpniecību, veikalu un restorānu darbību, bet pat likuši ierobežot vai pārtraukt darbu slimnīcām un lieguši nodrošināt tīra ūdens piegādi.

Beirūta tagad cer uz vienošanos, kas ļautu tai importēt gāzi no Ēģiptes un elektroenerģiju no Jordānijas, izmantojot Sīrijas infrastruktūru. Savu svētību šādam risinājumam devusi Vašingtona, neraugoties uz ASV noteiktajām sankcijām pret Damaskas režīmu.

Sestdien Damaskā pirmo reizi kopš Sīrijas pilsoņkara sākuma 2011.gadā ieradusies augstu Libānas amatpersonu delegācija, ko vada pagaidu valdības vicepremjere Zeina Akara. Tā tikusies ar Sīrijas ārlietu ministru Faisalu Mikdadu un naftas ministru Basamu Tomehu.

Kā vēsta Sīrijas oficiālā ziņu aģentūra SANA, Sīrijas un Libānas padomes vadītājs Nasri Huri pēc šīm sarunām paziņojis, ka Sīrija uzklausījusi Libānas lūgumu un izteikusi gatavību tai palīdzēt.

Pēc viņa teiktā, puses vienojušās izveidot kopīgu darba grupu tehnisko jautājumu risināšanai.

Lai šo plānu varētu īstenot, vispirms būs jāsaved kārtībā karā cietusī Sīrijas infrastruktūra.

Beirūta cenšas norobežoties no konfliktiem reģiona valstīs, taču Libānā bāzētais šiītu grupējums "Hezbollah" sūtījis savus kaujiniekus atbalstīt Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēkus.

Libāna nav pārtraukusi diplomātiskās atiecības ar Sīriju, un pēdējo gadu laikā Damasku apmeklējušas Beirūtas drošības dienestu amatpersonas un politiķi, taču lielākoties vai nu privātās vizītēs, vai pārstāvot partijas, kas atbalsta Asada valdību.