Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Atbalsta imūnsupresijas pacientu vakcināciju ar trešo poti (15)

Būs arī plašāks revakcinācijas plāns
Foto: EPA/Scanpix

Valdība šodien nolēma vakcīnas pret Covid-19 papildu devu sākt potēt pacientiem ar ļoti novājinātu veselību jeb imūnsupresijas pacientiem, vienlaikus Veselības ministrijai (VM) uzdodot divu nedēļu laikā izstrādāt plašākas revakcinācijas plānu.

Imunizācijas valsts padome (IVP) rekomendē papildu vakcīnas devu pagaidām potēt tikai personām ar ļoti novājinātu veselību, proti, personām, kas pielīdzināmas slimības vai terapijas izraisītas augstas imūnsupresijas pacientiem. Savukārt valdības politiķu vidū ir viedoklis, ka papildu potes būtu jāņem saņemt jebkuram iedzīvotājam, kas vēlas nostiprināt savu imunitāti pret Covid-19, attiecīgi par šo jautājumu Ministru kabinetā izcēlās garas diskusijas.

Saskaņā ar Eiropas slimību kontroles centra pausto, šobrīd nav zinātnisku pierādījumu, ka pēc pabeigtas standarta vakcinācijas mazinātos vakcīnu efektivitāte un būtu nepieciešamība pēc papildu balstvakcinācijas. Savukārt cilvēkiem ar veselības stāvokļiem, kad ir samazināta organisma imūnās sistēmas funkcionēšana, ir pamats saņemt papildu balstvakcinācijas devu, lai nostiprinātu standarta vakcinācijas efektivitāti, piemēram, cilvēki pēc orgānu transplantācijas.

Arī Eiropas Zāļu aģentūra ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka šobrīd nav pamata nekavējoties sākt papildu devu vakcinēšanu pilnībā vakcinētām personām. Kā liecina pieejamie dati visas Eiropas Savienības reģistrētās vakcīnas nodrošina pietiekamu aizsardzību pret smagiem saslimšanas gadījumiem ar Covid-19 un nāves gadījumiem.

IVP priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska sēdē skaidroja, ka papildu devu būtu jāpiešķir personām, kurām sāk samazināties aizsardzība pret Covid-19. Taču šobrīd neesot gana pazīmju, ka kādām citām grupām, izņemot cilvēkus ar ļoti novājinātu veselību, šī imunitāte varētu būt nepietiekama.

Imunitātes samazināšanos varētu noteikt, ja pret Covid-19 vakcinētie saslimtu, un šo cilvēku vidū būtu vērojamas nopietnas saslimšanas vai veselības problēmas. Ekspertes ieskatā, šobrīd šādas situācijas neveidojas, attiecīgi neesot pamata lemt, ka jebkuram vakcinētajam būtu nepieciešams saņemt papildu devu.

Eksperte uzsvēra, ka turklāt aizvien turpinās pētījumi un vēl tiek saņemti dati par vakcīnu efektivitāti, taču tie neuzrāda, ka vakcinēto aizsardzība samazinātos. Pašlaik arī neesot vērojama situācija, ka vakcīnu sniegtā aizsardzība nebūtu pietiekama pret jaunajiem vīrusa variantiem. Ražotāji gan ir izteikuši gatavību mainīt vai uzlabot vakcīnas, ja tas būtu nepieciešams.

Zavadskas skatījumā, tagad pieņemts lēmums par papildu devu potēšanu visiem šobrīd drīzāk būtu politiski, nevis medicīniski vai zinātniski motivēts.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) vērtēja, ka vakcīnu sniegtā aizsardzība tomēr mazinoties, jo "vairāk vakcinētie saslimst", taču Zavadska atkārtoti pauda nostāju, ka šīs tendences nav saistāmas lietas, jo nekad no vakcīnām neesot ticis gaidīts, ka vakcinētie vispār neinficēsies, it īpaši situācijā, kad vakcinēto īpatsvars veido būtisku daļu sabiedrības. No vakcīnām tiek sagaidīts, ka inficētie neslimos smagi un nemirs, atzīmēja eksperte.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pauda viedokli, ka patlaban nevar izdarīt vispārīgus secinājums par citu valstu praksi, jo situācija ir pārāk dažāda. Esot gan skaidrs, ka vakcinācijas procesā būs jāvieš kādas izmaiņas, taču tas būtu darāms tikai pēc tam, kad tiks veikta sīkāka valstu dažādo prakšu un kopējās situācijas analīze.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) diskusijā norādīja, ka Latvijai jau ir bijusi negatīva pieredze saistībā ar vakcināciju, piemēram, kad nepietiekamā skaitā tika iepirktas "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnas, tādēļ viņš domā, ka nevajagot riskēt un Latvija šajā brīdī nedrīkstētu ilgi gaidīt ar lēmuma pieņemšanu par papildu poti.

Kā atzīmēja politiķis, lai gan pašlaik konkrēta lēmuma no Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) vēl nav, ir skaidrs, ka kādā momentā revakcinācija būs nepieciešama. Premjers oponēja Zavadskas viedoklim, ka citās valstīs saistībā ar revakcināciju pieņemtie lēmumi būtu tikai politikā balstīti.

Kariņš uzskata, ka revakcinācijas jomā būtu nepieciešama lielāka skaidrība - būtu nepieciešams zināt konkrētus termiņus, kad Latvijas iedzīvotāji varēs saņemt potes papildus devas. Viedoklim, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu jādod iespēja saņemt papildus poti, piekrita vēl vairāki valdības locekļi.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) aicināja kolēģus ieklausīties speciālistu viedoklī, jo argumenti, ka citās valstīs revakcinācija jau tiek veikta, neesot pilnīgi. Viņš pateicās Zavadskai par to, ka viņa Ministru kabineta sēdes laikā nepakļāvās uz sevi izdarītajam spiedienam, nesalūza un nesāka runāt tā, "kā politiķiem vajag".

VM noteikumu grozījumu anotācijā skaidro, ka vakcinācija tiek veikta atbilstoši jaunākajām zinātniskajām atziņām, labās prakses piemēriem un starptautisko veselības organizāciju rekomendācijām, tādēļ šobrīd visi aspekti vakcinācijas procesa organizēšanai ir iekļauti Zāļu valsts aģentūras (ZVA) tīmekļvietnē publicētajā Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatā.

Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmata ietver uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu informāciju, kas izriet no Eiropas slimību kontroles centra (ECDC), EZA, citu starptautisko veselības organizāciju, kā arī Imunizācijas valsts padomes rekomendācijām par vakcinācijas pret Covid-19 shēmu un dažādu tehnoloģiju un ražotāju vakcīnu savietojamību.

Visas ārstniecības personas, kuras vakcinē cilvēkus pret Covid-19, vadās pēc Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatā sniegtās informācijas, kas nepārtraukti tiek aktualizēta. Ārstniecības personām, vakcinējot cilvēkus pret Covid-19, ir jāvadās tikai pēc aktuālās Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatas versijas, tādēļ ārstniecības personas tiek informētas par visiem atjauninājumiem Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatā.

IVP ir arī norādījusi, ka IVP rīcībā pašreiz nav zinātniski pamatotas informācijas, datu un pierādījumu par papildu jeb balstvakcinācijas nepieciešamību pārējām sabiedrības grupām, neatkarīgi no vecuma vai veselības stāvokļa. IVP seko līdzi jaunākajai pieejamajai zinātniskajai informācijai un rekomendācijām no starptautiskajām veselības organizācijām un zāļu regulatoriem, un tiklīdz būs zinātniski pamatoti argumenti, IVP sniegs viedokli par nepieciešamību vakcinēt ar papildu devu kādu no sabiedrības grupām.

Aktuālais šodien
Svarīgākais