Gerhards: EK zvejas iespēju ierobežojumi ir stingrāki, nekā rekomendē zinātnieki

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards piedalās preses konferencē, kurā informē par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. FOTO: Edijs Pālens/LETA

Eiropas Komisijas (EK) rosinātie zvejas iespēju ierobežojumi 2022.gadā Baltijas jūrā ir stingrāki, nekā rekomendē zinātnieki, Latvija noteikti nevar atbalstīt priekšlikumu nepalielināt brētliņu nozveju, piektdien tikšanās laikā Rīgā ar Eiropas Savienības (ES) vides, okeānu un zivsaimniecības komisāru Virgīniju Sinkēviču norādījis zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Ministrs sarunā ar ES komisāru apgalvojis, ka Latvija atbalsta un pieliek pūliņus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu zivju resursu pārvaldību Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, saglabājot un uzlabojot bioloģisko daudzveidību, kā arī atbildīgi izmantojot zivju resursus.

Tai pat laikā nedrīkst visu atbildības nastu par vides pasliktināšanās un klimata pārmaiņu ietekmi uz zivju resursiem balstīt tikai uz zvejniecības un zivju pārstrādes nozaru pleciem, ar katru gadu arvien samazinot pieļaujamās nozvejas apjomus, paudis Gerhards. Latvija, īstenojot zivsaimniecības politiku, esot ieviesusi visaptverošus pasākumus jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, resursu aizsardzībai un atjaunošanai, kā arī zivju migrācijas ceļu uzlabošanai.

"Eiropas Komisijas rosinātie zvejas iespēju ierobežojumi 2022.gadā Baltijas jūrā ir stingrāki, nekā rekomendē zinātnieki," uzsvēris ministrs. Viņš arī skaidroja, ka Latvija noteikti nevar atbalstīt EK priekšlikumu nepalielināt brētliņu nozveju 2022.gadā, kas būtu pieļaujams atbilstoši zinātnieku padomam.

Pēc viņa sacītā, arī ierobežojumi, kas ir nepieciešami reņģu zvejai, nevar kalpot par aizliegumu izmantot ļoti labā stāvoklī esošā brētliņu krājuma zvejas iespējas.

"Tāpat arī EK ierosinātais reņģu nozvejas limita samazinājums vairāk nekā uz pusi viena gada laikā ir vairāk nekā pārspīlēts, ja vērtējam šāda lēmuma negatīvo ietekmi uz zvejniecības nozari," komentējis zemkopības ministrs.

Vienlaikus Gerhards sacījis, ka Latvija ir nobažījusies par ekoloģiskās situācijas pasliktināšanos Baltijas jūrā un klimata pārmaiņu ietekmi, jo tas tieši skar tautsaimniecībā nozīmīgu zivju resursu dzīvotspēju. To var redzēt situācijā ar mencu krājumu samazināšanos Baltijas jūras austrumu daļā, kur galvenais situācijas pasliktināšanās iemesls ir klimata pārmaiņas un vide, bet zvejas faktora ietekme uz zivju krājumiem minētajos apstākļos kļūstot arvien mazāk nozīmīga.

LETA jau vēstīja, ka EK pieņēma priekšlikumu par 2022.gada zvejas iespējām Baltijas jūrā. Pamatojoties uz šo priekšlikumu, ES valstis noteiks komerciāli vissvarīgāko sugu zivju daudzumus, ko drīkst nozvejot.

Komisija rosina palielināt reņģes zvejas iespējas Rīgas jūras līcī un līdzšinējā apmērā saglabāt brētliņas un jūras zeltplekstes zvejas iespējas un austrumdaļas krājuma mencas piezvejas. Komisija piedāvā pārējo priekšlikuma aptverto krājumu zvejas iespējas samazināt, lai uzlabotu šo krājumu ilgtspēju un palīdzētu atjaunoties tādiem krājumiem, kā menca un reņģe.

ZM iepriekš pauda, ka Latvija ar EK priekšlikumu reņģu zvejas palielināšanai Rīgas jūras līcī var būt ļoti apmierināta, jo tā paredz 21% palielinājumu jeb zvejas pieaugumu par 4441 tonnu.

Tajā pašā laikā ZM atzina, ka pārsteidz EK piedāvātās zvejas iespējas vairākiem citiem zivju krājumiem, kas ir mazākas, nekā to atbalsta zinātnieki.

Gala lēmumu par nākamā gada zvejas iespējām plānots pieņemt 11.oktobrī un 12.oktobrī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē Luksemburgā.

Uz augšu
Back