Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ar rezolūciju uzdevis Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) iesniegt valdībā priekšlikumus par kārtības maiņu naudas balvu piešķiršanai paralimpisko spēļu dalībniekiem par sportiskiem sasniegumiem, pavēstīja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Kariņš uzdevis vērtēt, vai nav atceļams noteiktais ierobežojums piešķirt naudas balvu tikai par vienu sportisko sasniegumu paralimpiskajās spēlēs un gadījumā, ja tas ir atceļams, šo kārtību attiecināt arī uz paralimpisko spēļu Tokijā dalībniekiem.
IZM sadarbībā ar FM priekšlikumi valdībā jāiesniedz divu nedēļu laikā.
Tikmēr IZM Komunikācijas nodaļā pavēstīja, ka trešdien, 15.septembrī, notiks kārtējā Latvijas Nacionālās sporta padomes sēde, kurā tiks apspriesti plānotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru.
Pašreiz noteikumi paredz, ka par izcīnītajām medaļām individuālajos sporta veidos olimpiskajās spēlēs sportistam, viņa treneriem, sportistu apkalpojošiem sporta darbiniekiem, tajā skaitā sporta ārstiem, apkalpojošam personālam un attiecīgajai sporta federācija naudas balva kalendārā gada laikā var tikt piešķirta tikai par vienu - augstāko - sasniegumu, kā vienīgo izņēmumu paredzot sportistu sasniegumus olimpiskajās spēlēs, par kurām naudas balva var tikt piešķirta par katru no sasniegumiem.
IZM sagatavojusi grozījumu noteikumos, lai arī par sasniegumiem paralimpiskajās spēlēs, līdzīgi kā par sasniegumiem olimpiskajās spēlēs, naudas balva par izciliem sasniegumiem sportā var tikt piešķirta par katru no sasniegumiem.
Padomes uzklausīs arī aktuālo informāciju par Paralimpiskā sporta centra projekta īstenošanu. Šis projekts tiek īstenots parasporta nākotnes attīstīšnai, veicinot bērnu, jauniešu un pieaugušo iedzīvotāju ar invaliditāti iespējas iesaistīties sporta aktivitātēs, gādāt par savu veselību un iesaistīties darba tirgū.
Latvijas Nacionālās sporta padomes sēde trešdien sāksies plkst.13 un to vadīs finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Jau vēstīts, ka regulējums par ierobežojumu, kas pašlaik ierobežo sportistiem saņemt prēmiju tikai par vienu medaļu, būtu maināms, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" iepriekš pauda Kariņš.
Aģentūrai LETA Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) iepriekš norādīja, ka pašreiz spēkā esošo sistēmu paredz noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru. Arī pasaules vai Eiropas čempionātos, pasaules kausu sacensībās, ja sportistam ir bijuši vairāki sasniegumi, tad naudas balvu piešķir tikai par vienu sasniegumu - par to, par kuru pienākas lielākā naudas balva.
Jau ziņots, ka, lai arī Latvijas Paralimpiskās komitejas jātnieks Rihards Snikus pirmdien Tokijas paralimpiskajās spēlēs jāšanas sportā iejādē izcīnīja sev otro sudraba godalgu, bet Diāna Dazīte izcīnījusi sudraba medaļu diska mešanā, bet bronzu - šķēpa mešanā, sportisti saņems vienu naudas balvu, nevis divas.
Sportistam Tokijas paralimpiskajās spēlēs šī ir otrā sudraba godalga, tomēr regulējums paredz, ka viņam tiks pasniegta naudas balva par augstāko sasniegumu, kas par sudraba medalu ir 85 373 eiro. Savukārt viņa treneri un apkalpojošais personāls kopā var pretendēt uz naudas balvu līdz 42 686 eiro apmērā.
Snikus Tokijas paralimpiskajās spēlēs jāšanas sportā iejādē brīvā stila disciplīnā izcīnīja sudraba godalgu. Snikus un viņa partnera zirga "King of the dance" sniegums sacensībās iejādē I pakāpes brīvā stila disciplīnā tika novērtēts ar 82,087%, kas bija otrs labākais rezultāts.
Latvijas sportisti Tokijā ir izcīnījuši piecas medaļas - trīs sudraba un divas bronzas. Divas sudraba medaļas izcīnījis paralimpiskais jātnieks Snikus ar zirgu "King of the dance", bet diska mešanā sudraba medaļa, bet šķēpa - bronza, ir Dadzītes un tikai bronza - Aigara Apiņa kontā.
