Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, attaisnojot valsts noslēpuma izpaušanā apsūdzēto Saeimas deputātu Juri Jurašu, nekonstatēja, ka amatpersonas intervijā žurnālistiem izpaustā informācija būtu iegūta, veicot operatīvo darbību, un pārbaudīta operatīvās izstrādes lietā.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā trešdien kļuva pieejams pilns spriedums bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieka Juraša krimināllietā.
Tiesu administrācijas izplatītajā paziņojumā teikts, ka tiesas izmeklēšanā neapstiprinājās apsūdzībā norādītie apstākļi, kas bija par pamatu apsūdzības celšanai. Tiesa Juraša darbībās nekonstatēja, ka būtu izpausts valsts noslēpums un nodarīts kaitējums valsts iekšējai vai ārējai drošībai.
Tiesa arī nekonstatēja, ka Juraša 2015.gada 1.oktobra ziņojumā norādītā un intervijā žurnālam "Ir" izpaustā informācija būtu iegūta, veicot operatīvo darbību, un pārbaudīta operatīvās izstrādes lietā.
"Operatīvās izstrādes lietā Jura Juraša ziņojumā norādīto apstākļu pārbaude nav veikta, bet amatpersona, kurai tika nodots minētais ziņojums rīcībai, neveica tajā norādītās informācijas pārbaudi. Lietā konstatēts daudz pretrunīgu liecību par to, kā KNAB tika saskaņoti operatīvās darbības pasākumi, kā noritēja dokumentu aprite un savstarpējā komunikācija, kā arī doto uzdevumu kontrole," paziņojumā norāda tiesnese Zita Studente.
Tiesa atzina, ka Jurašam, sniedzot žurnālistei informāciju par korupcijas gadījumu, kuru viņš nebija ieguvis operatīvās darbības ceļā, bija tiesības to darīt, turklāt minētā informācija atbilst likuma "Par valsts noslēpumu" norādītajam, proti, ziņas par noziedzības līmeni un tās statistiku, korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību nevar būt valsts noslēpums. Visas šaubas lietā tika vērtētas par labu apsūdzētajam.
Jau ziņots, ka prokuratūra par spriedumu varēs iesniegt protestu. Ja tas notiks, lieta būs jāskata Rīgas apgabaltiesai.
Prokurors Māris Urbāns aģentūrai LETA iepriekš teica, ka par spriedumu tiks iesniegts protests.
Prokurors joprojām uzskata, ka lietā savāktie pierādījumi ir pietiekami un valsts apsūdzības argumenti ir spēcīgi, lai panāktu notiesājošu spriedumu.
Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam esot piedāvāts kukulis, lai bijušā "Latvijas Dzelzceļa" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka tolaik vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera tolaik vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka, nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Toreiz informācija izskanēja Latvijas Televīzijā un žurnālā "Ir".
Tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Valsts drošības dienests, kas lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību. Tomēr prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Tomēr vēlāk Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors minēto Zalužinska lēmumu atcēla kā nepamatotu.
Lieta tika nodota atpakaļ Valsts drošības dienestam, un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
2019.gada janvārī Saeimas deputātu vairākums atbalstīja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai.
Tikmēr Vidzemes rajona tiesa korupcijā apsūdzēto Magoni un Osinovski gada sākumā attaisnoja, taču spriedumu prokuratūrai vēl ir iespējams noprotestēt. Tādā gadījumā lieta būs jāskata Vidzemes apgabaltiesai.
