Saistībā ar centieniem panākt nepatiesu liecību sniegšanu KNAB rosina apsūdzēt Rimšēviču

Tiesa sāk skatīt krimināllietu, kurā Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons apsūdzēti saistībā ar korupciju. FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču saistībā ar centieniem panākt nepatiesu liecību sniegšanu.

KNAB paziņojumā presei raksta, ka rosinājis Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret vienu fizisku personu par iespējamu piespiešanas dot nepatiesu liecību organizēšanu un vienu fizisku personu - par iespējamu piespiešanu dot nepatiesu liecību.

KNAB kriminālprocesu sācis šogad 14.jūnijā.

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka fiziska persona, balstoties uz citas fiziskas un vienlaikus tiesājamas personas norādījumiem, veica iespējamu liecinieka nelikumīgu piespiešanu. Proti, fiziskā persona vairākkārt centās piespiest liecinieku krimināllietas iztiesāšanas stadijā atteikties no pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības un tā vietā sniegt apzināti nepatiesas, bet tiesājamai personai labvēlīgas liecības. Par nepatiesas liecības sniegšanu fiziska persona piedāvāja lieciniekam finansiālu atlīdzību.

Liecinieka nelikumīga piespiešana ar uzpirkšanu, lai panāktu nepatiesu liecību sniegšanu, izdarīta citā krimināllietā, kas pašlaik atrodas tiesvedībā. Šajā lietā KNAB 2018.gada 18.jūnijā sekmīgi noslēdza pirmstiesas izmeklēšanu, rosinot sākt kriminālvajāšanu pret divām personām - Latvijas Bankas amatpersonu un fizisku personu, informēja KNAB.

Turpmāk prokuratūrai kā procesa virzītājam jālemj par krimināllietas saistībā ar nepatiesām liecībām virzību.

Iepriekš KNAB informēja, ka šonedēļ prokuratūrai nodotajā krimināllietā iesaistīta vēl trešā persona. Aģentūrai LETA gan KNAB neizdevās noskaidrot, kāpēc pret šo personu netiek rosināta kriminālvajāšana un vai tas nozīmē, ka pret šo personu kriminālprocess izbeigts, vai arī izmeklēšana turpinās. KNAB par šo niansi atbildēja, ka tagad prokuratūra esot tiesīga komentēt detaļas.

"Liecinieka piespiešana dot nepatiesas liecības, piedāvājot par to finansiālu atlīdzību, nav pieļaujama nedz pirmstiesas, nedz iztiesāšanas stadijā. Šāda veida noziedzīgi nodarījumi pret jurisdikciju traucē sasniegt taisnīgu kriminālprocesuālu noregulējumu un saukt vainīgās personas pie atbildības," norāda KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule.

Rimšēviča aizstāvis Normunds Duļevskis apgalvoja, ka bijušais Latvijas Bankas prezidents nekad nav piedāvājis mainīt liecības, kā arī nebija sniedzis nepatiesas liecības. Tāpat Duļevskis uzsvēra, ka presē izskanējusī informācija par to, ka pie Rimšēviča tika atrasti jebkādi bijušā "Trasta komercbankas" lielākā akcionāra Igora Buimistera liecību projekti, ir meli un dezinformācija.

"Tā ir apzināta nepatiesas informācijas izplatīšana, par ko esam vērsušies Latvijas ģenerālprokuratūrā," sacīja advokāts.

Jau ziņots, ka 20.augustā KNAB veicis kratīšanu Rimšēviča dzīvesvietā. Rimšēviča advokāts Normunds Duļevskis iepriekš informēja, ka kriminālprocess uzsākts par to, ka Rimšēvičs kopā ar personu, ko advokāts apzīmējis kā U. T, iespējams, tikušies un apsprieduši, kā nelikumīgi panākt, lai bijušais "Trasta komercbankas" lielākais akcionārs Igors Buimisters kriminālprocesā atteiktos no iepriekš sniegtām liecībām un sniegtu citas, Rimšēvičam labvēlīgākas liecības. LETA jau rakstīja, ka ar advokāta izmantoto saīsinājumu U.T. apzīmēts uzņēmējs Uģis Tabors.

Buimisters bija viens no Rimšēviča apsūdzības galvenajiem lieciniekiem patlaban pirmās instances tiesā izskatāmajā lietā, kurā apsūdzēts Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Buimisters nesen devās mūžībā.

KNAB 2018.gada februārī aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena - pieņemšanu, kā arī par kukuļa - naudas - pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu "Trasta komercbankas" pārstāvju iesnieguma, kurā abi lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. Aģentūrai LETA zināms, ka šīs personas ir "Trasta komercbankas" bijušais valdes loceklis Viktors Ziemelis un kādreizējais akcionārs Buimisters.

Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Papildinātajās apsūdzībās Rimšēvičam un Martinsonam abiem inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj, taču TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš ziņoja, ka papildinātā apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums "MM Investīcijas" iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.

Rimšēviča un Martinsona krimināllietu skata Rīgas rajona tiesa Jūrmalā, kas iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā (EST) ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti. Tiesa lūdza sniegt atbildes par to, vai attiecībā uz valsts centrālās bankas vadītāju, kurš ir arī ECB padomes loceklis, dalībvalsts līmenī var tikt veikta kriminālvajāšana, vai arī tas ir pretrunā ECB tiesībās paredzētai imunitātei. EST lēmums vēl nav zināms.

Uz augšu
Back