Konkurences padome sākusi izmeklēšanu par iespējamu ceļu būvnieku karteli

Konkurences padome izgatavots informatīvais buklets. FOTO: Evija Trifanova/LETA

Šogad sabiedrība uzzināja par vēsturiski lielāko būvniecības uzņēmumu karteli. Desmit nozares milžiem uzlika miljoniem lielus naudas sodus un uz laiku aizliedza piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos. Gandrīz visi būvnieki šo lēmumu apstrīdējuši. “Nekā personīga” ir tapis zināms, ka Konkurences padomei ir aizdomas par konkursu sarunāšanu arī lielāko ceļu būvju spēlētāju vidū. Šovasar notikušas kratīšanas pie pieciem uzņēmumiem.

Jau pierādītā karteļa atklāšana valstij un pašvaldībām radījusi miljonu zaudējumus Eiropas atbalstītajos projektos. Taču, kamēr nav stājies spēkā tiesas spriedums, pasūtītāji nezina, kā rīkoties ar jau iesāktiem projektiem un vai kartelistiem vispār ļaut piedalīties jaunos konkursos. Vairākus mēnešus par briestošo skandālu Konkurences padomes jaunajā izmeklēšanā klusē kā iesaistītie, tā arī ekonomikas un finanšu ministrija.

To, ka izmeklēšanas iestādēm radušās aizdomas par slepenu vienošanos lielajos pasūtījumos būvkompāniju starpā, varēja nojaust jau vairākus gadus. Jo būvnieki kopš 2015.gada vieni pēc otras sāka sāka zaudēt industriālās drošības sertifikātus un vairs nevarēja piedalīties militāro objektu celtniecībā. Lai būvētu ceļus, šādas īpašās atļaujas nav vajadzīgas. Par sarunātiem konkursiem daudzmiljonu ceļu projektos “Nekā personīga” savos raidījumos aizdomas izteicis vairākkārt.

Mums kļuvis zināms, ka par iespējamu ceļu būvnieku karteli šovasar izmeklēšanu beidzot sākusi Konkurences padome. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 9.jūnijā izdotu sankciju kratīšanas notikušas piecās būvkompānijās - A.C.B. uzņēmumu grupā ietilpstošajā AS “A.C.B”, CBF SIA “Binders”, AS “Ceļu pārvalde”, SIA “Strabag” un SIA “Saldus ceļinieks”.

Tiesas lēmumā par kratīšanu paskaidrots, ka ceļu būvnieki, iespējams, apmainījušies ar komerciāli sensitīvu informāciju un vienojušies par dalības nosacījumiem “Latvijas valsts ceļu” un Rīgas domes Satiksmes departamenta rīkotajos konkursos. Nav minēts laika posms, kurā neatļautā vienošanās varētu būt notikusi. Lēmumā pieminētas vēl divas ceļu būves kompānijas – A.C.B. uzņēmumu grupā ietilpstošā “8 CBR” un somiem piederošā “Yit Infra Latvija”. Visi septiņi uzņēmumi pēc apgrozījuma ir lielāko ceļu un tiltu būvnieku desmitniekā.

“Nekā personīga” veiktie aptuvenie aprēķini par pēdējiem sešiem gadiem rāda, ka iespējamā ceļu būves karteļa dalībnieki piedalījušies publiskajos iepirkumos par kopējo summu divi miljardi 367 miljoni eiro. (2 367 878 466)

14

Lielākais iepirkums “Latvijas valsts ceļiem” bijis autoceļam Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža. Tajā vinnējuši divi dalībnieki, A.C.B un Binders. Iepirkuma summa 38 miljoni.

Aizdomīgs izskatās arī Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkums par satiksmes pārvadu pāri dzelzceļa sliežu ceļiem Rīga-Skulte ar pievedceļiem. Konkursā piesakās tikai divi dalībnieki. Uzvar apvienība, kurā ir arī “Binders”, bet otrs konkursa dalībnieks, apvienība ar “A.C.B.”, tiek noraidīts, jo esot aizmirsis pievienot tehnisko specifikāciju. Līguma summa 35 miljoni.

Ceļu un tiltu atjaunošanu pamatā apmaksā no Eiropas fondiem. Ja Konkurences padome gūs apstiprinājumu kartelim, tad zaudētāji ir arī pasūtītāji. Jo Eiropas Savienībai ir nulle tolerances pret krāpšanu. Tā pieprasa atmaksāt 10 procentus no summas, ja iepirkumā piedalījies karteļa dalībnieks, 25 procentus, ja tenderī startējuši tikai aizliegtās vienošanās dalībnieki, un 100%, ja iepirkuma sarunāšanā uz vienu roku ar būvniekiem bijis arī pasūtītājs.

Trauksmi ceļ Lielo pilsētu asociācija, redzot, cik apjomīgi iepirkumi ir procesā un kādus līgumus patlaban ar ceļu būvniekiem slēdz lielās pašvaldības. Lai mēģinātu izvairīties no jebkādiem riskiem, asociācijā nesen notika tikšanās ar Konkurences padomi un fondu naudu uzraugiem.

Līdz šim vēsturiski lielākā būvniecības karteļa atklāšana valstij un pašvaldībām nesusi 18 miljonu zaudējumus. Par aizliegto vienošanos Konkurences padome sodīja 10 lielos būvniecības flagmaņus. To vidū “Merks”, “Skonto būve”, “Velve”, “Re &Re”, “LNK Industries”, “Arčers”. Tika izgaismoti kopumā 77 objekti, no kuriem 47 finansēja arī no Eiropas fondu naudas. Līdz oktobra vidum Centrālā finanšu un līgumu aģentūra plāno nosūtīt konkrēti atprasāmās summas.

Nila Ušakova laikā Rīgas dome īstenojusi sešus Eiropas fondu līdzfinansētus būvprojektus, kuros karteļa ietekme jau konstatēta. VEF kultūras pilij 10 procentu korekcija tikusi piemērota agrāk, tāpēc papildus 10% par šo objektu CFLA vairs nevar ieturēt. Taču pierādītā karteļa skandāls Rīgas pašvaldībai kopumā nesis 4 miljonu zaudējumus. Tie domei būs jāatmaksā. Papildus Rīgas dome rēķina arī, vai šajos sarunātajos konkursos nav bijis sadārdzinājums. Visu šo naudu dome plāno atgūt no būvniekiem. Un šobrīd slēgts līgums ar juridisko firmu “TGS Baltic”, kas pašvaldības vārdā gatavo prasības tiesā. Savukārt auditori KPMG vērtē, kā pašvaldībai padarīt savus iepirkumus drošākus.

Dalība jau Konkurences padomes pierādītajā kartelī būvfirmām pagaidām neliedz piedalīties citos iepirkumos. Jo Konkurences padomes lēmums nav stājies spēkā un ir jāgaida līdz gala tiesas spriedumam.

Piedziņu CFLA no finansējuma saņēmējiem varēs veikt tikai tad, kad tiesas process būs beidzies un ja lēmums būs par labu Konkurences padomei. Taču ir izņēmumi. Oktobrī CFLA prasīs naudu Liepājas reģionālajai slimnīcai un Rīgas pašvaldībai par Klasiskās ģimnāzijas un Zolitūdes ģimnāzijas jauno dabaszinātņu korpusa izveidi. Kopējā summa – vairāk nekā 2 miljoni (2 431 097 EUR) Šajos projektos būvnieks bija “Velve”. “Velve” ar Konkurences padomi netiesājas un atzina pārkāpumus.

Tieši ar “Velvi” saistītais Māris Martinsons bija viens no galvenajiem slepenā karteļa iniciatoriem. Kompānija aizliegtās vienošanās bija iesaistīta vairāk nekā 6 gadu garumā. Martinsons ar Konkurences padomi nesadarbojās, atteicās vispār ar izmeklētājiem tikties un pērn augustā par to tika sodīts. Tomēr Konkurences padome noticēja “Velves” jaunajai valdei, ka uzņēmums ir veicis organizatoriskus uzlabojumus un konkurences pārkāpumus turpmāk nepieļaus. Neskatoties uz aizliegumu “Velvei” gadu piedalīties valsts un pašvaldību konkursos, Konkurences padome pagājušajā nedēļā atjaunoja būvkompānijas reputāciju.

Lai gan Konkurences uzraugu labvēlībai pret “Velvi” ir likuma spēks, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs uzskata, ka pasūtītājs var brīvi izvēlēties, vai šo karteļa dalībnieku pielaist savos konkursos. Par patiesu vēlmi laboties liecināšot tas, vai “Velve” atmaksās Liepājas reģionālajai slimnīcai un Rīgas domei radītos zaudējumus.

Mums tapis zināms, ka 25.augustā līgumu ar Velvi par pieciem miljoniem noslēguši Valsts nekustamie īpašumi. Tobrīd vēl nebija pieņemts Konkurences padomes atzinums par uzticamības atjaunošanu šai kompānijai.

14
Uz augšu
Back