Bosnijas serbi vēlas veidot savu armiju, pavēstījis Serbu Republikas pārstāvis Bosnijas prezidentūrā Milorads Dodiks, ar šo paziņojumu riskējot vēl vairāk saasināt politisko krīzi, kas izveidojusies līdz ar serbu īstenoto Balkānu valsts galveno institūciju boikotu.
"Mēs [balsošanā Serbu Republikas parlamentā] atsauksim piekrišanu [kopīgai] armijai," paziņoja Bosnijas serbu līderis.
Jautājums tiks izlemts "tuvāko dienu laikā", bet Serbu Republikas armija varētu tikt izveidota "dažu mēnešu laikā", norādīja Dodiks.
Bosnijas kolektīvajā prezidentūrā ir trīs locekļi - horvāts, musulmanis un serbs -, un tā veic arī valsts armijas komandiera pienākumus.
Kopš 1992.-1995.gada kara Bosnija ir sadalīta divās autonomās daļās - Serbu Republikā un musulmaņu un horvātu federācijā. Abas daļas saista vājas centrālās institūcijas, arī prezidentūra un armija.
Armijā, kas 2006.gadā tika izveidota, pakļaujoties starptautiskajam spiedienam, šobrīd ir 10 000 karavīru un civilo darbinieku.
Armijas izveidošana tika uzskatīta par svarīgu soli Bosnijas teritoriālās integritātes labā, ko Dodiks bieži apšaubījis.
Horvātu pārstāvis Bosnijas prezidentūrā Želko Komšičs Dodika priekšlikumiem jau paudis nopēlumu.
"Tas ir noziedzīgs nodarījums - dumpis," otrdien Sarajevas radio sacīja Komšičs.
Dodiks iepriekš vairākkārt paudis, ka Serbu Republikai vajadzētu atdalīties no Bosnijas, to dēvējot par "starptautiskās sabiedrības eksperimentu" un "neiespējamu, uzspiestu valsti".
