Dumpis: situācija ielaista tā, ka nepieciešami ierobežojumi gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem (97)

"Es biju cerējis, ka Latvija spēs izvairīties no lielām Covid-19 nelaimēm, un tas mums tiešām izdevās vairāk nekā pusgadu, bet skrējiena pašās beigās mēs esam pieļāvuši ļoti nopietnas kļūdas. Daudzi pētnieki uzskata, ka delta variants ir pēdējā pandēmijas lielā izpausme, un pēc šī delta varianta uzliesmojuma Covid-19 vairāk šāda mēroga problēmas nesagādās," sacīja eksperts.

Dumpis norādīja uz tādām valstīm kā Dāniju, kas jau atcēlusi ierobežojumus, sasniedzot augstu vakcinācijas aptveri. Viņš skaidroja, ka sekmīgai cīņai ar delta variantu ir jāsasniedz 80% vakcinācijas aptvere. Turklāt tai jābūt vēl augstākai riska grupās - senioru, kā arī hronisko slimību un imūnsupresijas pacientu vidū.

"Diemžēl mums nav gājis labi ar vakcināciju un mums ir nedaudz laika, lai steidzami šo vakcināciju paātrinātu. Bet pat ja visi nevakcinētie šodien mestos vakcinēties un saslimstība nokristos līdz nullei, mums tāpat draudētu nenormāla situācija slimnīcās, jo saslimstība rezultējās ar nonākšanu slimnīcā ar divu līdz trīs nedēļu intervālu," atzīmēja profesors, piebilstot, ka šobrīd ar vakcinācijas tempa celšanu vien nepietiks - tā vietā ir

nepieciešams vismaz uz pusi samazināt cilvēku savstarpējos kontaktus.

Pēc Dumpja sacītā, arī pasaules pieredze rāda, ka šādās situācijās vajadzētu vismaz uz pusi samazināt kontaktu skaitu starp cilvēkiem, taču vēl labāk būtu, ja kontaktus mazinātu starp nevakcinētajiem, tomēr, eksperta redzējumā, tas Latvijas situācijā šobrīd nav iespējams, it īpaši ņemot vērā, "kā mums iet ar kontroli".

Tāpēc Dumpis neredz citu variantu, kā vien vismaz sākotnēji ieviest vakcinētajiem un nevakcinētajiem vienādus ierobežojumus, bet pēc tam, ja izdotos lauzt saslimstības līkni vai vismaz apturēt to no stāva kāpuma, vakcinētajiem būtu iespēja atgriezties normālā dzīvē ātrāk.

Eksperts uzskata, ka šobrīd jādomā par kustības vai pulcēšanās ierobežojumiem, jo tādā mērogā pieļaut pat "zaļos pasākumus" pie esošā saslimstības apmērā, pēc viņa sacītā, nozīmē apdraudēt apmeklētājus.

Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, nefrologs Kārlis Rācenis žurnālistiem norādīja, ka viņš varot atkārtot to pašu, ko pērn, proti, ka esam apokalipses priekšā. "Tagad stāvoklis ir daudz smagāks nekā iepriekš," uzsvēra Rācenis.

Covid-19 inficēšanās rādītāji rada mediķiem bažas un izmisumu, jo Covid-19 pacientu stacionēšana noslogo veselības aprūpes sistēmu. Tā rezultātā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana būs ierobežota un mediķiem nāksies atrasties situācijā, kad daļai nevarēs sniegt palīdzību.

Tāpat Rācenis atgādināja, ka Covid-19 atstāj ietekmi uz citām medicīnas nozarēm un specialitātēm. Tā rezultātā kritīsies veselības aprūpes kvalitāte,

jo ar šādu pacientu daudzumu mediķiem nav resursu, lai visus varētu ārstēt.

Ņemot vērā minēto, Rācenis aicināja lēmumu pieņēmējus ieklausīties, rīkoties pragmatiski un "ieviest ierobežojumus strauji un strikti, jo vairāk laika nav."

Cipule: Sakarā ar pieaugošo Covid-19 pacientu skaitu no šodienas NMPD mainījis darbības algoritmu

Ņemot vērā Covid-19 izplatību un slimnīcu noslodzi, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) izsludinājis jaunu algoritmu, liekot mazāku uzsvaru uz tādiem izsaukumiem kā mazāk akūtas traumas vai paaugstināta temperatūra, trešdien preses konferencē pavēstīja NMPD direktore Liene Cipule.

Viņa skaidroja, ka, pieaugot Covid-19 pacientu skaitam, pirmos pārtrauca izsaukumus uz mazāk akūtām situācijām, taču šobrīd jau uz pusi mazināta arī trešās prioritātes pacientu, kuri var gaidīt līdz divām stundām, izsaukumu izpilde. "Šeit pirmām kārtām ir sitiens pa traumām, temperatūrām, drudžiem un hipertensiju, kā arī mēs skatīsimies uz tiem pacientiem, pie bērniem mēs, protams, dosimies, bet arī akūtas sāpes vēderā varētu būt tāda situācija, kad mēs lūdzam pacientu ar taksi doties uz slimnīcu, jo mēs uz tādu izsaukumu varam nedoties," atklāja Cipule.

Pēc viņas paustā, šobrīd situācija viennozīmīgi ir smaga - jau patlaban slimnīcas rīkojas atbilstoši situācijai, izrakstot pacientus, kurus citos apstākļos potenciāli vēl paturētu stacionārā. "Ne vienmēr tas atbilst pacienta interesēm, bet arī šī ir pacientu šķirošanas sadaļa, kas notiek, kad šie pacienti, kuri var doties mājās, tiek izrakstīti pat tad, ja iepriekšējā laikā, piemēram, pirms nedēļas, viņi turpinātu ārstēties slimnīcā," klāstīja dienesta direktore.

Jāgatavojas tam, ka pārskatāmā nākotnē ātrās palīdzības pakalpojumi var kļūt nepieejami pic.twitter.com/VVXUtGWGoU

— Jānis Tereško (@JanisTeresko) October 6, 2021

"Iepriekšējā dežūra bija viena no smagākajām - (..) mums izveidojās rindas pie slimnīcām, mēs reāli braukājām ar pacientiem, starp trijām slimnīcām meklējot, kur viņus varētu novietot - Covid-19 pacientus, pacientus smagā stāvoklī un skābekļa atkarīgus pacientus. Tikpat grūti mums gāja ar terapijas profila pacientu stacionēšanu. Tāpēc es gribētu izteikt milzīgu pateicību slimnīcām, kas darīja visu, lai šīs dienas sastrēgumus mēs varētu novērst. Tomēr ir atkal šodiena, rītdiena un process turpinās," skaidroja NMPD vadītāja.

Cipule tādējādi aicināja sabiedrību solidarizēties ar mediķiem, uzņemoties lielāku atbildību par to, uz kādiem pacientiem tiek novirzīti resursi. "Tas nozīmē, ka jums jābūt gataviem parūpēties par sevi pašiem, jums jābūt gataviem dzert tās zāles, kuras ārsts jums ir norādījis, lai nebūtu nepieciešams nonākt slimnīcā, jums ir jāparūpējas, lai mājās būtu viss nepieciešamais drudža ārstēšanai un pirmās palīdzības nodrošināšanai," stāstīja dienesta vadītāja, piebilstot, ka būtu arī jāsagatavojas iespējamībai, ka uz ārstniecības iestādi varētu nākties doties paša spēkiem.

Jau ziņots, ka Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs, Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis šodien žurnālistiem pauda, ka Covid-19 izplatība Latvijā pašlaik notiek tik strauji, ka slimības apturēšanai nepietiktu pat ar vakcinācijas pret Covid-19 tempa būtisku kāpināšanu, un tā vietā vismaz sākotnēji nepieciešams ieviest vienādus ierobežojumus gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem, lai apturētu saslimstības kāpumu.

Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēts 1671 jauns Covid-19 gadījums un saņemti ziņojumi par 16 Covid-19 pacientu nāves gadījumiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

Līdz šim vairāk saslimušo Latvijā tika konstatēts tikai pērn 31.decembrī, kad Covid-19 atklāja 1861 iedzīvotājam. Līdz ar lielo saslimušo skaitu strauji ir kāpis divu nedēļu kumulatīvais rādītājs - dienas laikā tas palielinājies no 627,9 līdz 680,5 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

Augstāks kumulatīvais rādītājs Latvijā ir bijis vērojams tikai septiņas dienas iepriekšējās ziemas Covid-19 viļņa "pīķa laikā" janvāra vidū. Līdz šim augstākais saslimstības kumulatīvais rādītājs Latvijā ticis fiksēts 10.janvārī - 693,9, bet 16. un 17.janvārī tas bija attiecīgi 690,3 un 690,2.