ASV upures māsa un draudzenes palīdz aizturēt sērijslepkavu

2016.gada novembrī 20 gadus vecā studente Sāra Batlere aizņēmās mammas automašīnu un devās uz tikšanos ar vienaudzi Halilu Vīleru-Vīveru, ar kuru bija iepazinusies internetā.

Kad Batlere neatgriezās mājās Monklērā, Ņūdžersijas štatā, un viņas ģimene uzreiz saprata, ka noticis kas nelāgs. Izmantojot jaunietes e-pasta un sociālo tīklu paroles, viņas māsa Basanija Deilija un divas draudzenes Lamia Brauna un Samanta Rivera noskaidroja, ka Batlere pirms pazušanas bija komunicējusi ar Vīleru-Vīveru, kurš tolaik strādāja par apsargu. Izmantojot viltus profilu, viņas ar jauno vīrieti norunāja tikšanos kafejnīcā. Ārpusē gaidīja policija, kura Vīleru-Vīveru nopratināja.

Vēlāk tapa zināms, ka Vīlers-Vīvers bija nožņaudzis Batleri. Viņas mirstīgās atliekas 2016.gada 1.decembrī tika atrastas dabas rezervātā.

Tobrīd likumsargi Vīleru-Vīveru neuzskatīja par aizdomās turamo, taču Batleres māsu un draudzeņu sarīkotā tikšanās to mainīja. Eseksas apgabala prokuratūras pārstāvis Adams Velss šo tikšanos raksturojis kā "lielu agrīno izrāvienu" lietas  izmeklēšanā.

"Viņas izdarīja daudz vairāk nekā vairums citu cilvēku. Tas parāda, cik ļoti viņas mīlēja savu draudzeni un māsu," viņš uzsvēra.

Pirmās pratināšanas laikā Vīlers-Vīvers sniedza alibi, kas vēlāk izrādījās nepatiess. Lai arī likumsargiem bija radušās aizdomas, pēc pratināšanas viņš tika atbrīvots. Arests tika izdarīts tikai pēc vairākām dienām, kad policija atrada Batleres mirstīgās atliekas.

Tagad 25 gadus vecajam Vīleram-Vīveram piespriests 160 gadu cietumsods par Batleres, 19 gadus vecās Robinas Vestas un 33 gadus vecās Džoanas Braunas slepkavībām, kā arī Tifānijas Teilores nolaupīšanu, seksuālu vardarbību un slepkavības mēģinājumu. Visi noziegumi tika pastrādāti laikā no 2016.gada augusta līdz novembrim.

Kā norāda prokuratūra, Vīlers-Vīvers spīdzināja un nožņaudza sievietes, kuras bija nabadzīgas, palikušas bez pajumtes, cīnījās ar garīgām problēmām vai nodarbojās ar prostitūciju. Viņš internetā bija meklējis informāciju par anestētiskajiem līdzekļiem un mājas apstākļos pagatavojamām indēm.

Vienu no upurēm - Robinu Vestu - viņš pēc noslepkavošanas aizdedzināja. Upuri nācās atpazīt pēc zobiem.

"Viņš domāja, ka viņa upuru pazušana netiks pamanīta," trešdien, nolasot spriedumu, sacīja tiesnesis Marks Ali. "Viņš domāja, ka par visām viņa upurēm aizmirsīs."

Vīlers-Vīvers apgalvo, ka neesot pastrādājis noziegumus, kuros tiek apsūdzēts. "Manā rīcībā  ir skaidri un pārliecinoši pierādījumi, ka Eseksas apgabala prokuratūra mani iegāza, man meloja un mani nepatiesi padarīja par vainīgo," viņš teica.

Tifānija Teilore, kurai nedēļu pirms Batleres slepkavības izdevās aizbēgt no Vīlera-Vīvera, sacīja, ka viņai neesot nekādu šaubu, ka Vīlers-Vīvers bija uzbrucējs. Viņa iepriekš bija tikusies ar vīrieti viņa mājās, tāpēc atpazina viņu, kad viņš Teilorei uzbruka, uzlika rokudzelžus un sāka ap galvu līmēt līmlenti. Viņai izdevās izraut vienu roku no rokudzelžiem un ieslēgties viesnīcas numurā.

"Es nevienam neuzticos," viņa stāstīja par savu dzīvi pēc uzbrukuma. "Mūždien esmu paranoiska. Taču priecājos, ka joprojām esmu dzīva un varu pastāstīt, kas notika, lai viņu varētu ieslodzīt cietumā."