Covid-19 pacientu aprūpe slimnīcās lielā mērā balstās uz ārstiem-rezidentiem, taču iesaistīšanās Covid-19 nodaļu darbā iepriekšējā vilnī daļai rezidentu beidzās ar nepatīkamu atklāsmi, ka nav skaidrs, kā šo posmu attiecināt uz viņu mācību laiku rezidentūrā un vai Covid pacientu aprūpi tajā ieskaitīs, ziņo Latvijas televīzijas raidījums “de facto”. Šoreiz jaunie ārsti skaidrību prasa jau tagad. Varianti ir dažādi, tostarp iespējama vispārēja rezidentūras apturēšana uz Covid-19 pandēmijas laiku.
Iepriekšējā Covid-19 vilnī kopā ar pieredzējušiem kolēģiem ar Covid-19 pacientiem gan īslaicīgi, gan pilnā slodzē strādāja vairāk nekā 600 rezidentu, liecina Veselības ministrijas dati.
Vairāki no viņiem strādāja P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārsta internista Kārļa Rāceņa vadītajā Covid-19 nodaļā, kuru atvēra pērnajā ziemā un aizvēra vasaras vidū. No 14.oktobra viņam atkal uzticēta vienas šādas nodaļas vadība, un atkal, meklējot tai personālu, viņš uzrunājis arī rezidentus.
“Tikai, protams, tas nodaļu skaits, kas tiek atvērtas, ir lielāks nekā iepriekš. Un tas nozīmē, ka arī rezidentiem ir lielāka slodze, un šoreiz arī šie sertificētie ārsti daudz aktīvāk tiek pārvirzīti no citām nodaļām uz kovid nodaļām,”
viņš skaidro, uzsverot:
“un jau šobrīd mēs zinām, ka bez rezidentiem mēs nevaram iztikt.”
Rezidenti gan nav vienkārši jaunie ārsti. Tie ir jaunie ārsti, kuri pēc sešu gadu pamatstudijām, izejot praksi rezidentūrā, iegūst noteiktu specialitāti. Normālos apstākļos tai ir pieskaņots darbs konkrētās slimnīcu nodaļās vai citās prakses vietās, secīgi tās mainot un apgūstot vajadzīgās zināšanas un prasmes. “Ja mēs runājam, pieņemsim, par manu rezidentūru, kas ir nefroloģijas rezidentūra, man ir jāapgūst, nezinu, nieru transplantācija. Atrodoties kovida nodaļā, es neapgūstu nieres transplantāciju. Un tas ietekmē kvalitāti, līdz ar to tas izteikti izmaina rezidentūras struktūru,” skaidro K.Rācenis.
Lielai daļai rezidentu arī darbs Covid-19 nodaļās gan iederas mācību programmā, tomēr atsevišķos gadījumos bijušas problēmas ar šī laika ieskaitīšanu mācību procesā. Un tas atklājās tikai pēc tam. Rezidentam tas nozīmē ne vien zaudētu laiku, bet arī naudu, jo rezidentūra tiek apmaksāta noteiktā laika posmā.
Lai šādi gadījumi neatkārtotos, Latvijas Jauno ārstu asociācijā uzstāj, ka skaidrībai, kā darbs Covid-19 nodaļās ietekmēs mācību procesu un vai to pielīdzinās mācību programmai, jābūt jau tagad. “Mēs, protams, no savas puses vienmēr aicinājām un joprojām uzstājam uz to, ja tās ir nebūtiskas atšķirības, tad uz to, jāsaka, šeit nav jābūt formāliem. Mēs esam krīzes situācijā,” piebilst asociācijas vadītājs Artūrs Šilovs.
Lielāku ietekmi šī situācija atstāj uz pēdējo gadu rezidentiem, kuriem vairs nav daudz laika izpildīt visas programmas prasības un kuri jau strādājuši Covid-19 nodaļās. Taču tieši viņus ārstniecības iestādēs labprāt atkal redz šajās komandās, jo ir jau pieredze.
A.Šilovs skaidro:
“Bet jāsaprot, ka viņiem ir programma pieci gadi un šo piecu gadu laikā viņiem ir jābūt dažādās nodaļās un jāapgūst dažādu pacientu ārstēšana. Tad sanāk – divi gadi kovida nodaļā. Protams, daļēji jau endokrinoloģiskie pacienti, piemēram, cukura diabēta, ir tajās nodaļās. Bet tā nav visa šī nozare, kurā pēc tam speciālistam ir jāpraktizē. Un šī varētu būt problēma.”
Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Universitātē, kas īsteno rezidentūras studijas, gan norāda, ka risinājumu varot atrast. “Šī rotācijas daļa, tā vienmēr ir bijusi sensitīva attiecībā uz to, cik ilga tā ir. Vai nu tie trīs mēneši vai citādi, kas programmā ir paredzēts. Šajos mūsdienu apstākļos, kad mums ir ārkārtas situācijas, tas ne vienmēr tiek ievērots. Bet vienmēr vismaz lielās klīnikas cenšas to ņemt vērā, cenšas izbalansēt. Tas gandrīz vienmēr izdodas,” saka Latvijas Universitātes prorektors Valdis Segliņš. Ja izbalansēt tomēr neizdodas un apmaksāto rezidentūras laiku negrib zaudēt, rezidentiem esot iespēja ņemt arī akadēmisko atvaļinājumu.
Rīgas Stradiņa universitātes Rezidentūras studiju fakultātes dekāne Ilze Grope stāsta: “Ja viņi pagājušogad bija pirmā gada rezidenti, piemēram, internajā medicīnā, viņi šogad droši var turpināt šo darbu. Ja viņi piekritīs. Ja tas ir trešais, ceturtais, nu pēdējais rezidentūras gads un viņš jau gadu ir bijis [kovid nodaļā], ir atsevišķas specialitātes, kur to nevarēs darīt. Bet tad ir piemērojams šis akadēmiskā atvaļinājuma laiks, kas ir ļoti fleksibls – ja es šodien izdomāju, es varu šodien aiziet un pēc nedēļas atgriezties, ja man ir tāda vēlme.”
Par skaidrākiem kritērijiem un iespējamiem rīcības variantiem jau pāris nedēļas sarunas ar iesaistītajām pusēm notiek Veselības ministrijā, lai iepriekšējā vilnī pieredzētās problēmas neatkārtotos. Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa atzīst, ka tagad atskārstas kļūdas un gūti secinājumi, kā vajadzēja rīkoties iepriekšējā saslimšanu vilnī. “Un tā šobrīd mums ir mācība no tās pirmās situācijas. Jo, jā, tajā kritiskajā situācijā, protams, rezidenti tika iesaistīti un paldies par to viņiem,” viņa saka.
Pēc jaunajiem kritērijiem rezidenti arī varēs vadīties, pirms izlemt par darbu Covid-19 nodaļā ārpus rezidentūras programmas, jo tas nebūt nav visiem obligāts. Taču ministrijā arī neslēpj, ka var būt arī radikāli risinājumi, ja Covid-19 saslimstības situācija dramatiski pasliktināsies un vajadzība pēc rezidentiem palielināsies. “Arī esam pārrunājuši un turpinām runāt par to, pie kādas tad situācijas šī te rezidentūra tiek apturēta [pilnībā] un visi rezidenti iesaistās ārpus rezidentūras programmas kovida situācijas mazināšanā,” saka K.Kļaviņa.
Kritērijus vispārējai rezidentūras apturēšanai kā vienai no iespējamībām sola tuvākajā laikā. To, ka par to ir runāts, apstiprina arī universitātēs un Latvijas Jauno ārstu asociācijā. Tā gan būšot galēja rīcība, un domu kā reāli īstenojamu, neviena no iesaistītajām pusēm īsti nepieļauj. Taču strauji augošais pacientu skaits slimnīcā liek rēķināties ar tādu iespēju.
