Maina kultūras pieminekļu aizsardzības un izmantošanas noteikumus

Raiņa piemineklis Esplanādē. FOTO: Ieva Čīka/LETA

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) aktīvajiem iebildumiem, valdība šodien veica izmaiņas kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumos.

Kā apgalvo Kultūras ministrija (KM), izmaiņas kultūras pieminekļu saglabāšanas un aizsardzības procesus padarīšot mūsdienīgākus un efektīvākus, savukārt LPS uzstāj, ka izmaiņas sagatavotas nekvalitatīvi un radīs problēmas pašvaldībām.

KM atzīmē, ka, piemēram, noteikumi paredz, ka kultūrvēsturiskus objektus iekļauj valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, ja tie atbilst autentiskuma nosacījumiem, ko atkarībā no kultūras pieminekļa veida izsaka dažādas pazīmes, tai skaitā forma un uzbūve, materiāli un viela, lietojums un funkcija, tradīcijas, paņēmieni un apsaimniekošanas sistēmas, atrašanās vieta un apkārtne, valoda un citas nemateriālā kultūras mantojuma formas, raksturs un noskaņa un citi iekšēji un ārēji faktori.

Uzskaitē tiek ņemti visi kultūras pieminekļi neatkarīgi no to atrašanās vietas, apjoma, īpašuma piederības un tehniskā stāvokļa. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP), izvērtējot objekta atbilstību valsts, reģiona vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statusam un nozīmei valsts, reģiona vai vietējā mērogā, ņem vērā vairākus kritērijus.

Savukārt kultūras pieminekļus iedala noteiktās tipoloģiskajās grupās: arheoloģiskie pieminekļi, arhitektūras pieminekļi, mākslas pieminekļi, industriālie pieminekļi un vēsturisko notikumu vietas.

Grozījumi paredz, ka kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arheoloģisko pieminekli var iekļaut objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: senvietas līdz 13.gadsimtam ieskaitot, pilis, to vietas, nocietinājumus līdz 17.gadsimtam ieskaitot, pilsētu vēsturiskos kultūrslāņus līdz 18.gadsimtam ieskaitot, senās kulta vietas, kas radītas, pārveidojot reljefu, un par kurām ir ziņas par atradumiem vai kultūras slāni tajās līdz 18.gadsimtam ieskaitot un nogrimušus kuģus, kas vecāki par 100 gadiem, un to kravas.

Kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļiem nodrošina NKMP, vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem - attiecīgā pašvaldība. Kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzība šo noteikumu izpratnē ietver, piemēram, kultūras pieminekļu saglabātības stāvokļa izmaiņu kontroli, kultūras pieminekļa īpašniekam un valdītājam nepieciešamo konsultāciju sniegšanu, uz konkrētā kultūras pieminekļa saglabāšanu attiecināmo normatīvo aktu ievērošanas kontroli, tai skaitā kultūras pieminekļu izmantošanas un saglabāšanas norādījumu ievērošanas pārbaudi, ja tādi izdoti.

Paredzēts, ka divu mēnešu laikā pēc objekta iekļaušanas kultūras pieminekļu sarakstā NKMP vispārīgā administratīvā akta veidā izdod kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumus, ja tādi nepieciešami, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez pārvaldes atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu.

Kultūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums laikus veikt kultūras pieminekļa kopšanas darbus un neatliekamos uzturēšanas pasākumus, lai nodrošinātu tā saglabāšanu. Lai koptu un uzturētu kultūras pieminekli, kā arī veiktu citu saimniecisku darbību, izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju un nepārveidojot kultūras pieminekli, kā arī negatīvi neietekmējot tā vidi un nesamazinot pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību, NKMP atļauja nav nepieciešama.

Uz augšu
Back