ašreizējā valdība Covid-19 pandēmijā nenodarbojas ar krīzes vadību, bet gan ar koordinēšanu, viedokļu izlīdzināšanu jeb moderēšanu, intervijā laikrakstam "Diena" vērtē bijušais Krīzes vadības padomes (KVP) sekretariāta vadītājs, pašreizējais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Krīzes vadības nodaļas vadītājs Kaspars Druvaskalns.
"Šī nav krīzes vadība, un man ir zināma pieredze un zināšanas par šiem procesiem. Es to drīzāk sauktu par koordinēšanu, viedokļu izlīdzināšanu, ja vēlaties, moderēšanu - jebko, bet tā nav vadība. Jo krīzē jābūt kādai personai, organizācijai, kas vada procesus uz kaut kādu konkrētu mērķi. Šobrīd bieži vien ir grūti saprast un izdibināt, kāds ir mērķis, sasniedzamais rezultāts," norāda Druvaskalns.
Vaicāts, kas tajā varētu būt vainojams, krīžu eksperts atbild, ka tas varētu būt dažādu faktoru kopums, pirmkārt, koalīcijas fragmentētā politiskā struktūra. Valdību kopumā viņš nevarētu nosaukt par līderu komandu, uzvaras komandu, kas valsti ved ārā no krīzes.
"Kā bijušajam karavīram, virsniekam man būtu ļoti skumji un es ar šausmām iedomājos situāciju, ja mums nebūtu Covid-19 pandēmija, bet būtu kāds, kas spēlē pret mums, mūsu lēmumiem, mūsu rīcību.
Tad mēs būtu vienkārši neapskaužamā situācijā, šādā veidā koordinējot darbību," vērtē Druvaskalns.
Viņš norāda, ka Covid-19 slimību izraisošais vīruss tiek izzināts un speciālisti ar katru brīdi kļūst gudrāki un zinošāki par to, taču faktiskā rīcība cīņā pret vīrusu neuzlabojas. "Mēs redzam, otrais krīzes gads ir aizvien sliktāks un sliktāks, lai gan mums ir aizvien vairāk instrumentu, vakcīnas, pieredze, zināšanas, kaudzēm pētījumu. Bet lēmumu pieņēmēji dzīvo savu dzīvi, eksperti un zinātne dzīvo savu dzīvi, un ierēdniecība pamatā apkalpo politisko dzīvi. Apmēram tā. Un neviens pa vidu nesatiekas," savos novērojumos dalās Druvaskalns.
Viņaprāt, katrs segments lēmumu pieņemšanas ķēdē, kuru pat par ķēdi ir grūti nosaukt, ir drīzāk kokteilis, kur visi it kā piedalās, bet neviens nesatiekas vai nedzird. Visi, kuri bija gatavi brīvprātīgi iesaistīties ar savām zināšanām, līdzekļiem un darbību pagājušajā gadā, arī eksperti, jūtas nodoti, aizvainoti un tagad ir novērsušies no valdības, un ir palikusi šī "politiskā šļura" ar ierēdniecību gandrīz viena, ilustrē bijušais KVP sekretariāta vadītājs.
"Bet krīzes vadībā būtu jābūt gluži otrādi, tā, kā es mēģināju darīt pagājušā gada pavasarī, vēl pirms mums pirmais Covid-19 pozitīvais parādījās, - tieši kolekcionēt zinošus cilvēkus pie mūsu ierobežotajiem resursiem, lai viņi piedalītos, lai viņi būtu blakām, palīdzētu ar savu padomu," intervijā laikrakstam "Diena" norāda Druvaskalns.
Viņš par klajiem meliem sauc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) izteikumus, ka ierobežojumus ieviesa tikai tagad, jo situācija izrādījusies drūmāka, nekā eksperti paredzēja. Pēc Druvaskalna teiktā, tas tika "nemitīgi iepriekš zīmēts, stāstīts, kā būs, pieņemot šādu lēmumu, un tika arī stāstīts, kā būs, ja lēmumu nepieņems vai pieņems novēloti".
"Mums bija skaidrs, ka no tā sauktā lokdauna (lai gan šobrīd mums vēl aizvien nav īsta lokdauna) neizbēgt, bet, ja lēmumu pieņem vēlāk, - arī tas tika rādīts un aprēķināts. Tas, kas notiek, ir precīzi tā, kā tika rādīts, pat nedaudz sliktāk.
Šie premjera apgalvojumi neatbilst patiesībai," apgalvo amatpersona.
Vēl vienu "nepatiesības faktoru" viņš dzirdējis no veselības ministra, kad viņš par iepriekšējo Covid-19 krīzes rīcības scenāriju "D+" teicis, ka KVP sekretariāts to izstrādājis pēc valdības iniciatīvas. "Tāda uzdevuma, tādas iniciatīvas nav bijis, tā bija mūsu voluntāra darbība, jo jutām, ka "sāk ost pēc deguma". Un tad mēs šos piedāvājumus nesām uz Ministru kabinetu, un tikām "izsmērēti pa sienām"," savu redzējumu par notikušo izklāsta Druvaskalns.
Viņš arī atzīmē, ka Covid-19 krīzes sākuma stadijā Ministru prezidenta pieeja bija stingrāka. Vienlaikus krīžu vadības eksperts pauž redzējumu, ka problēma krīzes risināšanā nav tikai valdībā, bet arī "apkalpojošajā personālā" jeb ierēdniecībā.
