Pirmie iespaidi: Aston Martin Vantage (1)

Dramatiskā Formula 1 sezona ir noslēgusies un Mailenders savu darba auto uz dažiem mēnešiem tagad mierīgi var stumt garāžā. Viņš gan vēl svētdien paguva izbraukt Abū Dabī Jasmarinas sacīkšu trasē un lielā mērā arī noteica sacensību un čempionāta iznākumu, bet nu jau gan sezonai uz ziemas periodu ir pielikts punkts. Arī lielais vairums sērijveida ielas superautomobiļu mūsu platuma grādos gada aukstākos mēnešus ziemas nogaida siltumā, jo sniegoti un slideni ceļi nav viņu stihija.

Tomēr,

spītējot šim apstāklim, mans izbrauciens ar 510 zirgspēkus spēcīgo angļu kupeju notika tieši dienā, kad Dabasmāte bija nonākusi nevienprātībā pati ar sevi, nespējot izvēlēties, vai diena būs jauka un saulaina, ar spēcīgām lietusgāzēm vai tomēr sezonas pirmo slapjdraņķi.

Atskatoties uz nākamajām dienām, kas sekoja manam testa braucienam, no vienas puses ir nedaudz žēl, ka nelutināja spoža saule un zila debess. No otras puses, kontrastiem bagātā pirmdiena bija iespēja Aston Martin Vantage pierādīt savu daudzpusību. To, ka tas ir

ne tikai ielas sporta auto, kas ar vieglām modifikācijām, var braukt pa priekšu un noteikt tempu miljoniem vērtajām F-1 sacīkšu mašīnām, bet arī būt tīri labs sabiedrotais ikdienas gaitās.

Turklāt ne jau šāds tāds sabiedrotais, bet gan tāds, kuru dzird pa gabalu un atskatās. Starp citu, Mailendera Vantage ir F-1 čempionātu godinošā versija ar 535 zirgspēku motoru un līdzīgu komplektāciju, tikai bez mirgojošajām bākugunīm, var iegādāties arī jebkurš interesents personīgai lietošanai. Aston Martin salonā man gan pastāstīja, ka F-1 versijas komplektēšanas, kā arī krāsu un apdares materiālu kombinēšanas iespējas ir ierobežotas, taču jauda būs lielāka un spoilerīši citādāki nekā standarta Vantage. Kas interesanti, īpašās sērijas auto pat sanākot nedaudz lētāks.

Tīmeklī var pameklēt, kā izskatās Vantage F1 Edition, bet man un lielajam vairumam autobraucēju pilnīgi pietiks ar standarta modeli par aptuveni 180 000 eiro. Kad no Aston Martin jaunā Rīgas salona pārstāvjiem saņēmu vilinošu piedāvājumu izvēlēties, ko es gribētu labāk – jauno krosoveru DBX vai Vantage –, es ilgi nedomāju. Protams,

DBX pārstāv šobrīd ļoti populāro apvidus automobiļu un krosoveru segmentu, ir jaudīgāks un dārgāks

un arī šad tad izbrauc Formula 1 sacīkšu trasē, ja kādam sportistam potenciāli nepieciešama mediķu palīdzība, bet, gluži kā tiesībām izvēlēties Ziemassvētku dāvanu jau novembrī, priekšroku devu Vantage.

Ne jau tāpēc, lai vilktu paralēles ar Džeimsu Bondu, kurš savus Aston Martin vienmēr kaut kur pamet bez durvīm, sašķaidītiem logu stikliem un cauršautām riepām, bet tāpēc, ka spilgtā atmiņā bija palikusi vairākus gadus sena raidījuma Top Gear epizode, kurā Džeremijs Klārksons melanholiskā, nedaudz skumjā gaisotnē apcerīgi prātuļoja par to, ka

klasiskajām supermašīnām drīz pienāks gals un Vantage ar V12 dzinēju zem priekšējā pārsega ir gluži kā tāds dinozaurs,

kam drīz lemts pazust no zemes virsmas. Video var noskatīties zemāk, un V12 motori vēl nekur nav pazuduši, turklāt Aston Martin azotē ir pārsteigums benzīngalvām, jo arī jaunākais Vantage tomēr tiks izlaists V12 versijiā. Nav šaubu, ka pircēji atradīsies, jo īpaši kaislīgo auto entuziastu vidū, kam katrs spēkrats ir daļa no viņa kolekcijas, kuru šad tad izbraukt izskrieties. Par mašīnas specifikāciju oficiālas informācijas nav, taču ticams, ka zem motorpārsega tiks iebūvēts Aston Martin rīcībā esošais 5,2 litru twin-turbo V12 motors, kas flagmanī DBS Superleggera attīsta 730 ZS un ļauj 160 km/h sasniegt nedaudz vairāk kā 6 sekundēs.

Nevienā mirklī nešaubos, ka tādu auto vajag un vajag arī mazāk jaudīgāku standarta Vantage ar 510 zirgspēkiem. Un pat ar šo jaudu ir vairāk nekā gana, jo viens pieskāriens pedālim un tu jau esi pazibējis garām sazin cik fūrēm. To skaitam nav nozīmes, jo Vantage ar priekšā iebūvēto AMG motoru, kuru vienmēr pārbauda un ar savu parakstu apstiprina viens konkrēts cilvēks, acumirklī burtiski lido garām visiem, kas atrodas pa labi.

Ātrums ir milzīgs, bet Vantage tai pašā laikā paliek civilizēts un viegli saprotams.

Jā, tas rēc skaļi un spidometrs apdzīšanas brīžos dažkārt demonstrē neticami strauju ātruma indikatora kāpšanu, bet nevienā mirklī nav bažu, ka kaut kas varētu noiet greizi. Auto ir līdzsvarā, stūre klausa katrai pavēlei, bet tu sēdi melni matētā tankā ar šaurām šaujamlūkām kā tāds Bonds vai Betmens un traucies pretī savam mērķim. Betmens gan drīzāk ne, jo apmetnim salonā nepietiktu vietas, bet Bonds, kurš savus auto atgriež tādus, kādus tos saņēmis, gan.

Automašīnas spēja paātrināties reibina, bet vairāk par visu pārsteidz, cik viegli lietojams ikdienā ir pat šāds automobilis, kura tehnisko datu tabula vēsta par 3,6 sekundēm līdz simtam un 314 km/h maksimālo ātrumu. Ja esi pieradis pie augstākiem automobiļiem, tad

nāksies vien izstrādāt iekāpšanas kustību sekvenci, jo Vantage sēdeklis atrodas gandrīz pie zemes.

Tas nāk par labu mašīnas smaguma centram un attiecīgi vadāmībai un stabilitātei, bet pie iesēšanās būs jāpierod. Taču tas ir vienas dienas jautājums, un tad jau zināsi, ka mazliet jāpieliecas un jāļauj sev iekrist sporta sēdeklī. Vārdam “sporta” gan nevajadzētu baidīt, jo sēdeklis ir ērts un pats auto kopumā ir ērts. Vietas divvietīgajā salonā nav daudz, jo tas ir diezgan kompakts, bet sēdekļa regulēšanas iespējas ļaus iekārtoties arī garākiem cilvēkiem, un viss te nudien ir pa rokai. Lai gan šajā automobilī vienīgais, kam ir jābūt pa rokai, ir stūre un transmisijas pogas P R N un D. Bet braukšanas režīmu slēdzi ikdienā var pat neaiztikt, jo tas jau pēc noklusējuma ir Sport režīmā, savukārt multimediju sistēma starp radio ziņu izlaidumiem apaļās stundās var stāvēt izslēgta. Lai dzied motors.

Kāds varbūt jautās: “Bet kā ar apmalītēm un “guļošajiem policistiem”?” Un es atbildēšu “nekā”. Spītējot sportiskajam raksturam,

Vantage ir pietiekami praktisks, lai ne reizi nepieskartos kādam no daudzajiem tajā dienā sastaptajiem ātrumvaļņiem.

“Bet bagāžnieks gan jau ir tāds, kurā neko nevar ielikt,” teiks kāds cits. Un es teikšu: “Daudz ne, bet šo to var ielikt, un bagāžnieku optimāli var izmantot, ja par 4000 eiro pasūta tam speciāli paredzētu bagāžas komplektu, turklāt ikdienā biežāk nepieciešamos sīkumus var novietot uz plauktiņa aiz sēdekļiem, elkoņa balstā vai durvju kabatās, bet ne cimdu nodalījumā, jo tāda šim auto nav.”

“Tas viss labi, bet apmalītes bieži vien ir sliekšņa augstumā un var apdauzīt durvju malas,” piebildīs trešais skeptiķis, un es viņa bažas atspēkošu, sakot, ka “no apmalītēm nevajag sevišķi bīties, jo auto ir viegli prognozējams, turklāt

paralēli ielas malai noparkota Vantage durvis apskādēt vispār nav iespējams, jo tās veras nedaudz uz augšu, līdzīgi kā spārni Aston Martin emblēmā”.

Šobrīd, kad pasaulē aizvien vairāk runā par elektromobiļiem un iekšdedzes dzinēju norietu, mazliet pārņem Klārksona sižetā jūtamais noskaņojums, jo nekas vairs nebūs kā agrāk. Nebūs sulīgā trokšņa no izplūdes caurulēm, vibrāciju un ar visu augumu jūtamo grūdienu pārnesumkārbas pārslēgšanās brīžos. Bet varbūt

nav ko sērot un jābauda katrs mirklis, katra iespēja izbraukt ar šādiem auto.

Noteikti pienāks laiks, kad būs tikpat aizraujošs, bet elektrisks Aston Martin, un līdz tam jau būsim pieņēmuši Raiņa pausto atziņu: pastāvēs, kas pārvērtīsies.