Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien tikās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, lai pārrunātu virkni aktuālo jautājumu, tostarp drošības situāciju reģionā saistībā ar Baltkrievijas režīma hibrīduzbrukumu Eiropas Savienības (ES) Austrumu robežai un Krievijas militāro spēku mobilizāciju pie Ukrainas robežām.
"Drošības situācija reģionā ir izmainījusies. Krievijas mērķis ir radīt nestabilitāti - to saskatām plašākā kontekstā gan ar Krievijas darbībām pie Ukrainas robežām, gan manipulācijām ar energoresursu cenām, gan dezinformāciju, gan ar Baltkrievijas režīma īstenoto hibrīduzbrukumu ES ārējām robežām.
Mūsu uzdevums šajā laikā ir stiprināt Eiropas Savienību un stiprināt NATO.
Šīs abas organizācijas ir mūsu drošības stūrakmens un ir savstarpēji papildinošas," sarunas gaitā uzsvēra Kariņš.
Premjers pateicās Francijai par atbalstu sarežģītajā situācijā uz robežas ar Baltkrieviju, augsti novērtējot Francijas prezidenta personīgo iesaisti sarunās ar migrantu izcelsmes valstīm, kas ir palīdzējis ierobežot avioreisus un līdz ar to migrantu plūsmu uz Baltkrievijas un ES ārējo robežu.
Tāpat sarunas gaitā tika uzrunāts jautājums par ES migrācijas regulējumu. Abas puses atzina, ka esošais ES migrācijas regulējums neatbilst šodienas izaicinājumiem, īpaši hibrīduzbrukuma apstākļiem un to ir nepieciešams atbilstoši mainīt.
Jautājumā par Krievijas spēku koncentrāciju pie Ukrainas robežām, Ministru prezidents uzsvēra nepieciešamību pēc stingra ES un NATO signāla nosūtīšanas Krievijai, ka situācijas eskalācijas gadījumā būs nopietnas konsekvences.
Ministru prezidents aicināja Franciju atbalstīt NATO klātbūtnes pastiprināšanu Baltijas reģionā.
Abi līderi sarunas gaitā uzsvēra ES-NATO sadarbības nozīmi un to, ka abas organizācijas būtiski papildina viena otru. Vienlaikus līderi sarunā vienojās, ka diskusijā par Eiropas nākotni ir būtisks rast arī atbildi uz jautājumu kā padarīt Eiropu stiprāku, ņemot vērā ne tikai drošības, bet arī citus aktuālos un nākotnes izaicinājumu.
Tikšanās laikā Kariņš ar Francijas prezidentu pārrunāja arī gaidāmo Francijas ES prezidentūru. Sarunas gaitā abi līderi uzrunāja klimata, digitālās transformācijas, industriālās politikas un citus ES prioritāros jautājumus. Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvija ir stingri apņēmusies samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet šim samazinājumam jābūt proporcionālam un reālistiskam.
