Korupcijas garā ēna

“Alkatības netikums ir smaga, neārstējama slimība” – šos vārdus var atrast, iespējams, senākajā ēģiptiešu literatūras sacerējumā, kas saglabājies līdz mūsdienām, “Ptahotepa pamācības”. Ēģiptes faraona vezīrs Ptahoteps 25. gadsimtā pirms mūsu ēras savas pamācības rakstīja jauniem vīriešiem no ietekmīgām ģimenēm, kuri gatavojās ieņemt kādu no augstākajiem ierēdņu amatiem.

Vai var likt vienlīdzības zīmi starp dārza skaistāko dālijas ziedu, kuru pensionāre atnesusi “savai dakterītei”, nākot pēc kārtējās zāļu receptes, un kukuli, kas dots ierēdnim, lai panāktu vienošanos par firmai labvēlīgiem nosacījumiem valsts vai pašvaldības iestādes iepirkumā? Iespējams, vientuļai pensionārei doktorāta apmeklējums ir nozīmīgākais notikums pāris mēnešu laikā un viens no nedaudziem cilvēkiem, ar kuru padalīties priekā par pašaudzēto ziedu, ir ģimenes ārste, kura vienlīdz profesionāli aprūpē visus savus pacientus. Savukārt iepirkuma “sarunāšana” ir tikai viens neliels ķēdes posms, kas sācies un tālāk aizvijas grūti izsekojamos ēnu ekonomikas labirintos – konkurences kropļošana, nelikumīga skaidras naudas aprite, “aplokšņu algas”, uzpūstas līgumdarbu izmaksas un vēl virkne citu nelikumīgu darbību. Ja vēl atbildīgais ierēdnis tieši vai netieši dod mājienu, ka neliela pateicība var veicināt labvēlīgu iznākumu… Koruptīvas darbības grauj sabiedrības morāli, valsts un pašvaldības iestāžu reputāciju, ir saistītas ar valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, kas samazina iespējas izmantot šos līdzekļus visai sabiedrībai būtisku mērķu sasniegšanai. Negodīga konkurence nodara lielu ļaunumu uzņēmējdarbības videi, samazina iespējas piesaistīt ārvalstu investīcijas, bremzē valsts ekonomisko attīstību kopumā. Politiskā korupcija grauj sabiedrības uzticēšanos Saeimai, valdībai, bremzē iedzīvotāju politisko līdzdalību, kas ir svarīgs priekšnoteikums demokrātijas attīstībai.

Novērtēt korupcijas līmeni sabiedrībā nav vienkārši, jo daudzas korupcijas izpausmes ir krimināli sodāmas un koruptīvas darbības netiek veiktas uz spoži apgaismotas skatuves daudzu skatītāju acu priekšā. Kaut arī, uzdodot tiešus jautājumus par koruptīvām darbībām, respondenti visbiežāk sniedz sociāli vēlamas atbildes, socioloģisko pētījumu dati tomēr ļauj novērtēt sabiedrības izpratni par korupciju un attieksmi pret to.

Kā laika gaitā ir mainījusies Latvijas sabiedrības spēja atpazīt korupciju un gatavība novērst to? Svaigākie dati šajā jautājumā ir pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pasūtījuma veiktajā sabiedriskās domas aptaujā “Attieksme pret korupciju”, kas tika īstenota EEZ Grantu programmas ietvaros, aptverot sabiedrību (1000 respondenti) un uzņēmumu pārstāvjus (420 respondenti).

Pētījumā iegūtie dati liecina, ka gan sabiedrībā kopumā, gan arī uzņēmējdarbības vidē iecietība pret korupciju ir līdzīgā līmenī – apmēram piektā daļa gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju ir veikuši vai pieļauj iespēju, ka viņi varētu veikt koruptīvas darbības, bet dominējošajai sabiedrības un uzņēmēju daļai šāda rīcība nav pieņemama. Pēdējo divu gadu laikā kārtojot kādas lietas, jautājumus, problēmas, 20% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju un 21% uzņēmēju ir izmantojuši neoficiālus maksājumus, dāvanas vai pazīšanos. Respondenti atzīmējuši, ka visbiežāk šādos gadījumos tika izmantota pazīšanās, personiskie sakari. Tomēr arī kukuļa došanas kādai valsts vai pašvaldības amatpersonai iespēju pieļāva 21% iedzīvotāju un 19% uzņēmēju. Analizējot iemeslus, kāpēc iedzīvotāji vai uzņēmēji varētu izšķirties dot kukuli valsts amatpersonai, atklājās, ka visbiežāk kukulis kalpo drošības izjūtai, lai garantētu, ka problēma vispār tiks risināta un darbinieki būs laipni un atsaucīgi.

Bīstamas ir ne tikai koruptīvās darbības pašas par sevi, bet arī aizdomas par to iespējamību. Korupcijas mestā ēna sabiedrībā ir ievērojami garāka par reālo koruptīvo darbību apjomu. Šādas pārdomas rada tas, ka, pēc aptaujas datiem, sabiedrība kopumā kritiskāk nekā uzņēmēji vērtēja situāciju ar korupciju valstī, tāpat sabiedrībā kopumā zemāk tika vērtēts dažādu institūciju, valsts iestāžu godīgums, runājot par korupciju. Risinot ikdienā bieži sastopamus jautājumus – saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, risinot nodokļu administrēšanas (deklarācijas, auditi, jautājumu kārtošana VID) un autotransporta reģistrācijas vai tehniskās apskates (CSDD) jautājumus, iedzīvotāji attiecīgi 81%, 93% un 96% gadījumu “lietu nokārtoja bez kādiem neoficiāliem maksājumiem vai pazīšanās”. Lai gan iedzīvotāju personiskā pieredze liecina, ka arī bez negodīgām darbībām var ātri un ērti saņemt valsts un pašvaldības iestāžu pakalpojumus, gana plaši izplatīta ir gatavība tās tomēr izmantot.

Uzņēmēju priekšstati par dažādu valsts un pārvaldes iestāžu darbinieku godīgumu bija ievērojami pozitīvāki. Iespējams, šo atšķirību pamatā ir tas, ka iedzīvotāji par korupcijas situāciju vairāk spriež pēc medijos iegūtās informācijas, mazāk pēc savas personīgās pieredzes. Starp iedzīvotājiem kā nozīmīgākos informācijas avotus par negodīgiem vai šaubīgiem darījumiem valsts un pašvaldību iestādēs masu informācijas līdzekļus minēja 78% respondentu, draugu, paziņu personisko pieredzi – 48% respondentu. Savukārt no personiskās saskarsmes pieredzi par koruptīvām darbībām valsts un pašvaldības iestādēs ieguvuši 37% iedzīvotāju.

Uzņēmējiem ikdienā bieži nākas risināt jautājumus valsts un pašvaldību iestādēs, piedalīties iepirkumos. Starp uzņēmējiem pēdējo divu gadu laikā 79% respondentu nav izmantojuši nekādus neoficiālus maksājumus, dāvanas vai pazīšanos.

Gan uzņēmēju vidē, gan sabiedrībā kopumā ir līdzīgs to respondentu īpatsvars, kas, pēdējo divu gadu laikā kārtojot kādas lietas, jautājumus, problēmas, ir izmantojuši neoficiālus maksājumus, dāvanas vai pazīšanos. Starp iedzīvotājiem tie ir 20%, savukārt starp uzņēmējiem – 21% aptaujāto.

Uzņēmumu pārstāvju aptaujā kā nozare, kurā visbiežāk tiek izmantoti neoficiāli risinājumi, galvenokārt pazīšanās, 20% gadījumu bija minēta būvniecība. Nākamās biežāk minētās situācijas, kad uzņēmumi izmantojuši pazīšanos, neoficiālus maksājumus vai dāvanas, bija piedalīšanās valsts vai pašvaldības publiskajos iepirkumos un atļauju, licenču saņemšana (neoficiālus risinājumus izmantojuši attiecīgi 9% un 8% uzņēmumu, kuri ir kārtojuši šos jautājumus). Tomēr vairākums (57%) respondentu, kuru uzņēmumi pēdējo divu gadu laikā ir piedalījušies publiskajos iepirkumos, atzina, ka atlases procedūra bija caurskatāma un neradās nekādas šaubas par tās godīgumu. Viedokli, ka korupcija ir ietekmējusi uzņēmuma izredzes uzvarēt iepirkumu konkursā, izteica tikai 12% pētījuma dalībnieku. Vēl 20% respondentu pieļāva, ka korupcija varētu būt par iemeslu tam, ka uzņēmums neuzvarēja kādā iepirkumā.

Korupcijas ēna – sabiedrībā valdošie mīti, ka godīgā ceļā neko nevar panākt, – krīt arī pār daudzu iestāžu reputāciju. Īpaši tas attiecas uz iestādēm, kuru darbība ne visiem ir pietiekami labi saprotama. Gan sabiedrībā, gan uzņēmējdarbības vidē korupcijas kontekstā nevainojama reputācija bija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), savukārt Latvijas valdības un Saeimas reputācija tika vērtēta viszemāk. Paši vien Saeimas deputātus – savu interešu pārstāvjus – ir ievēlējuši…

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kā iestādes, kas cīnās pret korupciju, darbība samērā bieži tika vērtēta pozitīvi – šo iestādi kā godīgu raksturoja 37% aptaujāto uzņēmēju un 26% iedzīvotāju. Kritiski KNAB darbību vērtēja 14% uzņēmēju un 19% iedzīvotāju. Pārējie respondenti sniedza neitrālu vērtējumu vai arī nespēja sniegt konkrētu vērtējumu.

Kopumā pētījuma rezultāti liecina, ka gan lielākā sabiedrības, gan uzņēmēju daļa nav izmantojuši neoficiālus maksājumus, dāvanas vai sakarus – starp iedzīvotājiem tie ir 80%, bet starp uzņēmumu pārstāvjiem – 79% respondentu. Arī attieksme pret korupciju Latvijas sabiedrībā ir negatīva – gatavību ziņot par korupcijas gadījumiem izteica 57% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Iespēju kādai valsts amatpersonai dot kukuli pieļāva tikai 21% respondentu.

Nobeidzot šo apskatu, secinu: lai gan pētījuma rezultātu analīze pēc dažādām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm neuzrāda statistiski nozīmīgas tendences, tomēr nedaudz biežāk (27% respondentu) kukuļa došanas iespēju ir pieļāvuši respondenti vecumā no 50 līdz 59 gadiem. Tas man ļauj daudz cerīgāk skatīties jaunāko paaudžu virzienā.