Paštestu piegādātāja “Brief” komercdirektors iesaistīts krimināllietā par piesavināšanos

LTV zināms, ka policijas izmeklēšanā pirms diviem gadiem noskaidrots – 2019. gada vasarā Borks-Putniņš strādāja uzņēmumā “UNI Project” par komercdirektoru. Firmas vadītājam, Lietuvas pilsonim Vidmantam Šelmim, Borks-Putniņš devis parakstīt līgumu par 12 konteineru pārdošanu. Taču vēlāk izrādījās, ka potenciālais pircējs nemaz neeksistē, naudu lietuvietis nesaņēma, bet cita, jau Putniņam piederošā firma, konteinerus pārdeva tālāk.

Valsts policijā uz jautājumu par kriminālprocesu atbildēja: “Uzsāktais kriminālprocess kvalificēts pēc Krimināllikuma 179. panta trešās daļas, proti, par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā un Krimināllikuma 275. panta otrās daļas, proti, par dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošanu un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšanu un izmantošanu, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā, vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm. Minētajā kriminālprocesā ir divi aizdomās turētie un drīzumā kriminālprocess tiks nodots kriminālvajāšanas sākšanai.”

Jautāts par šo kriminālprocesu, Borks-Putniņš raidījumam atbildēja: “Es atļaušos nekomentēt. Pašreiz notiek pirmstiesas izmeklēšana.”

LTV norāda, ka Borks-Putniņš nevēlas runāt arī par citu savas biogrāfijas aspektu.

Pirms 10 gadiem KNAB aizturēja viņu ar 10,5 tūkstošiem latu skaidrā naudā, un atzina par aizdomās turēto kukuļošanā. Tolaik Borks-Putniņš strādāja Rīgas pilsētai piederošajā Ceļu pārvaldē.

KNAB uzskatīja, ka Putniņš un kāda uzņēmuma izpilddirektors organizēja kukuļa došanu toreizējam Ceļu pārvaldes vadītājam Mārtiņam Lauvam – par to, ka uzņēmums tika pie pasūtījumiem. Prokuratūra krimināllietu pret Borku-Putniņu izbeidza, jo secināja – nav pierādīts tas, ka pie viņa atrastā nauda bija domāta kukulim.

“Tas nav saistīts ar “Brief” darbību vai valsts iepirkumiem, vai kaut ko tamlīdzīgu. Tās ir atsevišķas lietas, kur nav nekādas saistības ar šodienas aktuālajiem jautājumiem,” sarunā ar “de facto” norādīja Borks-Putniņš.

Kā atgādina raidījums, līdz šim lielāko pasūtījumu, antigēna paštestu piegādi valsts vajadzībām, “Brief” saņēma no Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra, līguma kopējā summa – vairāk nekā 4 miljoni eiro. Tagad šī piegāde kavējas. Aizsardzības ministrs uzskata – pat ja par “Brief” komercdirektora reputāciju būtu bijis zināms iepriekš, izslēgt uzņēmumu no iepirkuma procedūras nevajadzētu.

“Mums nav bijuši nekādi pierādījumi, ja tiesa nekad par šādiem cilvēkiem nav lēmusi, mūsu iepirkumu veicēji nevar pateikt – ja tam puisim ir ūsas, vai tāpēc mēs ar viņu neslēgsim līgumu,”  LTV skaidroja Artis Pabriks.

“de facto” norāda, ka ministram nepiekrīt nevalstiskās organizācijas “Delna” eksperti. Individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkumi bieži vien veikti sarunu procedūras formā. Proti, pati iestāde uzrunā pretendentus. Un te ierēdņiem un politiķiem ir iespēja izvairīties no uzņēmējiem ar apšaubāmu reputāciju.