Skandāls, kas Lietuvā šomēnes izraisījās ap Baltkrievijas kālija mēslojuma ražotāja "Belarusjkaļij" tranzītkravu vešanu caur Lietuvu pēc šim uzņēmumam noteikto ASV sankciju stāšanās spēkā, negatīvi ietekmējis gan valdības, gan premjerministres Ingrīdas Šimonītes, bet īpaši ārlietu un satiksmes ministru reitingus, liecina socioloģisko pētījumu kompānijas "Vilmorus" veiktās aptaujas rezultāti, kas publicēti laikrakstā "Lietuvos rytas".
To respondentu īpatsvars, kuri uzticas valdībai, krities no 21% novembrī līdz 17,3% decembrī, savukārt neuzticēšanos valdībai pagājušajā mēnesī pauduši 39,6% aptaujāto, bet šomēnes - jau 47,8%.
Kā norādījis "Vilmorus" vadītājs Vlads Gaidis, valdības reitings nokrities ne tikai līdz zemākajam līmenim, kopš darbu sācis šis ministru kabinets, bet arī vispār kopš 2009.-2012.gada, kad toreizējā premjera Andrjus Kubiļus valdībai nācās strādāt ekonomiskās krīzes apstākļos.
"Belarusjkaļij" tranzītkravu skandāls viskrasāk ietekmējis satiksmes ministra Marjus Skuoža reitingu - novembrī viņu labvēlīgi vērtējuši 13,1% aptaujas dalībnieku, bet decembrī - vairs tikai 9,5%, savukārt nelabvēlīgs vērtējums šim ministram respondentu vidū audzis no 25,1% līdz 47%.
Cietusi arī ārlietu ministra Gabrieļus Landsberģa popularitāte - labvēlīgais vērtējums mēneša laikā krities no 21% līdz 15,3%, bet nelabvēlīgais audzis no 59,8% līdz 66,4%.
Premjeri Šimonīti novembrī labvēlīgi vērtējuši 33% aptaujāto, bet decembrī - 30,5%, savukārt nelabvēlīgo vērtētāju īpatsvars mēneša laikā audzis no 49,6% līdz 52%.
Kā ziņots, "Belarusjkaļij" kravu tranzīts caur Lietuvu netika pārtraukts, kad 8.decembrī stājās spēkā šim Baltkrievijas valsts uzņēmumam noteiktās ASV sankcijas. Noskaidrojās, ka "Belarusjkaļij" novembrī veicis priekšapmaksu Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam "Lietuvos geležinkeliai" un ar šo summu pietiek, lai tas turpinātu "Belarusjkaļij" kravu pārvadāšanu decembrī, janvārī un februārī. Kā izteicās "Lietuvos geležinkeliai" vadītājs Mants Bartuška, par līguma laušanu uzņēmumam varētu draudēt simtiem miljonu eiro liels sods.
Valdība paziņoja, ka meklē iespējas, kā valsts dzelzceļa kompānijai lauzt līgumu par "Belarusjkaļij" produkcijas transportēšanu, vienlaikus uzsverot, ka ASV sankcijas tieši neizliedz mēslojuma tranzīta kravu plūsmu caur Lietuvu.
Uzņemoties atbildību par situāciju, ārlietu ministrs un satiksmes ministrs iesniedza atlūgumus, bet premjere pieļāva iespēju, ka varētu atkāpties pat visa viņas valdība, taču drīz pēc tam pavēstīja, ka nepieņem ministru atkāpšanos un valdība turpinās darbu līdzšinējā sastāvā.
Kā uzskata politoloģe, Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta profesore Aine Ramonaite, valdības vadītāja šai situācijā nav rīkojusies kā politiķe, bet "kā parasts, racionāls cilvēks" un valdība nav izmantojusi iespēju sūtīt vēlētājiem "vēstījumu, ka kaut kas mainīsies vai kāds uzņemsies atbildību".
"Racionāli raugoties, ministru atkāpšanās nebūtu kaut ko tūlīt mainījusi valdības darbībā, bet viss atkarīgs no tā, kā tiek pasniegta situācija, no politiskās gribas, izlēmības un spējas reaģēt uz situāciju," spriedusi eksperte.
Viņasprāt, ministru demisija šai situācijā pat nebija obligāta, bet valdība izvēlējusies sliktāko iespējamo risinājumu saziņai ar sabiedrību un acīmredzot sākusi zaudēt pat savus lojālākos atbalstītājus.
Kā tikmēr atzinis politologs Ramūns Vilpišausks, krīžu laikā grūti cerēt, ka respondenti valdību vērtēs labvēlīgi, bet šajā gadījumā "skandāla fons aizsedzis pat dāsno nākamā gada budžetu".
Runājot par Lietuvas politiķu reitingiem kopumā, aptauja liecina, ka sabiedrība vislabvēlīgāk joprojām vērtē prezidentu Gitanu Nausēdu, lai gan nedaudz krities arī viņa reitings.
Decembrī labvēlīgu vērtējumu prezidentam devuši 52,5% aptaujāto, bet nelabvēlīgu - 27,2%. Novembrī šie rādītāji bija attiecīgi 54,5% un 27,2%.
Mēneša laikā nav mainījies populārāko politiķu pirmais piecnieks - otrajā vietā ierindojas opozīcijā esošās Sociāldemokrātiskās partijas līdere Vilija Blinkevičūte, trešajā -Kauņas mērs Visvalds Matijošaitis, ceturtajā - Seima spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsena un piektajā - aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.
Reprezentatīvā aptauja veikta no 10. līdz 18.decembrim.
