Reaģējot uz Krievijas izvirzītajām prasībām nepieļaut tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, Somijas augstākās amatpersonas atgādinājušas, ka valsts jebkurā brīdī varot pievienoties aliansei.
Somijai ir visas iespējas pievienoties NATO, atgādina prezidents un premjerministre (56)
Papildināts
Kā ziņots, Krievija koncentrē karavīrus un militāro ekipējumu pie robežas ar Ukrainu un izvirzījusi rietumvalstīm vairākas prasības, galvenokārt - nepieļaut tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem. Rietumvalstis uzstāj, ka ikvienai valstij - piemēram, Ukrainai un Gruzijai - ir tiesības pašai lemt par dalību aliansē.
Somijas prezidents Sauli Nīniste Jaungada uzrunā uzsvēra, ka Krievijas "ultimāti" ir pretrunā Eiropas drošības arhitektūrai. Viņš norādīja, ka visu valstu "suverēnā vienlīdzība" ir princips, kas jāievēro visiem, un ka mūsdienās runām par "ietekmes sfērām" nav vietas.
"Ļaujiet vēlreiz atgādināt - Somijas manevrēšanas iespējas un izvēles brīvība ietver arī iespēju iesaistīties militārajās aliansēs un iesniegt pieteikumu dalībai NATO, ja mēs paši tā izlemtu," teica Nīniste.
"Šādos laikos man prātā nāc Henrija Kisindžera mācībstundas. Viņš ciniski secinājis, ka tad, kad lielvaru grupas galvenais mērķis ir izvairīties no kara, starptautiskā sistēma kļūst atkarīga no tās nežēlīgākā locekļa," atgādināja Somijas prezidents.
Arī Somijas premjerministre Sanna Marina savā Jaunā gada uzrunā uzsvēra: "Somija saglabā iespēju pieteikties NATO dalībvalsts statusam."
"Mums jāstiprina šī izvēles brīvība un jānodrošina tās saglabāšanās, jo tās ir jebkuras valsts tiesības - lemt par savu drošības politiku," viņa sacīja, piebilstot, ka Somija pastiprinās sadarbību drošības un aizsardzības jomās ar citām Eiropas valstīm.
Somija un tai kaimiņos esošā Zviedrija joprojām saglabā neitrālu valstu statusu, lai gan pieaug to sadarbība ar NATO un gan Helsinkiem, gan Stokholmai ir ciešas divpusējas attiecības ar tādām alianses dalībvalstīm kā Norvēģija, ASV un Lielbritānija.
Lai gan nav sagaidāms, ka Somija varētu nekavējoties lūgt to uzņemt NATO, Krievijas darbības Ukrainas pierobežā un pirms Ziemassvētkiem iesniegtais ultimāts Rietumiem rosinājis somu debates par pievienošanai aliansei, kas nebija sasniegušas tādu intensitāti kopš 2014.gada, kad Maskava anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
Atdzimst diskusijas par Somijas dalību NATO
Nacionālās koalīcijas līderis Petri Orpo, kas sen atbalstījis Somijas dalību NATO, norādījis, ka pienācis laiks diskusijai par to, vai Helsinkiem būtu jāiesniedz pieteikums uzņemšanai aliansē, un ka, viņaprāt, iestāšanās tajā uzlabotu gan valsts, gan reģiona drošības situāciju.
"Krievija nesen norādījusi, ka iespējamā Somijas un Zviedrijas dalība NATO spiedīs to uz militāru reakciju. Šāda valoda ir nožēlojama un vairāk runā par pašas Krievijas patiesajiem nolūkiem (..). Somija nerada nekādus draudus Krievijai," norādījis lielākās opozīcijas partijas vadītājs.
Arī valdošās koalīcijas sastāvā esošo zaļo parlamenta frakcijas vadītājs Ate Harjane atzinis, ka argumenti par labu dalībai NATO ir "kļuvuši spēcīgāki" un ka valstij nekavējoties jāpievienojas aliansei.
Pieaugošais satraukums par iespējamo Krievijas uzbrukumu Ukrainai, kā arī Maskavas satelīta Aleksandra Lukašenko autoritārā režīma sarīkotā hibrīdoperācija, organizējot nelegālo imigrantu plūsmu no tā varā esošās Baltkrievijas uz Poliju, Lietuvu un Latviju, likusi arī Baltijas valstu politiķiem norādīt, ka Somijas un Zviedrijas dalība NATO ir izšķiroša drošības situācijas uzlabošanai Krievijas rietumu pierobežā.
Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO "var padarīt visu Ziemeļeiropu stabilāku un drošāku," izteicies Igaunijas parlamenta ārlietu komitejas priekšsēdētājs Marko Mihelsons.
Somija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kas pēc Aukstā kara nav ievērojami samazinājusi savu armiju. Apstāklis, ka tai ir 1340 kilometrus gara robeža ar Krieviju, kā arī atmiņas par Ziemas karu, kad somiem 1939./1940.gadā nācās savu neatkarību ar ieročiem rokās aizstāvēt pret toreizējās Padomju Savienības agresiju, ir iemesls tam, ka drošības jautājumiem Helsinkos vienmēr ir augsta prioritāte.
Tajā pašā laikā Somijai ir cieši ekonomiskie sakari ar Krieviju, un drošības eksperti izsakās, ka Nīniste, iespējams, ir viens no tiem Eiropas Savienības (ES) līderiem, pret kuriem Putins izjūt zināmu cieņu un ar kuru Kremļa saimniekam ir pastāvīgi sakari.