Krievijas Ārlietu ministrija piektdien oficiāli atklājusi, kādas "aizsardzības garantijas" Maskava pieprasa no NATO un ASV. Cita starpā Kremlis pieprasa, lai Ukraina nekad netiktu uzņemta aliansē, kā arī neizvietot ASV militārās bāzes postpadomju valstīs.
Krievija arī aicinājusi pēc iespējas ātrāk noorganizēt sarunas ar Vašingtonu.
Ministrija publicējusi līgumprojektus ar ASV un NATO, kas satur savstarpējas aizsardzības garantijas, lai gan šādu dokumentu publiskošana ir neierasts solis starptautiskajā diplomātijā.
Līgumprojektā ar NATO paredzēts, ka NATO apņemas neturpināt paplašināšanos un neuzņemt aliansē Ukrainu un citas valstis, kā arī neveidot jaunas militārās bāzes bijušajās Padomju Savienības valstīs.
Tāpat līguma projekts paredz, ka NATO atsakās no jebkādas karadarbības vešanas Ukrainā, Austrumeiropā, Kaukāza reģionā un Vidusāzijā.
Dokumentā paredzēta arī Krievijas un NATO apņemšanās neizvietot vidējā un tuvā darbības rādiusa raķetes teritorijās, no kurienes tās varētu sasniegt otras puses teritoriju.
Krievijas izstrādātais līgumprojekts paredz, ka puses apņemas īpaši noteiktā pierobežas joslā nerīkot militāras mācības un neveikt citas militāras darbības, kurās iesaistīto karavīru skaits pārsniedz brigādes lielumu.
Līgumprojektā ietverts punkts, ka Krievija un NATO viena otru neuzskata par pretinieku un viena otru neapdraud, kā arī apņemas miermīlīgi atrisināt visus strīdus un atturēties no spēka pielietošanas.
Dokumentā teikts, ka Maskavai un NATO būtu jāstrādā pie tā, lai novērstu incidentus Baltijā un Melnās jūras reģionā, un ieteikts izveidot "karsto" telefona līniju kontaktiem ārkārtas situācijās.
Savukārt Krievijas un ASV līgumprojekts paredz, ka abas puses neizmantos citas valsts teritoriju, lai gatavotu vai īstenotu uzbrukumu viena otrai. Puses arī apņemas neizvietot vidējā un tuvā darbības rādiusa raķetes teritorijās, no kurienes tās varētu sasniegt otras puses teritoriju.
Saskaņā ar Krievijas izstrādāto līgumprojektu ASV jāapņemas neveidot militārās bāzes "postpadomju valstīs",
tostarp Vidusāzijā, neizmantot to militāro infrastruktūru un neveidot ar tām militāru sadarbību. ASV arī būtu jāapņemas bloķēt visu bijušo Padomju Savienības valstu centieni pievienoties NATO.
Līgumprojekts arī paredz, ka puses apņemas ārvalstīs neizvietot kodolieročus, atvilkt jau izvietotos kodolieročus, kā arī likvidēt kodolieroču attīstīšanai nepieciešamo infrastruktūru ārpus savas teritorijas.
Dokumentā arī ietverta pušu apņemšanās nerīkot militārās mācības, kuru scenārijs paredz kodolieroču izmantošanu, un negatavot valstis, kurām nav kodolieroču, to pielietošanai.
Rietumos un Kijevā valda bažas, ka Maskava varētu plānot jaunu iebrukumu Ukrainā, un ASV brīdinājušas Maskavu, ka šādam solim būtu nopietnas ekonomiskās sekas.
Krievija ir savilkusi aptuveni 100 000 karavīru pie Ukrainas robežām.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins noliedzis, ka plānotu uzbrukt Ukrainai, un spriedzes saasināšanā vaino NATO. Vienlaikus Maskava pieprasījusi no Rietumiem "drošības garantijas", kas ļaušot mazināt spriedzi reģionā.
Krievija arī pieprasījusi NATO oficiāli atsaukt 2008.gada lēmumu, ka alianses durvis ir atvērtas Gruzijai un Ukrainai.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Ribakovs pēc līgumprojektu publiskošanas žurnālistiem paziņojis, ka Krievija jau ir gatava sarunām ar ASV kādā trešajā valstī, uzsverot, ka sarunas varētu noteikt jau pavisam drīz, kaut vai rīt.
Rietumvalstis ir apspriedušas iespējas piemērot Krievijai saskaņotas sankcijas gadījumā, ja tā uzbruktu Ukrainai.
ASV prezidents Džo Baidens pagājušajā nedēļā videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV piemēros Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien tikās, lai saskaņotu bezprecedenta sankciju režīmu gadījumam, ja Krievija tomēr uzbruktu Ukrainai.
ES līderi aicināja Maskavu apturēt militāro spēku koncentrēšanu un atgriezties pie sarunām, ko vada Francija un Vācija.
Savienotās Valstis un Eiropas valstis vairākkārt ir skaidri norādījušas, ka jautājums par Ukrainas dalību NATO pašreiz nav aktuāls. Taču ASV palīdz apmācīt Ukrainas karavīrus un atvēlējusi vairāk nekā 2,5 miljardus dolāru Ukrainas armijas stiprināšanai.
ASV: Sarunas ar Krieviju par Eiropas drošību bez eiropiešu piedalīšanās nav iespējamas
Reaģējot uz Krievijas priekšlikumiem par tā dēvētajām drošības garantijām, Savienotās Valstis piektdien paziņojušas, ka nekādas sarunas ar Maskavu bez Eiropas sabiedroto ziņas nav iespējamas.
"Sarunu par Eiropas drošību nebūs bez mūsu Eiropas sabiedrotajiem un partneriem," prezidenta lidmašīnā "Air Force One" esošajiem žurnālistiem uzsvēra Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.
Kā ziņots, piektdien dažas stundas iepriekš Krievijas Ārlietu ministrija oficiāli atklāja, kādas "drošības garantijas" Maskava pieprasa no Rietumiem un aicināja Vašingtonu steigšus uzsākt sarunas šajā jautājumā.
Psaki pavēstīja, ka ASV "ir iepazinušās ar Krievijas priekšlikumiem" un apspriež tos ar sabiedrotajiem Eiropā.
"Mums desmitgadēm ilgi izdevies runāt ar Krieviju par stratēģiskām problēmām," piebilda Baltā nama preses sekretāre. "Nav pamata domāt, ka mēs to nevarētu paveikt, mazinot nestabilitāti, taču mēs to darīsim sadarbībā un koordinācijā ar mūsu Eiropas sabiedrotajiem un partneriem."
"Mēs neielaidīsimies kompromisos jautājumā par pamatprincipiem, kuros balstīta Eiropas drošība, tostarp par visu valstu tiesībām pašām brīvi, bez iejaukšanās no ārpuses lemt par savu nākotni un ārpolitiku," uzsvēra Psaki.
Tajā pašā laikā kāda augsta ranga ASV amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, ziņu aģentūrai AFP izteikusies, ka ASV esot gatavas apspriest "drošības garantijas", ko ierosinājusi Krievija, lai gan nepiekrīt daļai no tām. Amatpersona piebildusi, ka Maskava zina, ka šīs lietas ASV ir nepieņemamas.
Amatpersona arī sacījusi, ka Krievijai būs jārēķinās ar milzīgām sekām, ja tā izrādīs agresiju pret Ukrainu.
Amatpersona norādījusi, ka ASV, domājams, atbildēs Krievijai nākamnedēļ ar konkrētāku ierosinājumu sarunām, bet pirms tam apspriedīsies ar Eiropas sabiedrotajiem. ASV uzstāj, ka Eiropas sabiedrotājiem jābūt iesaistītiem jebkurās diskusijās.
ASV amatpersona arī uzsvērusi, ka Rietumi necietīs iebrukumu Ukrainā.
"Ja notiks turpmāka agresija pret Ukrainu, tai būs milzīgas, milzīgas sekas un par to būs augsta cena," sacījusi amatpersona, piebilstot, ka atbildes pasākumi lielākoties būs ekonomiska rakstura.
"Mēs esam gatavi apsvērt vairākas lietas, kuras mēs iepriekš nebijām apsvēruši," brīdinājusi anonīmā amatpersona, piebilstot, ka tam būtu ļoti liela ietekme uz Krieviju.
