Honkongas aktīviste otro reizi notiesāta par Tjaņaņmeņas slaktiņa pieminēšanu

TVNET/LETA/AFP
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Reuters/ScanPix

Ieslodzītā Honkongas prodemokrātiskās kustības aktīviste Čova Hantuna otrdien otro reizi atzīta par vainīgu iedzīvotāju musināšanā pieminēt Tjaņaņmeņas laukuma protestu apspiešanu 1989.gadā.

36 gadus vecā juriste, kura pārstāvējusi sevi vairākās tiesas prāvās, ir bijusī Honkongas Alianses līdere.

Prodemokrātiskā organizācija, kas tika likvidēta, mēdza organizēt ikgadējos Tjaņaņmeņas slaktiņa atceres pasākumus.

Pēdējos divus pasākumus policija aizliedza, atsaucoties uz epidemioloģiskās drošības pasākumiem un drošības apsvērumiem, un tiesas jau ir ieslodzījušas vairākus aktīvistus, kas nepakļāvās šim aizliegumam 2020.gadā, tostarp Čovu.

Čova tika aizturēta arī pērnā gada 4.jūnija rītā saistībā ar diviem publiskiem aicinājumiem iedzīvotājiem aizdegt sveces Tjaņaņmeņas slaktiņa upuru piemiņai. Tiesa šodien nolēma, ka Čova kūdījusi citus nepakļauties policijas aizliegumam.

Čova nosodīja tiesas lēmumu un sacīja, ka varasiestādes kriminalizē vārda brīvību.

"Vēstījums, ko sūta šis spriedums, ir, ka sveces aizdegšana ir vaina, ka vārdi ir vaina. Vienīgais veids, kā aizstāvēt vārda brīvību, ir turpināt izteikties," sacīja juriste, kur tiesas sēdes laikā izmantoja savu iespēju izteikties, lai nolasītu Tjaņaņmeņas slaktiņa upuru tuvinieku atmiņu fragmentus.

Pekina cenšas sabiedrības atmiņā izdzēst 1989.gada 4.jūnijā notikušo Tjaņaņmeņas laukuma slaktiņu un kontinentālajā Ķīnā atklātas diskusijas par to ir aizliegtas.

Saskaņā ar Ķīnas varasiestāžu sniegtajiem oficiālajiem datiem 1989.gada 4.jūnijā, apspiežot studentu demonstrāciju Pekinas Tjaņaņmeņas laukumā, kuras dalībnieki pieprasīja demokrātisku reformu īstenošanu, gāja bojā aptuveni 300 cilvēki, taču cilvēktiesību aizstāvji un aculiecinieki apgalvo, ka upuru skaits varētu būt mērāms tūkstošos.

Honkonga bija vienīgā vieta Ķīnā, kur Tjaņaņmeņas slaktiņa atceres pasākumi vēl tika pieciesti.

Kad Honkonga 1997.gadā atgriezās Ķīnas pakļautībā, tai tika solītas plašas individuālās tiesības, tostarp preses brīvības aizsardzība. Taču demokrātijas aktīvisti un tiesību aizstāvju organizācijas apgalvo, ka brīvības ir tikušas pamatīgi iedragātas, sevišķi kopš Pekina 2020.gadā Honkongai uzspieda tā dēvēto nacionālās drošības likumu.

Honkongas varas iestādes noraida šos apgalvojumus, un pilsētas valdība noliedz, ka vērstos pret medijiem.

Čova ir viena no Honkongas Alianses līderiem, kas notiesāta, pamatojoties uz minēto drošības likumu.

Honkongas Alianses vadītais muzejs ir slēgts, bet vairākas skulptūras, kas veltītas Tjaņaņmeņas slaktiņam, pēdējās nedēļās ir aizvāktas no universitāšu pilsētiņām.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu